Svētdien Jelgavā notiks regbija 15 šīs sezonas Latvijas čempionāta pēdējais mačs – «LLU» pret «Valmieras fēnikss». «Šoreiz spēlei būs arī trešais puslaiks – ne tikai par godu abām komandām, bet galvenokārt mūsu ilggadējam palīgam, trenerim, spēlētājam un vienkārši lieliskam puisim no regbija lielvalsts Jaunzēlandes Džaredam Grelletam, jo viņš no 1. novembra pārceļas dzīvot un strādāt uz Vāciju,» informē studentu vienības spēlējošais treneris Arvis Pilenieks. «Līdz ar to uz spēli aicināti visi LLU, Misas, RSU, Saldus un Jelgavas kluba «Mītava» regbisti, kā arī LLU, Elejas un LSPA meitenes, kuras trenējas pie Džareda, un, protams, Džareda draugi,» īpašo viesu sarakstu atklāj Arvis.
Trešdienas vakarā Džareds vēl sastopams kārtējā treniņā turpat «Daugavas» stadionā. «Jā, tā ir. Žēl šķirties no Latvijas, kur paliek daudz draugu, taču regbijs man joprojām ir tikai hobijs, bet darbs turpmāk būs preses sekretāra amatā FIBA Eiropas nodaļas centrā Minhenē,» viņš apstiprina. – Starp plāniem, ko atklāji mūsu pirmajā intervijā 2009. gada septembrī, bija arī vēlme pēc iespējas ātrāk apgūt latviešu valodu sarunu līmenī. Un nu mēs sarunājamies latviski.Tomēr neiemācījos labi. Pēc trīs gadiem Latvijā neesmu priecīgs, ka mana latviešu valoda nav perfekta. Nedomāju, ka tā ir sevišķi grūta, diemžēl esmu vairāk klausījies, nevis mācījies tā pa īstam, arī gramatiku.– Teici, ka žēl Latviju atstāt, bet kā tad ar Jaunzēlandi? Vai iznāca šajā laikā arī mājās paciemoties?Ziemassvētkos būšu. 2010. gadā biju uz māsas kāzām – tad divas nedēļas padzīvoju. Tagad viņa Austrālijā. Ar tēti vismaz reizi nedēļā skaipā parunājamies, un, ja tā padomā, dzīvojot Jaunzēlandē, tas varbūt nesanāktu biežāk. Vispār jau es no 14 gadu vecuma esmu prom no mājām – mācības, kuru laikā biju arī apmaiņas programmā Daugavpilī, tad komunikācijas studijas, pēc tām trīs gadi šeit. Līdzīgi mani turienes skolas un studiju biedri aizbraukuši uz Angliju, Spāniju un citur, bet Latvijā esmu iemantojis daudz labu draugu.– Jelgavnieki redzējuši tevi trenera un spēlētāja lomās regbija komandā, lasījuši arī tavus sadzīviskos komentārus «Zemgales Ziņās». Ko vēl esi darījis savas karjeras labā Latvijā?Rakstīju avīzei «Baltic Times», darbojos Baltijas Basketbola līgas informācijas dienestā, gatavoju «Dinamo Rīga» interneta portālam ziņas angļu valodā, vasarā biju iesaistīts U19 basketbola pasaules čempionāta, U16 un U18 Eiropas čempionātu norisēs.– Tad jau pakāpiens uz FIBA ir likumsakarīgs. Vai pats arī spēlē basketbolu?Spēlēju, bet ne labi. Tad jau labāk man padodas lauka hokejs vai teniss. Interesanti bija arī startēt Latvijas kriketa izlasē.– Starp tavu vidusskolēna pieredzi Daugavpilī un otro ierašanos saskatīji Latvijā daudz pārmaiņu. Kā ir tagad?Labas pārmaiņas notiek, un domāju, ka tās ir arī krīze iespaidojusi. Īpaši jaunajā paaudzē tā atraisījusi daudz jaunu biznesa un attīstības ideju.– Vai arī Latvijas regbijā saskati attīstību?Noteikti. Regbija Attīstības asociācija paveica lielu darbu «tačregbija» attīstībā skolu vidū. Latvijā un Jelgavā ir radušās sieviešu un meiteņu regbija komandas, kādu iepriekš nebija. Problēma ir, ka labākie spēlētāji aizbrauc no valsts un viņu vietā tik drīz nerodas jauni. Jelgavnieku komandā, piemēram, Niklāvs Kurpnieks, Edgars Laimīte, Emīls Soms.– Ko tu uz atvadām novēlētu Jelgavas regbija komandām?«LLU» komandai nākamajā sezonā novēlu iekļūt regbija 15 Latvijas čempionāta četriniekā. Regbija 7 čempionātā novēlu trešo vietu, bet meitenēm – otro. Tas viss ir iespējams, jo komandas ir labu treneru rokās.
