Tuvāko desmit gadu laikā, piesaistot ārvalstu finansējumu, Latvijā līdzšinējo 500 izgāztuvju vietā radīsies 10 – 12 modernu, Eiropas Savienības vides prasībām atbilstošu atkritumu poligonu.
Tuvāko desmit gadu laikā, piesaistot ārvalstu finansējumu, Latvijā līdzšinējo 500 izgāztuvju vietā radīsies 10 – 12 modernu, Eiropas Savienības vides prasībām atbilstošu atkritumu poligonu.
«Programma 500-»
«Laukos cilvēki nereti ir pārliecināti, ka viņi ar sadzīves atkritumiem tiek galā paši: vai nu sadedzina, aprok, vai govs apēd. Taču tā gluži nav, jo konservu kārbas govs neēd un sadedzināt arī tās nevar. Statistikas dati liecina, ka gada laikā katrs lauku iedzīvotājs vidēji rada 60 kilogramu, bet pilsētnieks – 240 kilogramu atkritumu,» norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Investīciju departamenta vecākā referente Signe Zakka.
Atšķirībā no Rietumeiropas mēs vēl neesam raduši mājās šķirot papīra, stikla un citus atkritumus. Lauku pašvaldībās atkritumu savākšanas pakalpojumus saņem tikai 20 procenti iedzīvotāju. Patlaban Latvijā nav neviena atkritumu poligona, kas atbilstu Eiropas Savienības prasībām. Vairāk nekā 500 izgāztuvju, no kurām 251 jau slēgtas, lielākoties radušās vietās, kur cilvēkiem ir bijis izdevīgāk, nerēķinoties ar kaitējumu videi, stāstīja S.Zakka.
Lai beidzot atrisinātu samilzušo vides piesārņojuma problēmu un sakārtotu atkritumu saimniecību, valdība 1998. gadā pieņēma sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju, kuru īsāk sauc par «Programmu 500-».
«Programma 500-» paredz, ka līdz 2009. gadam visā Latvijas teritorijā tiks izveidots 10 – 12 reģionālo sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonu, bet līdz 2012. gadam tiks slēgtas un rekultivētas visas vecās izgāztuves. VARAM aprēķinājusi, ka Latvijas atkritumu saimniecības sakārtošana atbilstoši Eiropas Savienības prasībām izmaksās aptuveni 190 miljonu latu.
Pirmie trīs poligoni
Pirmos trīs atkritumu glabāšanas poligonus būvēs Ziemeļvidzemē, Ventspils un Liepājas reģionā. Paredzams, ka tos poligonus sāks būvēt nākamgad, bet pabeigs 2003. – 2004. gadā.
Pirms pareiza lēmuma par vietu, kur celt poligonu, pieņemšanas jānovērtē ietekme uz vidi. Speciālisti izanalizē ietekmi uz augu un dzīvnieku valsti, veic ģeoloģiskos urbumus un izvērtē arī iedzīvotāju attieksmi. Savukārt jautājumu par to, cik dārgas tehnoloģijas varēs atļauties un cik moderns būs poligons, rēķina, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, maksātspēju un vidējos ienākumus, informēja S.Zakka.
Ziemeļvidzeme
Ziemeļvidzemē vienota atkritumu savākšanas un noglabāšanas sistēma aptvers Limbažu, Valkas, Cēsu un Valmieras rajonu, kur dzīvo 198 000 iedzīvotāju. 1998. gadā 81 pašvaldība nodibināja SIA BO «Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizāciju»(«ZAAO»). Atkritumu saimniecības sakārtošanas projekta kopējās izmaksas sasniegs 4,8 miljonus eiro (2,7 miljonus latu), no kuriem ES ISPA programma finansēs 3,4 miljonus eiro.
Par jaunā atkritumu poligona vietu tika izraudzīta Daibe Stalbes pagastā. SIA BO «ZAAO» attīstības daļas vadītāja Iveta Lazdiņa pastāstīja, ka Ziemeļvidzemē iedzīvotāju apspriešanā gadījās arī kuriozi. Vēstuli, kurā bija pausta attieksme pret kādu lēmumu, bija parakstījuši pat zīdaiņi.
