Latvijas reģionu pārstāvji, iepazīstoties ar Eiropas Komisijas darbu, konstatējuši, ka dokumentu tulkošanas procesā mainās informācijas saturs, un atzīst, ka reģioniem Briselē nekaitētu sava pārstāvniecība.
Latvijas reģionu pārstāvji, iepazīstoties ar Eiropas Komisijas darbu, konstatējuši, ka dokumentu tulkošanas procesā mainās informācijas saturs, un atzīst, ka reģioniem Briselē nekaitētu sava pārstāvniecība.
Ar Eiropas Komisijas (EK) Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas dienesta starpniecību kopā ar Rīgas attīstības padomes speciālistiem un citu novadu pārstāvjiem Briseli apmeklējis arī Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods.
Briselē reģionu pārstāvji iepazinušies ar ES struktūru, likumdošanas iniciatīvas procesu, fondu iespējām, finanšu uzraudzības, reģionālās politikas, pārstāvniecības, savstarpējo attiecību un citiem jautājumiem. No 2004. līdz 2006. gadam Latvijai varētu būt pieejams vairāk nekā 621 miljons latu no ES struktūrfondiem un kohēzijas līdzekļiem. Taču Latvija ES definēta kā viens reģions, tādēļ novadu pārstāvji uztraucas, ka tādējādi centralizācija mūsu valstī varētu palielināties un lielākā līdzekļu daļa varētu palikt galvaspilsētā.
Briselē reģionu speciālisti arī noskaidrojuši, ka virknē valstu ES līdzekļus administrē ne tikai Finanšu ministrija, bet arī citas struktūras, piemēram, Somijā – Iekšlietu ministrija, Zviedrijā – otrā līmeņa reģioni. Turklāt uz ES programmu (PHARE, ISPA) līdzekļiem var pretendēt ne vien valsts un pašvaldību projekti, kā tiek deklarēts pie mums, bet arī privātās juridiskās personas. Tātad tulkošanas procesā nejauši vai apzināti daļa informācijas pazudusi vai mainīta.
Reģionu pārstāvji bijuši neizpratnē, kāpēc mūsu valsts neizmanto visas piedāvātās iespējas. Piemēram, EK piedāvājusi septiņās nozarēs sagatavot sertificētus ekspertus, nodrošinot mācības un stažēšanos ES dalībvalstīs. Taču nosūtīti tikai divi speciālisti – vides likumdošanas un valsts un pašvaldību pasūtījumu politikas jomā. Patērētāju aizsardzības, pārtikas drošības, intelektuālā īpašuma aizsardzības, sociālās politikas likumdošanas un transporta likumdošanas jomā acīmredzot vajadzēs izmantot citu valstu ekspertu pakalpojumus.
Reģionu pārstāvji Briselē apmeklējuši arī Lielbritānijas dienvidrietumu daļas pārstāvniecību, kuras uzturēšana gadā izmaksā 360 tūkstošus latu. Reģionu pārstāvji novērtējuši operatīvas un tiešas informācijas nozīmi, jo, kā teic J.Strods: «Kas valda pār informāciju, valda pār pasauli.» Pašlaik nauda varētu būt lielākais sava biroja izveides šķērslis.
