Galvenā reģionu problēma ir tā, ka valsts, sākot no ceļiem, enerģijas sadales tīkliem un beidzot ar skolām, slimnīcām, infrastruktūru ir paredzēta apmēram četriem miljoniem iedzīvotāju. «Latvijā palicis uz pusi mazāks skaits cilvēku. Līdz ar to visiem, kas palikuši, jāmaksā par infrastruktūras uzturēšanu,» norādīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, Ozolnieku novada Domē tiekoties ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Viņš arī uzskata, ka darbaspēka izmaksas Latvijā nav samērīgas ar citām valstīm, taču iespējas piesaistīt investīcijas mums ir: «Reģioniem jāveido savs piedāvājums, industrija. Par katru atbalstu, ko izdodas piesaistīt, notiek nemitīga cīņa ar citām valstīm. Investori meklē industriālo zonu, kur var izveidot savu ražošanu.»
Reģioniem palīdzēs profesionālās skolas
Ministrs vairākkārt akcentēja profesionālo skolu nozīmi valsts ekonomikas izaugsmē: «Latvijā ilgu laiku tika domāts par augstskolām, bet esam aizmirsuši par to, kas ir daudz svarīgāks. Jebkurai jaunai ražošanai noderīgi tikai 10–20 procentu augstskolu materiāla – tie ir inženieri. Ir nepieciešami cilvēki ar profesionālo izglītību. Ir jāceļ profesionālo skolu prestižs, tas arī dotu cilvēkiem reālas iespējas un darbavietas. Augstskolas reģioniem nepalīdzēs. Cilvēki aizbrauks uz Rīgu, no kurienes, visticamāk, tālāk uz Londonu, nevis atgriezīsies Ozolniekos vai Jelgavā. Reģioniem var palīdzēt vienīgi profesionālās skolas.»
Pēc V.Dombrovska vārdiem, liels cilvēku skaits pazaudēts, jo jaunieši, nezinādami, ko nākotnē grib darīt, izvēlas vidusskolu, pēc kuras studijas universitātē. «No tiem, kas iet uz augstskolu, puse jauniešu izvēlas studēt sociālās zinātnes, kuras šķiet vieglākas nekā inženierzinātnes,» tā V.Dombrovskis.
Ministrs atbalsta tā saukto duālo izglītību, kad jaunietis skolā apgūst teoriju, savukārt praksi uzņēmumā. Iespējams, uzņēmums pēc izglītības iestādes absolvēšanas arī dotu jaunietim darbu. Pašlaik ministrijā tiekot strādāts, lai darba devējus motivētu iesaistīties.
Jāaizstāv savas intereses
Komentējot jautājumu par Latvijas drošību, ministrs pievērsās enerģētiskajai drošībai. V.Dombrovskis norādīja, ka elektroenerģijas jomā mēs varam sevi nodrošināt ar hidroelektrostaciju un termoelektrostaciju saražoto. Citādi ir ar gāzi – Latvija joprojām pilnībā ir atkarīga no Krievijas. V.Dombrovskis ir gandarīts, ka lietuvieši uzbūvējuši sašķidrinātās gāzes termināli, kurā investējuši ap 700 miljoniem eiro. «Esmu pateicīgs lietuviešiem, ka viņi investējuši naudu un Baltijas valstīm ir terminālis. Mums tas izmaksās mazāk nekā 30 miljonus eiro. Tā ir zema, saprātīga cena par drošības jautājumu risināšanu,» pārliecināts V.Dombrovskis.
Uzņēmējiem svarīgs jautājums bija par vietējo resursu – nelikvīdās koksnes, kūdras, saules enerģijas, riepu – izmantošanu enerģijas ražošanā. Enerģētikas jautājumu izlemšanā ES dalībvalstīm nav pilnīgas brīvības. Nākamreiz pieņemot lēmumus, V.Dombrovskis aicināja mācīties no iepriekšējās pieredzes: «Vajag domāt un nevajag visu, ko ierosina Eiropas Savienība, uztvert ar dziļu sajūsmu. Katram ir savas intereses – mums ir savas. Kad kāds kaut ko piedāvā, uz to jāskatās kritiski, domājot, kā tas ietekmēs mūsu uzņēmējus. Visā Eiropas Savienībā Latvija ir tikai viena valsts, tāpēc jāveido alianses ar citām Baltijas un Austrumeiropas valstīm – līdzīgi domājošiem – un jāaizstāv savas intereses.»
Runājot par darbavietu trūkumu un cilvēku emigrāciju, V.Dombrovskis aicināja piedāvāt idejas, ko varētu darīt: «Vairākus gadus jau spriež par to, ka darbavietu nav, tāpēc visi brauc prom. Mans aicinājums ir ne tik daudz šausmināties par to, ka darba nav, ka viss ir slikti, bet nākt ar domu, ko var un vajag darīt. Nav simt procentu garantijas, ka tas nostrādās, taču dzīve ir jāpavada mēģinot un darot.» Ministrs arī norādīja, ka nav nekas slikts, ja jaunie cilvēki aizbrauc uz dažiem gadiem, iegūst pieredzi, kontaktus, bet atgriežas. Tikmēr šeit palikušajiem jāveido vieta, kur aizbraukušajiem atgriezties. ◆
