Kaut arī pēc pāris mēnešu ekonomiskā panīkuma un resursu cenu krituma uzreiz vēl tarifus grozīt nevarot, Jelgavas Reģionālais sabiedrisko pakalpojumu regulators prognozē – arī komunālo pakalpojumu izmaksām jākrītas.
Pagaidām tikai pilsētas apkures nodrošinātāja firma SIA «Fortum Jelgava» Jelgavas Reģionālajam sabiedrisko pakalpojumu regulatoram iesniegusi tarifa projektu, kas saistībā ar dabasgāzes cenas būtisko kritumu paredz apkures izmaksu samazinājumu pat par 30 procentiem salīdzinājumā ar pagājušo ziemu. Regulators apstiprina (vai noraida) arī atkritumu apsaimniekošanas, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifus, taču to nodrošinātāji uzņēmumi pagaidām izvairīgi komentē, vai sagaidāms samazinājums. Nupat izteiktas prognozes par elektroenerģijas palētināšanos, tādēļ «Ziņas» uz sarunu aicina regulatora priekšsēdētāju Valentīnu Prokopenko. Izrādās, viņas vadītā iestāde jau 20. martā nosūtījusi aicinājumu izvērtēt tarifu pamatotību arī apkures nodrošinātājiem Ozolnieku novadā, kur aizvadītajā ziemā siltums bija visdārgākais rajonā. Regulators norāda, ka atbilstoši likumam uzņēmumi, kuru pakalpojumu cenas tiek regulētas, nedrīkst strādāt ar pārāk lielu peļņu un izmaksām jābūt ekonomiski pamatotām. Taču pagaidām neesot pārliecības, ka algu samazinājums vien ļautu pārāk daudz pelnīt uz patērētāju rēķina. – Likuma «Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem» mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām. Vai, jūsuprāt, tās pašlaik ir pamatotas?Es pilnīgi piekrītu, ka šajā ekonomiskajā situācijā tarifiem jābūt zemākiem. Bet kurš var prognozēt, kāda būs situācija pēc mēneša? Tādēļ es nevaru likt uzņēmumiem pārskatīt tarifus. Padomes sēdē spriedām par šā jautājuma tiesiskumu – ja izdodam regulatora lēmumu par tarifu samazinājumu, tam jābūt pamatotam, jo to var apstrīdēt tiesā. – Bet vai tiešām pērn apstiprinātie tarifi atbilst šābrīža situācijai? Kad mēs tos apstiprinājām, atbilda. Tagad ir grūti spriest, kādas izmaiņas pa šo laiku notikušas. Piemēram, ja paņemam siltumapgādi, apkures cenai jākrītas vismaz par 25 procentiem. Maksai jāsamazinās, jo iepriekšējā sezonā patēriņš un līdz ar to arī ieņēmumi bijuši augstāki par plānotajiem. Turklāt vasaras vidū tiks iedarbināta arī koģenerācijas stacija, kas dos papildu ieņēmumus par elektroenerģijas pārdošanu. Jaunajā siltumenerģijas tarifa projektā jau redzams, ka uzņēmums «Fortum Jelgava» to no maija plāno zemāku. – Bet apkures sezona jau tad būs beigusies! Varbūt vienīgi lētāka kļūs ūdens uzsildīšana…Protams, sezona beidzas. Bet jebkurā gadījumā tarifs būs spēkā nākamajā ziemā. Zināms, ka vasarā samazināsies arī gāzes kotācija, tādēļ apkures cena jebkurā gadījumā būs zemāka. Tarifus jau nevar pārstrādāt īsā laikā. – Regulatoram likums ļauj pieņemt lēmumus un izdot administratīvos aktus, lai aizstāvētu lietotāju intereses. Vai regulators ir izmantojis šādas tiesības?Administratīvais akts pirmkārt jau ir arī lēmums par tarifa noteikšanu. Kad tiek apstiprināts vai noraidīts jaunu tarifu projekts. Regulators var izdot arī citus lēmumus, bet pagaidām to neesam darījuši. Nesen «Zemgales Ziņās» bija raksts, ka mājai Satiksmes ielā skaitītāja kļūdas dēļ radies ūdens pārtēriņš, par ko iedzīvotāji samaksājuši, kaut ūdeni nav saņēmuši. Šāda strīda izskatīšana ir mūsu jautājums, diemžēl neviens pie mums nevēršas. Iespējams, regulators varētu ar administratīvu aktu pieprasīt nekavējoties veikt