Pa Jelgavas – Šauļu šoseju tuvojoties Latvijas – Lietuvas robežai, braucējiem ātrumu liek samazināt apdzīvotas vietas norāde «Meitene». Pašu robežu iezīmē stabiņi ar «cepurītēm» nacionālo karogu krasās. Taču vairāk nekādu satiksmi ierobežojošu zīmju tur nav. Lielākoties braucēji robežu šķērso neapstājoties. No 1998. līdz 2007. gadamNo autobraucēju rindām uz robežsargu un muitnieku pārbaudēm, kādas tur bija pirms gadiem desmit, palikušas tikai atmiņas. Tomēr ne tās vien. Latvijas pusē pārsimt metru no vietas, kur šoseja šķērso robežu, apmēram četru hektāru platībā izvietojas robežkontroles komplekss. Tajā atrodas metrus desmit augsta nojume ar četriem koridoriem vieglajām un smagajām automašīnām, tie aprīkoti ar luksoforiem un videokamerām. Nojume savienota ar apkalpošanas ēku, kuras kopējā platība pārsniedz tūkstoš kvadrātmetru. Tās centrā zāle, kur laika posmā no 1998. gada, kad kompleksu uzbūvēja, līdz 2007. gadam, kad Baltijas valstis pievienojās Šengenas zonai, tika mainīta valūta, apdrošinātas kravas un aizpildīti citi ar robežšķērsošanu saistīti dokumenti. Vēl viena apmēram tikpat liela un augsta muitas noliktavas un transporta līdzekļu padziļinātas apskates ēka atrodas simts metru tālāk. Starp abiem namiem asfaltēti laukumi, celiņi ar norādēm. Mežmalā redzamas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Basketbolists strādājis nelegāli Viss izskatās sakopts, tikai nemana cilvēkus. Automašīnu pārbaudes koridoros redzamas četras vieglās automašīnas, taču piepeši uzsnigušais sniegs uz motora vākiem liecina, kas tās tur stāv jau vismaz pusdienu. Plāksne ar uzrakstu pie durvīm paskaidro, ka ar šīm automašīnām uz darbu atbraukuši Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Zemgales II kategorijas dienesta Meitenes nodaļas darbinieki. Robežsardzes preses sekretāre Kristīne Pētersone paskaidro, ka viņu galvenais pienākums ir ārzemnieku uzraudzība. Proti, vai šīs personas, uzturoties vai strādājot Latvijā, ievēro Imigrācijas likuma prasības. Zemgales II kategorijas dienesta priekšnieka vietnieks Andris Beķeris, kuram šajās telpās atrodas darba kabinets, stāsta – nesen robežsargi kādā ārzemnieku pārbaudē atklājuši, ka darba atļauja nav nokārtota basketbola kluba «Jelgava» spēlētājam. Entuziasma piepildīts laiksDienestu A.Beķeris sācis 1998. gadā, kad robežsardze no valsts aizsardzības struktūras, kurā tolaik dienēja arī obligātā dienesta karavīri, jau bija pārveidota par iekšlietu struktūru, kas vairāk piedien miera laikam. Lietuvas robežu tolaik šķērsot drīkstēja tikai robežpārejas un kontrolpunktos. A.Beķeris atceras, kā sargājis tā saucamo «zaļo robežu». Viņš piedalījies operācijā, kurā robežsargi, naktī slēpnī vaktējot, ķēruši spirta kontrabandistus, kas pāri robežai zirga ratos veduši savu «šķidro valūtu». «Nevar teikt, ka leišos spirts bija lētāks. Cena bija atkarīga no tā, vai kontrabandas kuģis ar savu lielo kravu bija piestājis Klaipēdas vai kādā no Latvijas ostām,» ironiski pasmaidot, atminas robežsargs. Pensionētais robežsargs bērvircavnieks Valērijs Mareckis atceras, ka deviņdesmitajos gados pa «zaļo robežu» nelegāli vesta pāri arī gaļa un cigaretes. Robežsargi savās apgaitās pašu spēkiem izveidojuši taciņas un tiltiņus. Tas bijis entuziasma piepildīts laiks. Lielāka uzmanība austrumu robežai2007. gada novembrī, kad