Nav tādas spēles, kura vēl vairāk atbilstu spēcīgāko un izturīgāko cilvēku gaumei, kā šis grūtais uzdevums (..), kad piecpadsmit cilvēki cīnās ar savu spēku, ātrumu, izturību un visām citām rakstura īpatnībām ar piecpadsmit pretiniekiem.
«Nav tādas spēles, kura vēl vairāk atbilstu spēcīgāko un izturīgāko cilvēku gaumei, kā šis grūtais uzdevums (..), kad piecpadsmit cilvēki cīnās ar savu spēku, ātrumu, izturību un visām citām rakstura īpatnībām ar piecpadsmit pretiniekiem. Viena talanta vai viltības šeit ir par maz. Visas spēles garumā notiek personiska sīva cīņa par bumbu. Bumbu var sist ar kājām, spēlēt ar rokām, var viņu nest. Labs spēlētājs var saķert to un strauji virzīties starp pretinieku rindām. Milzis ar platiem pleciem var ar savu svaru izlauzties cauri jebkurai aizsardzībai. Tomēr uzvarēs pats rūdītākais un izturīgākais.»
Artūrs Konans Doils
Daudzi sporta mīļi un pat daži sporta darbinieki nepatiesi uzskata, ka šis sporta veids ir nežēlīgs, cietsirdīgs utt. Šķiet, ka tāds priekšstats rodas no nezināšanas. Šo trūkumu es centīšos labot.
Reiz Anglijā Ragbi pilsētiņā koledžas audzēknis Viljams Vebs Eliss pārkāpa futbola spēles noteikumus: viņš paķēra bumbu un sāka skriet. Tas notika 1823. gada 7. aprīlī. Vēlāk pateicīgie regbisti uzstādīja viņam pieminekli. Tomēr būtu nepareizi uzskatīt, ka 1823. gadā parādījās šodienas regbijs.
Sākumā laukumā bija divdesmit spēlētāju un gandrīz visi uzbrucēji. Spēli vadīja komandu kapteiņi, jo tiesnešu nebija. Tolaik spēle bija rupjāka. Kad tika ieviesti noteikumi, spēlētāju skaits saruka līdz piecpadsmit. Spēlētājam ar bumbu, kas tika sagūstīts, rekomendēja neizlaist bumbu no rokām ne par kādu cenu. Tāda taktika neļāva spēlei attīstīties. Tāpēc parādījās jauns noteikums, kurš noteica, ka bumbu nepieciešams izvadīt no spēka cīņas, un spēle kļuva dzīvāka, dinamiskāka. Vienlaikus uzbrucēju skaits samazinājās, bet palielinājās aizsargu skaits, un pakāpeniski regbija komanda nonāca līdz šādam sastāvam:
I uzbrukuma līnija: nr.1 «prop» kreisais stabs; nr.2 «hooker» hukers, nr.3 «prop» labais stabs.
II uzbrukuma līnija: nr. 4 un nr.5 «lock» kreisais un labais slēdzis.
III uzbrukuma līnija: nr.6 un 7. «flank» kreisais un labais flangs, nr.8 trešās līnijas centrālais spēlētājs.
Pusaizsardzība: nr.9 «scrum-half» izspēles pusaizsargs, nr. 10 «fly-half» brīvais pusaizsargs.
Trīsceturtdaļas aizsargi: nr.11 «wing» kreisā mala, nr.12 un nr.13 «centre» centrs, nr.14 «wing» labā mala, nr.15 «full-back» aizsargs.
Regbijā katram numuram ir savi pienākumi. Uzbrukuma līnijā spēlē visspēcīgākie un vissmagākie, kas veic cīņas spēli un piedalās statiskajos elementos, bet aizsardzībā spēlē visātrākie aizsarga svaram nav noteicošās lomas. Sīkāk par spēles noteikumiem pastāstīšu kādā no nākamajiem laikraksta numuriem rubrikā «Līdzjutēja rokasgrāmata».
Lai gan angļi ir konservatīvi, regbijam šī īpašība nepiemīt. Spēle dinamiski attīstījās, laika gaitā mainījās noteikumi, bet visas izmaiņas kalpoja tam, lai padarītu spēli ātrāku, acīm tīkamāku.
Pašlaik regbiju spēlē vairāk nekā astoņdesmit valstīs. Īpaši tas ir populārs Lielbritānijā, Dienvidāfrikas Republikā, Jaunzēlandē, Austrālijā, Francijā, Rietumu Samoā.
Latvijā regbiju sāka spēlēt 1960. gadā, bet Jelgavā pirmais regbistu treniņš notika 1970. gada novembrī. Jelgavas mašīnbūves rūpnīca palīdzēja entuziastiem, un 1971. gada Latvijas čempionātā parādījās jauna komanda «Metālists». Pirmais regbistu treneris bija viens no lielākajiem entuziastiem Jānis Bergmanis.
Pirmā veiksme jelgavniekiem atnāca 1978. gadā, kad tika iegūta otrā vieta čempionātā un komanda iekļuva Latvijas kausa izcīņas finālā. Visus šos gadus Jelgavā darbojas jauniešu sekcija. Jauniešu komandas vairākkārt bijušas Latvijas čempionu un laureātu godā. Daudzi spēlētāji iekļauti Latvijas izlases sastāvā un piedalījušies PSRS čempionātos, kur daži pat ieguvuši medaļas (V.Ponomarjovs, K.Vekša).
Vēlāk atkarībā no sponsoriem komanda bieži mainīja nosaukumu: «Nākotne», «Cukurfabrika», «RAF-Jelgava» (nejaukt ar «RAF-Rīga»). Beidzot 1994. gadā esam kļuvuši par «Jelgavas aļņiem». Pašlaik mūsu kluba ģenerālsponsors ir firma «Alianse-2». Mums palīdz arī firmas «Vēriens», «Tonuss», «Vairogs», «Lazurj», «Elektro TSL».
Divdesmit septiņu pastāvēšanas gadu laikā Jelgavas komanda ieguvusi trīs reizes otro un septiņas reizes trešo vietu Latvijas čempionātā, daudzreiz spēlējusi Latvijas kausa izcīņas finālā. 6. maijā pulksten 19 Rīgā VEF stadionā mēs spēlēsim pirmo spēli 1998. gada Latvijas regbija čempionātā. Mūsu pretinieks būs regbija klubs «Gutta». Ziemas periodā komanda ir aktīvi gatavojusies un tagad gatava cīņai pat ar tādiem regbija grandiem kā «Ādažu čipsi» un «Kvadra Pak/Miesnieki». «Aļņi» ir noskaņojušies šogad ar trešo vietu nesamierināties.