pārrēķinu. Pirms tiesas instancēm regulators ir trešā persona, kas var tādas lietas izšķirt. – Apsaimniekotājam SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) jāaizstāv savu klientu intereses, bet acīmredzot tas nenotiek? Šo jautājumu es nekomentēšu. – Vai NĪP savu klientu vārdā jums ir kādreiz lūgusi aizstāvību? Nē, protams. – Tātad NĪP pietiekami neaizstāv iedzīvotājus? Varbūt vienkārši nezina šo kārtību, ko vienmēr esam gatavi izskaidrot. – Regulatoram ļauts sadarboties ar patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskajām organizācijām. Kā jums veicas šajā jomā? Ļoti slikti. 2005. gadā uz sēdēm aicinājām Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas padomes priekšsēdētāju Teklu Žabovu, kaut likums mums ļauj sadarboties tikai ar valstiskām šādām organizācijām, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Toreiz bija iesniegts jauns ūdens tarifs, kura izskatīšanā piedalījās arī minētās asociācijas eksperts. Diemžēl viņš informāciju, kas nebija izpaužama, iedeva vienam domes deputātam. Tad sākās divus gadus ilgi tiesu darbi, kuros regulatoram bija jāpiedalās un tādējādi bezjēdzīgi jātērē nauda un laiks, jo tiesa nelēma par labu patērētāju aizstāvjiem.– Vai citos gadījumos pēc tam noderējuši ekspertu padomi? Pēc tam regulators nolēma ar šo asociāciju vairs nesadarboties. Arī valstiskās patērētāju institūcijas nav izrādījušas interesi piedalīties mūsu sēdēs, lai gan esam aicinājuši. – Regulatori katra gada sākumā informē attiecīgās pašvaldības par prognozējamo tarifu maiņu. Vai esat informējusi pašvaldības?Jā, to darām katru gadu. Piemēram, Jelgavas pašvaldības izpilddirektoram Gunāram Kurlovičam 27. janvārī nosūtījām vēstuli, kurā prognozēts apkures izmaksu kritums, bet ūdens un kanalizācijas, kā arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu maiņu neprognozējām.Jāpiebilst gan, ka ekonomiskā situācija mainās. Arī tagad ir grūti prognozēt, kas būs pēc mēneša. Varbūt tarifus vajadzēs mainīt, ja valstiski tiks pieņemts lēmums par algu samazinājumu vēlreiz. Jo arī tās ietekmē uzņēmumu izmaksas. Taču vēlreiz jāuzsver, ka mēs varam tikai vēstules veidā aicināt pārskatīt tarifus, bet ne noteikt ar lēmumu. – Šādas vēstules ar rosinājumu pārskatīt tarifus esat nosūtījuši arī rajona dārgākās apkures nodrošinātājiem SIA «Ozolnieku KSDU» un «Āne AP»? Jā, bet pagaidām neko komentēt nevaru, jo atbildes nav saņemtas. SIA «Fortum Jelgava» rūpīgi seko līdzi visām izmaiņām, tāpēc jau pati iesniedza jaunu tarifu projektu. Mēs tagad no katra regulējamā uzņēmuma gaidām iepriekšējā gada pārskatu. Tad redzēsim, vai strādāts ar peļņu vai bez, vai sabiedriskie pakalpojumi dod peļņu vai zaudējumus. Ja peļņa būs lielāka, nekā nosaka likums, protams, tas ir pamatojums ierosināt tarifu samazināt. – Peļņa nedrīkst būt lielāka par septiņiem procentiem? Parastā situācijā tie ir septiņi procenti, bet, ja ņemti kredīti un veikti ieguldījumi attīstībā, tad – 3,5 procenti. Tā tas ir arī ar SIA «Jelgavas ūdens». Bet metodikā ir arī citas pozīcijas, piemēram, darbinieku algas, nolietojums un citas. – Bet regulators var izvērtēt arī operatīvo informāciju par uzņēmuma darba rādītājiem, nesagaidot oficiālo gada pārskatu. Jā, bet operatīvā informācija nesniedz tādu pamatojumu, lai ierosinātu pārskatīt tarifus.