Baltijas valstis pievienojās Šengenas līgumam un kontrole uz to kopīgajām robežām visā garumā tika izbeigta, vairākiem Jelgavas robežsargiem piedāvāts pāriet dienēt uz Šengenas zonas ārējo – Latvijas un Krievijas – robežu. Turp devies arī Jelgavas robežsardzes pārvaldes priekšnieks Vidmants Rinkūns, kas savu karjeru Jelgavas robežsargu bataljonā sāka kā ierindnieks, bet tagad vada Ludzas robežsardzes pārvaldi. A.Beķeris palicis tepat, taču pieļauj iespēju, ka tiks pārcelts uz austrumiem. Beidzamajos gados robežsardzi dažādas reorganizācijas skārušas bieži. «Pirms krīzes bija runas, ka mūs sūtīs mācīties lietuviešu valodu, bet lietuviešus – latviešu, taču tas tā arī palika. Sarunājamies krieviski, bet jaunie – angliski,» piebilst A.Beķeris. Ēkas nodos Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai Ap tūkstoš kvadrātmetru lielajā un arvien apkurinātajā robežkontroles mājā telpu ir gana. Dažos kabinetos strādā pārdesmit robežsargu. Lietuvas un Latvijas robežsardzes kontaktpunkts Meitene – Kalvjai darbojas cauru diennakti. Robežsardzes preses sekretāre K.Pētersone informē, ka šogad uz Lietuvas un Igaunijas robežas izvietotās robežkontroles ēkas tiks nodotas Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai. Tā tad arī izvērtēs, ko ar pustukšajām ēkām darīt tālāk. Taču Latvijas un Lietuvas robežsardzes kontaktpunkts tur palikšot arī turpmāk. «Domāju, ka agrākajā Meitenes kontrolpunktā varētu izvietoties tūristu apkalpošanas centrs vai pat autoserviss. Taču uzņēmējiem to neviens nepiedāvā,» saka pensionētais Jelgavas robežsardzes pārvaldes priekšnieks Gustavs Kalniņš, kas šovasar plāno startēt vēlēšanās uz Jelgavas novada Domi. Topošais politiķis vērtē skarbi: «Katra diena, kad robežkontroles punktam nav īsta pielietojuma, sit nost tā cenu. Tādēļ rodas aizdomas, ka kāds gaida, kad to varēs saņemt par sviestmaizi.» Pārsimt metru tālāk Lietuvā pie robežstabiem redzamas drupu kaudzes. Deviņdesmito gadu sākumā, pirms Latvijas pusē bija uzbūvēts aprakstītais robežkontroles komplekss, lietuvieši bija uzbūvējuši savu, krietni mazāku. Kontroles māja atradās tieši šosejas vidū. Tā tad nesen ir nojaukta. Kāds lietuviešu smagās automašīnas šoferis, kas bija piestājis, lai mazā ceļmalā novietotā kioskā iegādātos eirovinjeti, samaksātu par mašīnas radīto vides piesārņojumu, pukojās: «Par valsts naudu cēluši, tad jau nav grūti nojaukt.» Viņš piebilst, ka Latvija, viņaprāt, esot vienīgā valsts, kas neliek pirkt eirovinjeti. Satiksmes ministrijā «Ziņām» atbildēja, ka tuvākajā laikā šis maksājums gan tikšot ieviests. Cik tas būs liels un kur virzīs ieņēmumus, pagaidām nav zināms. Šengena – vīndaru ciems Luksemburgā1985. gadā vīndaru ciematiņā Šengenā piecas ES valstis – Vācija, Francija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga – parakstīja līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu uz kopīgām robežām. Līgums pakāpeniski sāka īstenoties deviņdesmito gadu sākumā.2001. gadā Šengenas līgums apvienoja 13 Eiropas valstis, tostarp Norvēģiju un Islandi, kas nav ES dalībvalstis.2007. gadā Šengenas līgumam pievienojās Čehija Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un trīs Baltijas valstis. Kopā Šengenas līgumam pievienojušās 24 Eiropas valstis.Šengenas līgumam nav pievienojušās Lielbritānija, Īrija un dažas citas Eiropas valstis.
