Regulatora priekšsēdētāja Valentīna Prokopenko pēc septiņiem darba gadiem lepojas ar tīru reputāciju un spēju nepakļauties politiskam spiedienam.
Valentīna Prokopenko ir diplomēta ekonomiste, kas savas zināšanas pirmoreiz nopietnā uzņēmējdarbībā iemēģināja deviņdesmitajos gados, pērkot un pārdodot privatizācijas sertifikātus. Viņa neslēpj, ka bijusi viena no lielākajām sertifikātu «pērc un pārdod» apgrozītājām. Taču piebilst, ka, strādājot godīgi un neiemantojot pazīšanos ar «zinošiem cilvēkiem», bagāta nav kļuvusi nedz tajā, nedz vēlāk nekustamo īpašumu jomā. 2002. gadā viņu apstiprināja par jaunizveidotā Jelgavas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētāju, un laiks šajā amatā sakrita ar valsts ekonomisko izaugsmi. Trekno gadu iespaidā izmaksas un algas kāpa, līdzi tām auga arī komunālo pakalpojumu tarifi, ko, strādājot pēc likuma burta, viņai neesot bijis iespējas samazināt vai vismaz apturēt. Tāpēc varbūt daļai sabiedrības regulatora piesaukšana neraisa asociācijas ar kareivīgu iestādi. V.Prokopenko uzsver, ka tagad tarifiem vajadzētu strauji kristies tādā pašā tempā, kā sarūk algas, taču ietekmēt šo procesu viņa vairs nespēs – līdz ar valsts dzīru laiku beigām likvidēts arī regulators. Visu šo laiku saglabājot neatkarību, V.Prokopenko neesot pakļāvusies politiķu spiedienam un «čupojusies» ar pašvaldības vadību. Varbūt tāpēc tagad var nekautrējoties teikt, ka oficiāli nu jau dažas dienas ir bezdarbniece. Apšauba ašo likvidācijuTas, ka ar 2010. gadu valstī paliks tikai viens regulators, bija zināms jau labu laiku, taču Jelgavas Dome vietējo sabiedrisko pakalpojumu regulatoru likvidējusi mēnesi agrāk, nekā to paredz likums, kas reģionālajām institūcijām ļāva strādāt līdz pat gada beigām. V.Prokopenko neizprot Domes izveidotās likvidācijas komisijas steidzīgumu, jo dažiem darbiniekiem pēkšņi nācies sakārtot arhīva dokumentu nodošanu un citas ar iestādes likvidēšanu saistītas lietas, turklāt vēl pēdējās dienās bija nopietni jālemj par tarifu apstiprināšanu.Ne visi gribēja tikt regulētiJelgavas regulators lēma par 38 Jelgavas, Dobeles un Bauskas uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem ūdens un kanalizācijas un atkritumu apsaimniekošanas jomā. V.Prokopenko saka – ne visu pagastu uzņēmēji pakļāvušies likumā noteiktajam par pakalpojumu cenu regulēšanu. Tāda patvaļa valdot, piemēram, Valgundē, kur ūdensapgādes tarifi tika un aizvien tiekot noteikti, nesaņemot regulatora atzinumu par to pamatotību. Diemžēl likums neparedz, ka regulators par tādu nepakļaušanos varētu sodīt. «Rakstījām pašvaldībai, kam ir tiesības sastādīt pārkāpuma protokolu, taču bez rezultāta. Cīnījāmies visus septiņus gadus, arī ar Jaunsvirlaukas pagasta ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēju, pat vērsāmies Valsts ieņēmumu dienestā.» Vienīgā ietekme – politiskaJelgavas regulatoram gada budžets bija ap 60 tūkstošiem latu. Tie veidojās no valsts nodevām, ko par apstiprināmajiem tarifiem nomaksā uzņēmumi. «Visi runā, ka esam atkarīgi no valsts nodevas – jo apstiprinām lielākus tarifus, jo lielāka valsts nodeva un mūsu ieņēmumi, bet neviens neparēķina, ka, tarifu apstiprinot šodien, to nodevu mēs saņemam tikai pēc diviem gadiem!» V.Prokopenko noliedz pārmetumus, ka regulatoram ir izdevīgi apstiprināt augstākus tarifus, jo palielinās tā ieņēmumi. Viņa strikti apgalvo, ka Jelgavas regulators kopš tā izveides bijusi neatkarīga instance, kas nekam nav pakļauta. «Izņemot tiesu – ja ar mūsu lēmumu kāds nebija apmierināts, varēja vērsties tiesā,» V.Prokopenko teic, ka šo gadu laikā bijušas divas tiesvedības, abas – Jelgavā. Viena no tām «aizgāja» līdz pēdējai tiesu instancei (Augstākās tiesas Senāts), un abos gadījumos Jelgavas regulatora apstiprinātie tarifi atzīti par pamatotiem. «Uzskatu, ka tās bija politiskas prāvas, jo siltumagādes tarifus apstrīdēja sociāldemokrātu pārstāvis, bet ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus – Tautas partijas politiķis,» atceras V.Prokopenko un neslēpj, ka vairākkārt saukta arī uz Jelgavas Domi, bet regulatora pieņemtie lēmumi vienmēr bijuši pamatoti un likumīgi. Mēģinājumi politiski ietekmēt regulatora darbu sevišķi parādījušies pirms vēlēšanām, piemēram, pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām par regulatoru interesi izrādījuši «Saskaņas centra» un LPP/LC pārstāvji.Apsaimniekotāji nestrādā labiRegulatora ilggadējā vadītāja uzsver, ka lielāko daļu ar tarifu apstiprināšanu saistīto informāciju kā neizpaužamu sargā virkne likumu. Varbūt tādēļ iedzīvotājiem bieži vien ir grūti pamatot, kādēļ jāapstiprina palielināts tarifs. V.Prokopenko atceras, ka visvairāk – ap 600 600 – iesniegumu saņemts laikā, kad nolemts par piegādāto ūdeni maksāt pēc faktiski patērētā apjoma, nevis «mistiski» noteiktu summu. Pēdējos gados vērojama problēma, ka par ūdeni tāpat nākas maksāt vairāk, nekā rāda dzīvoklī uzliktais skaitītājs, jo ēkai ir lieli ūdens zudumi. «Šī situācija jāanalizē mājas apsaimniekotājam – vai tiešām zog, ir kāda noplūde vai cita vaina,» V.Prokopenko uzskata, ka namu pārvaldnieki nepietiekami strādā iedzīvotāju interesēs. Likvidācijā ekonomiju neredzTagad no trim pastāvīgajām regulatora darbiniecēm tikai viena atradusi darbu. Viena dosies strādāt uz Angliju, uz darbu Spānijā pārcelsies arī viens no regulatora padomes locekļiem. V.Prokopenko neuzskata, ka līdz ar Jelgavas regulatora likvidāciju valstij izdosies ieekonomēt līdzekļus. Bažas par to raisa plāns izveidot četras centrālā regulatora izpildinstitūcijas reģionos. Jau tagad tiek radītas jaunas štata vietas, uz siltumapgādes nodaļas vadītājas amatu pieteikusies arī viņa, bet saņēmusi atteikumu. Izskanējusi informācija, ka reģionālās regulatora izpildinstances varētu atrasties Bauskā, Kuldīgā un Cēsīs, nevis pilsētās, kas tiek uzskatītas par reģionu centriem. Zemgalē tā būtu Jelgavā. «Varbūt tur ir ideja atbrīvoties no mums kā līdzšinējiem regulatoriem un izveidot principiāli jaunu struktūru,» pieļauj V.Prokopenko, taču nelabvēļus, kam traucējis viņas darbs, nosaukt nevar. Vai līdz ar regulatora likvidēšanu turpmāk tarifi tiks palielināti nepamatoti, nerēķinoties ar iedzīvotāju maksātspēju? «Varbūt,» saka V.Prokopenko, taču rosina ikvienu vērsties pie patērētāju tiesību sargiem vai tiesā, ja rodas bažas, ka tarifi ir nepamatoti. Pašvaldībā nedarbosiesBijusī regulatora vadītāja teic – kādu brīdi vērtēšot šo laiku. Skumjas raisa fakts, ka arī abi dēli izvēlējušies pamest šo valsti. Vecākais – Jurijs – «iekritis» nekustamo īpašumu tirgus buma laikā, iegādājoties dzīvokli, kura vērtība tagad daudzkārt samazinājusies, tādēļ viņš devies strādāt uz Angliju. Savukārt Aleksandrs nolēmis pēc jurista diploma iegūšanas pārcelties uz dzīvi Krievijā. «Jāapstājas un jāmēģina saprast, kur mēs esam. Valdība saka – sāciet uzņēmējdarbību! Taču ar tukšu kabatu neko nesāksi. Eju pa pilsētu un skatos – pirms mēneša te bija viens jauns veikals, bet nu jau cits. Cilvēki mēģina kaut ko darīt, bet situācija nav labvēlīga,» viņa gan apgalvo, ka pēc dabas ir optimiste, tāpēc tic, ka ar savām ekonomistes zināšanām un lielo pieredzi ilgstoši bez darba nepaliks. Politika un darbs pašvaldībā gan viņu neinteresējot. «Latviju šajā laikā var izglābt vērtspapīru tirgus attīstība,» secina V.Prokopenko.