– Piemēram, par atkritumu apsaimniekošanu šāda prakse varbūt noderētu. Pēdējā tarifā gružu izvešanas un noglabāšanas cena noteikta atkarībā no degvielas izmaksām, bet zemākais tarifs paredzēts, ja litrs degvielas maksā 60 santīmu. Zināms, ka uzņēmums to iepērk vairumā, tātad litra izmaksas nu jau kādu laiku ir zem šiem 60 santīmiem, bet iedzīvotājiem par atkritumiem mazāk maksāt nevar, jo zemākas pozīcijas tarifā nav iekļautas. Šo lietu mēs varam pārbaudīt. Jāskatās – ja viņi iepērk, piemēram, par 58 santīmiem litrā, rēķināsim, kā tas ietekmē rentabilitāti jeb peļņas līmeni. Ja tā pārsniegs atļauto, varam ierosināt tarifus pārskatīt. – Bet pēc būtības sanāk tā – kaut degviela ir lētāka par 60 santīmiem, par atkritumiem jāmaksā tarifā noteiktā minimālā maksa, kas noteikta pie šiem 60 santīmiem? Jā, tarifā tā iestrādāts. Taču uzņēmums to var papildināt ar lētākām degvielas cenām un attiecīgi mazāku maksu par atkritumiem. Līdzšinējā pieredze gan liecina, ka vasarā degvielas cenas nekrītas.– Un uzņēmums tā labprātīgi gribēs papildināt tarifu un noteikt zemākas cenas? Nezinu nevienu firmu, kas gribētu samazināt savu peļņu. Viņiem nav izvēles, jo šie uzņēmumi ir regulējami. Nesen pie mums vērsās Dobeles ūdensapgādes uzņēmums, kas vēlējās palielināt tarifus. Noraidījām šo plānu, jo bilance uzrādīja peļņu – tātad nav pamatojuma paaugstināt tarifu. Šajā ekonomiskajā situācijā tam nav attaisnojuma. Uzņēmums gan pamatoja, ka vēlas investēt attīstībā, pirkt ļoti dārgu mašīnu. Taču regulators uzskatīja, ka šajā laikā patērētājiem par to nebūtu jāmaksā, ja var salabot veco tehniku un palikt pie līdzšinējām ūdens cenām. – Dobelniekus regulators aizstāv. Nekādas [uzņēmumu – red.] intereses mēs neaizstāvam arī Jelgavas pilsētā. Piemēram, «Jelgavas ūdens» tūlīt sāks ūdensapgādes attīstības projekta otro kārtu, kas prasīs lielu līdzfinansējumu. Mums būtu jāspēlējas ar tarifiem – uz diviem mēnešiem samazināt un tad atkal paaugstināt? Tomēr jāievēro procedūra. Nav tā, ka atnes tarifu projektu un nedēļas laikā apstiprinām, tam nepieciešami trīs mēneši. – Ja rentabilitāte jeb peļņa bijusi lielāka par atļauto, tarifs jāpārskata? Protams! Ja uzņēmums ierosina pārskatīt tarifus un grib palielināt, tad varam atteikt. Tā bija tikko minētajā Dobeles gadījumā. – Bet samazināt tarifus neliekat?Likumā tas nekur nav atrunāts. Pārāk liela peļņa uzņēmumam nevar būt, jo tad sanāktu, ka iepriekš tarifs apstiprināts nepareizi un nepamatoti. Tāpēc jau pirms apstiprināšanas tos rūpīgi izvērtējam. Pēdējā strīdus gadījumā 2005. gadā tika atzīts, ka tarifu esam apstiprinājuši ļoti pareizi. Piekrītu, ka dažās pozīcijās izmaksas tagad krītas, bet tarifā tas neatspoguļojas uzreiz, ir tomēr inerce. – Likums arī paredz – ja mainās rentabilitāti ietekmējošie faktori, regulators var ierosināt tarifus pārskatīt. Šos faktorus mēs varam fiksēt, tikai redzot un izvērtējot uzņēmuma gada pārskatu. Jebkuram pakalpojumam ir sezonas raksturs, apkure – ziemā, ūdens patēriņš lielāks ir vasarā. Tādēļ nepieciešams ilgāks pakalpojuma sniegšanas laiks, lai izvērtētu tarifa pamatotību. – SIA «Jelgavas ūdens» iepriekš vienā no pamatojuma punktiem, kādēļ jāpalielina ūdens cena, minējis, ka tas jādara, jo samazinājies ūdens patēriņš. Vai tas nozīmē – jo vairāk pilsētnieki taupa, jo dārgāk jāmaksā? Kā vērtējat šādu pamatojumu? Jebkurš sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs uzņēmums ir monopols. Tam jāuztur noteikta infrastruktūra un sava saimniecība, kur izmaksas nemainās atkarībā no patērētā ūdens vai citu resursu daudzuma. Nesen televīzijā kāds iedzīvotājs