Zemgales reģiona slimnīcu vadītājus neapmierina topošā ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūra, tādēļ šonedēļ viņi tikās.
Zemgales reģiona slimnīcu vadītājus neapmierina topošā ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūra, tādēļ šonedēļ viņi tikās, lai izvirzītu savus priekšlikumus šīs struktūras pilnveidošanai un iesniegtu tos veselības ministrei.
Zemgales Attīstības aģentūra šonedēļ kopā aicinājusi reģiona slimnīcu vadītājus, lai uzklausītu priekšlikumus topošajai ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu struktūrai. Slimnīcu vadītāji uzskata, ka plāns neesot slikts, bet tajā aizmirsts cilvēciskais faktors. Vispirms valstī nepieciešams sakārtot neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmu, lai tās pakalpojumi būtu pieejami ikvienam.
Dobeles un apkārtnes slimnīcas galvenais ārsts Andrejs Spridzāns ierosināja mainīt lokālās slimnīcas statusu pret neatliekamās palīdzības slimnīcas nosaukumu. Tam piekrita arī pārējie kolēģi. Zemgales slimnīcu vadītāji vienojās, ka Jelgavas rajona slimnīca nav likvidējama, bet nepieciešama ar citādu statusu un funkcijām. Jelgavas slimnīcas direktors Andris Ķipurs norādīja, ka, tā kā pilsētas slimnīca, visticamāk, pildīs daudzprofila slimnīcas funkcijas, rajona slimnīcai vajadzētu uzņemties hronisko slimnieku ārstēšanu un sociālo aprūpi.
Zemgales Attīstības aģentūras speciālists Juris Kālis informē, ka Zemgales ārsti lūguši Valsts veselības konsultatīvās padomes sastāvā iekļaut arī dobelnieku Andreju Spridzānu un Jelgavas Domes Sociālo lietu pārvaldes speciālistu veselības aprūpes jautājumos Jāni Vērzemnieku, kas aizstāvētu Zemgales viedokli.
Veselības ministrei Ingrīdai Circenei nosūtītajā vēstulē iekļauti šie un vēl citi priekšlikumi, uz kuriem jau tuvākajā laikā Zemgales plānošanas reģiona attīstības padome cer sagaidīt atbildi.
