Pilsētas svētkiem pieskaņota Jelgavas pils 275 gadu jubilejai veltītā konference «Baroka laikmets Latvijā un Eiropā» vakar pulcēja interesentus itāļu izcelsmes Krievijas impērijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700 – 1771) projektētās mūsu pilsētas ievērojamākās ēkas Sudraba zālē.
Kaut daudz pētīts, arī šajā 18. gadsimta vēstures posmā netrūkst neskaidrību, kaut vai par Rastrelli atdusas vietu, savā priekšlasījumā atklāja citas izcilā arhitekta dižceltnes – Rundāles pils – «saimnieks» Imants Lancmanis. Bet ne jau tas ir svarīgākais, galvenais – «darboties ar vērienu, kā darījis Rastrelli», mākslas vēsturnieks un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris I.Lancmanis atgādināja, kā palaimējies Latvijas Lauksaimniecības universitātei, kas ieguvusi tik dižciltīgu mājvietu.Kopš vakardienas Jelgavas pils Dienvidu vārtu piemiņas plākšņu galerijai pievienojās vēl viena – «Francijas karalis Luijs XVII ar galmu uzturējās Jelgavas pilī no 1798. līdz 1801. gadam un no 1805. līdz 1807. gadam.»Konferences laikā varēja apskatīt izstādi «Jelgavas pils pastkartēs», kā arī Pils muzeju un Kurzemes hercogu kapenes. Vakars noslēdzās ar «Zelta laikmeta baroka virsotnēm mūzikā» – šādu koncertu bija sagatavojis valsts kamerorķestra «Sinfonietta Rīga» mūziķu ansamblis: Agnese Kanniņa-Liepiņa (vijole), Normunds Šnē (oboja), Jānis Semjonovs (fagots), Jānis Stafeckis (kontrabass) un Reinuts Teps (klavesīns). ◆