izteicās par māju siltināšanu. Viņš minēja, ja nosiltinās māju, apkure maksās dārgāk. Jā, tā arī būs. Jo siltums jāpiegādā pa tām pašām caurulēm, kuru garums nemainās. – Sanāk, ka tā viena māja ir ieguvēja uz pārējo, nesiltināto, ēku rēķina, un tās maksā vairāk? Diemžēl tā ir. Piekrītu, ka siltināt vajag, tas dod iespējas patērētājam ērtāk dzīvot, jo var regulēt gaisa temperatūru telpās. Bet, ja vērtē no uzņēmuma viedokļa, ir tā – jo lielāks kopējais patēriņš, jo zemāks tarifs. Tādēļ arī šogad varēs pazemināt apkures tarifus, jo ziema bija auksta un siltuma patēriņš – liels. Plus vēl minētie iemesli par gāzes cenu kritumu un gaidāmo koģenerācijas stacijas darba sākumu. – Vai regulators šoziem ir saņēmis sūdzības par pārāk augstu apkures maksu? Šogad divi iesniegumi saņemti, viens no Ozolniekiem, kur bija jāmaksā 2,20 latu par kvadrātmetra apsildi.– Ko no tāda iesnieguma iedzīvotājs var iegūt, ja jūs teicāt – tarifi apstiprināti pamatoti. Atbildēsiet, ka viss kārtībā? Tik vienkārši tas nav. Tomēr skatīsimies, vai telpās nav bijis pārlieku silts, vai siltummezgli strādājuši atbilstoši. – Bet vai kāds, kurš līdz šim sūdzējies, ir saņēmis atbildi, ka uzņēmuma vaina apstiprinās. Nevis atrakstīšanos, ka viss atbilst normatīviem, metodikām un tamlīdzīgi…Normatīvi un metodikas, pēc kurām aprēķināti tarifi, ir brīvi pieejama informācija. Ja kāds apšauba regulatora darbu, var brīvā konkursā kandidēt uz regulatora vadītāja amatu. Iedzīvotājiem būtu jāuzticas, ka šīs izmaksas un tarifi ir pamatoti. – Jūs uzskatāt Jelgavas regulatoru par neatkarīgu?Jā. – Bet regulatoru uztur paši regulējamie uzņēmumi, kas maksā nodevas par katru tarifa projekta izskatīšanu. Tātad, jo biežāk izskata jaunus tarifu plānus, jo vairāk samaksā nodevās…Nodevās samaksāto naudu regulators saņem tikai gadu pēc tam, kad uzņēmums nostrādājis ar jauno tarifu. Tātad, ja šogad vai nākamgad apstiprinām jaunus tarifus, šo naudu dabūtu tikai 2011. gadā. – Jā, bet tomēr saņemtu.Nesaņemtu, jo tad pašvaldībās regulatoru vairs nebūs. Pašlaik ir likuma projekts, ka no 2010. gada būs centralizēts regulators visā valstī. Tātad nekādu ieguvumu no tarifu palielināšanas mums nav. Turklāt šī nodeva nav tik liela – Jelgavas Reģionālais sabiedrisko pakalpojumu regulators regulē 38 uzņēmumu tarifus, saņemot tikai ap 60 000 latu. Esmu pārliecināta, ka neviens uzņēmums neierosinātu pacelt tarifus, ja tam nebūtu pamatojuma. – Nav arī dzirdēts, ka kāds uzņēmums būtu sodīts par nepamatoti augstiem pakalpojumu tarifiem, par pārlieku lielu peļņu. Tādas nav bijušas. Arī citās lielajās pilsētās ne. – Dzirdēts, ka galvaspilsētā regulatora vadība spēlē azartspēles, varbūt nav laika iedziļināties tarifu pamatotībā.Vai jums ir informācija, ka mēs būtu no kāda atkarīgi? Regulators neiesaistās politikā, pašvaldības un citās tāda veida aktivitātēs. Mūs arī skar tās pašas problēmas, kas citus iedzīvotājus, piemēram, algu samazinājums par 37 procentiem… * * *Redakcijas piebilde Valsts amatpersonas deklarācijas dati, kas iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā, liecina – Jelgavas Reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes priekšsēdētāja V.Prokopenko 2008. gada 12 mēnešos no regulatora saņēmusi 18 396,13 latu. Salīdzinājumā ar 2007. gadu alga palielinājusies par 2446 latiem jeb nepilniem 14 procentiem. Viņa deklarācijā arī norādījusi, ka ir četru dzīvokļu un vasarnīcas īpašniece. Visi īpašumi reģistrēti Jelgavā.