Daibes poligona projektētājs ir firma SIA «Unitech Constructs Latvia». Tas atradīsies purvainā vietā, un speciālisti lēš, ka vietas izvēle sadārdzinās poligona būvniecību. Poligona kopējā platība ir aptuveni 20 hektāru un mūžs – 20 gadu. Daibes poligons aizstās ap 100 līdzšinējo izgāztuvju, kuras visas jāslēdz un jārekultivē līdz ar jaunā poligona atvēršanu.
Pašlaik viena kubikmetra atkritumu savākšanas un noglabāšanas pakalpojums Ziemeļvidzemē maksā 3,50 latu, bet pēc jaunā poligona uzbūvēšanas tarifi nedaudz palielināsies un būs jāmaksā 4,20 latu.
Ventspils
Ventspils atkritumu saimniecības reģions aptver 11 pagastu un divas pilsētas – Ventspili un Pilteni. Par poligona celtniecības vietu tika izraudzīti Pentuļi Vārves pagastā. Poligona darbības ilgums būs 50 gadu.
Ventspils Domes bezpeļņas pašvaldības uzņēmuma «Labiekārtošanas kombināts» projekta ieviešanas vienības ekonomiste Indra Veckāgane informēja, ka atkritumu saimniecības sakārtošana un poligona būvniecība Ventspils reģionā izmaksās apmēram 6, 2 miljonus eiro (3,5 miljonus latu). ES ISPA programma segs 49 % izmaksu, 24 % – Eiropas Investīciju banka, 17 % – Ventspils Dome un 10 % – Ventspils Domes bezpeļņas uzņēmums «Labiekārtošanas kombināts.»
Eksperti prognozē, ka Ventspils reģionā tarifi par atkritumu savākšanu un noglabāšanu četru gadu laikā palielināsies par 40 procentiem. Centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīs 100% pilsētu un 80 % lauku iedzīvotāju. Projekta ietvaros tiks slēgta un rekultivēta Platenes izgāztuve un 12 mazākas izgāztuves reģionā.
Liepāja
Liepājas reģiona poligons atšķirsies no pārējiem un izmaksās dārgāk, jo tur tiks izmantota enerģētisko šūnu tehnoloģija: no atkritumiem tiks iegūta biogāze, no kuras ražos elektrību. SIA «Liepājas reģionālā atkritumu saimniecība» tehniskais direktors Andris Štāls uzsvēra, ka enerģētisko šūnu tehnoloģijas pamatideja ir neļaut izplūst gāzēm atmosfērā un mazināt siltumnīcas efektu.
Poligonu cels Grobiņā, kas tika atzīta par reģionam no ekonomiskā un sociālā viedokļa visizdevīgāko vietu, jo atrodas tuvu Liepājai, kas saražo visvairāk sadzīves atkritumu. Grobiņas poligona mūžs būs 20 gadu ar iespējām pagarināt lietošanu līdz pat 100 gadiem, norādīja A.Štāls.
Atkritumu saimniecības sakārtošanas un poligona būvniecība izmaksās 8,5 miljonus latu. Projekta ietvaros tiks likvidētas 27 izgāztuves, tai skaitā Liepājas pilsētas atkritumu izgāztuve. Pirmo poligona kārtu plānots nodot 2003. gada sākumā.
Projekta finansēšanā piedalās Liepājas pilsētas un rajona pašvaldības, valsts investīciju programma, kā arī Zviedrijas un Kanādas fondi. ES ISPA programma finansē 33 % no projekta izmaksām, bet Starptautiskais Oglekļa samazināšanas fonds sedz 14 %. Vēl ir arī divi aizdevēji: Pasaules Banka un Ziemeļu investīciju banka.
Salīdzinājumā ar patlaban pieņemto Liepājas pilsētas tarifu līdz 2005. gadam atkritumu savākšanas un noglabāšanas pakalpojums Liepājas reģionā sadārdzināsies vidēji par 15 %.
Nākamie projekti
1999. gadā VARAM sāka darbu pie nākamajiem trim atkritumu poligonu projektiem, kas arī pretendē uz ES ISPA programmas finansējumu. Poligonus būvēs Malienas reģionā (99,8 tkst. iedz.), Austrumlatgalē (12,7 tkst. iedz.) un Dienvidlatgalē (240 tkst. iedz.).
S.Zakka informēja, ka šiem projektiem jau izstrādāts tehniskais risinājums, veikts ietekmes uz vidi novērtējums un projekti nosūtīti uz Briseli.
