Saskaņā ar Zemkopības ministrijā notiekošo reorganizāciju un Lauku atbalsta dienesta izveidošanu 1. aprīlī darbu sāk deviņas teritoriālās lauksaimniecības pārvaldes.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijā notiekošo reorganizāciju un Lauku atbalsta dienesta izveidošanu 1. aprīlī darbu sāk deviņas teritoriālās lauksaimniecības pārvaldes. Viena no tām – Zemgales Reģionālā lauksaimniecības pārvalde – atrodas Jelgavā.
Zemgales Reģionālā lauksaimniecības pārvalde ir Lauku atbalsta dienestam pakļauta valsts civildienesta iestāde. To vada Viesturs Reinfelds, un pārvaldē strādā 40 darbinieku, no tiem 16 – centrālajā aparātā. Bauskas, Dobeles un Jelgavas rajonā bijušo Lauksaimniecības departamentu vietā izveidoti trīs sektori, kuros katrā strādās astoņi darbinieki. Dobelē sektors atradīsies bijušajās departamenta telpās rajona Padomes ēkā, bet Bauskā – Salātu ielā 31. Jelgavas sektors, kuru vada bijušais departamenta direktors Edmunds Pipers, ar 1. maiju strādās līdzās reģionālajam departamentam izremontētajās telpās Dobeles ielā 41.
Kāpēc vajadzīgas reģionālās pārvaldes?
Piešķirot Latvijas lauksaimniekiem Eiropas Savienības naudu no pirmsiestāšanās fondiem, ES izvirza prasības, ka jābūt vairāku pakāpju pieprasījumu izskatīšanas mehānismam. Pirmā pakāpe ir sektors, otrā – reģionālā lauksaimniecības pārvalde, bet augstākā – Lauku atbalsta dienests.
– Lai gan Latvijā pašlaik nav cilvēka, kas varētu atbildēt uz jautājumu, kad tiks saņemta SAPARD nauda, droši var teikt, ka esam pārņēmuši bijušo lauksaimniecības departamentu funkciju – valsts subsīdiju administrēšanu, – apgalvo Viesturs Reinfelds.
Sektors ir pirmā iestāde, kur zemniekam jāvēršas ar projekta pieteikumu, lai saņemtu gan SAPARD līdzekļus, gan valsts subsīdijas. Tajā strādājošie speciālisti izskatīs projekta pieteikuma atbilstību kritērijiem. Ja tas atbildīs izvirzītajām prasībām, projekts tiks virzīts tālāk uz otro līmeni – lauksaimniecības pārvaldi, ja neatbildīs, tiks norādīts atteikuma iemesls, kļūdas, nepilnības, un iesniedzējs to saņems atpakaļ.
Zemniekus vairs nekonsultēs
Galvenā atšķirība starp bijušajiem departamentiem un jaunizveidotajām struktūrvienībām ir tā, ka nevienā vairs netiks sniegtas konsultācijas. – Ar to nodarbosies Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs, mēs tikai norādīsim kļūdas, bet nepalīdzēsim tās novērst, – skaidro Viesturs Reinfelds. Taču lauksaimniekiem nebūs lieki jābraukā uz Jelgavu pēc ierēdņa paraksta, dokumentus uz pārvaldi nogādās sektoru darbinieki.
Otrajā līmenī – reģionālajā pārvaldē – iesniegtais projekts tiks vēlreiz izskatīts, apstiprināts un izmaksāta nauda (subsīdiju pieteikumiem) vai arī projektu iekļaus finansēšanas plānā (SAPARD). Lauku atbalsta dienesta birojs Rīgā kontrolēs, lai dokumentiem sekotu naudas izmaksas.
Ir vēl citas funkcijas
Lauku atbalsta dienests nodarbosies ar informācijas vākšanu, apkopošanu un sistematizēšanu, apmeklējot saimniecības un pārstrādes uzņēmumus. Tas pārzinās meliorācijas lietas un no departamentiem pārņems zemnieku interešu aizstāvību tiesā pret pārstrādātājiem, kas nav savlaicīgi samaksājuši par nodoto produkciju.
Tāpēc reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs izveidotas četras nodaļas: Atbalsta, Finansu un informācijas, Kontroles un Meliorācijas. Atbalsta nodaļa turpinās sektoros strādājošo speciālistu iesākto darbu, izskatot projektu pieteikumus. Finansu un informācijas nodaļa nodarbosies ar finansu plānu sastādīšanu un informācijas apkopošanu un veidos datu bāzi par valsts subsīdiju un ES atbalsta saņēmējiem. Lauksaimniecības departamentu dati liecina, ka līdz šim subsīdijas saņēma tikai ap astoņiem procentiem Latvijas zemnieku saimniecību. To saimniecību uzskaiti, kas nesaņem subsīdijas, veiks Centrālā statistikas pārvalde. Pārvaldes kontroles nodaļa pārraudzīs projektu izpildes gaitu dažādās to tapšanas stadijās, izbraucot uz saimniecībām. Meliorācijas nodaļa nodarbosies ar meliorācijas sistēmu uzraudzību un daļēji arī sūkņu staciju, polderu apsaimniekošanu, ūdens līmeņa regulēšanu, kamēr netiks izveidota cita institūcija, kas varētu pārņemt šīs funkcijas. Nav sakārtoti arī meliorācijas sistēmu privatizācijas jautājumi. Kā zināms, tās šķērso vairākiem zemes īpašniekiem piederošās teritorijas. Tāpēc nodaļas funkcijās ietilpst zemnieku mudināšana veidot meliorācijas sistēmu apsaimniekošanas sabiedrības un nākotnē tās privatizēt. Tā nodarbosies arī ar meliorācijas nozarei paredzēto subsīdiju administrēšanu.
Kaut arī aprīlī pārvaldes telpās joprojām turpināsies remontdarbi, tās vadītājs aicina zemniekus un citus interesentus droši nākt uz jaunizveidoto iestādi. –Mēs esam tāpēc, lai zemnieki varētu attīstīties. Pārvalde noteikti nebūs vieta, kur lauciniekam bail ienākt. Projām neraidīsim nevienu, – apgalvo Viesturs Reinfelds.
