Deviņdesmito gadu sākumā dienesta suņaudzētava pārtrauca apmācīt apsardzes suņus tagad tā strādā tikai policijai.
Valdības, kara rūpniecības un tautsaimniecības objektu apsargāšanai 1964. gadā Rīgā tika izveidota dienesta suņu audzētava. Pēc trim gadiem – 1967. gada martā – tai klāt nāca jauna un līdz šim Latvijā nepazīstama nozare – kriminālmeklēšanas suņu dienests, kurā sāka dresēt suņus milicijai – noziedznieku ķeršanā. Tad sākās arī profesionālu kinologu mācības Latvijā.
Deviņdesmito gadu sākumā dienesta suņaudzētava pārtrauca apmācīt apsardzes suņus tagad tā strādā tikai policijai. 1993. gadā suņus sāka dresēt narkotisko vielu pazīšanai un meklēšanai. Sākumā suņus dresēja vai nu tikai organiskas izcelsmes vai arī tikai ķīmiskas izcelsmes narkotiku pazīšanai. Pašlaik sunim, kas «specializējas» narkotiku meklēšanā, ir jāmāk atrast gan vienas, gan otras. 1995. gadā nodibinājās papildu grupa, kas nodarbojas ar suņu mācīšanu līķu un sprāgstvielu meklēšanā. Apmācīts un pieredzējis dienesta suns spēj saost bez zārka apglabātas mirstīgās atliekas līdz pat divu metru dziļumam.
Suns – izmeklētājs
Pašlaik dienesta suņu audzētava ir vienīgā policijas departamenta apakšvienība, kas sagatavo policijas darbam piemērotus dienesta suņus un inspektorus kinologus (speciālistus, kas veic noziedznieku meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību).
Dienesta suņu audzētavas speciālisti nodarbojas arī ar operatīvu uzdevumu risināšanu Rīgā un Rīgas rajonā. Dienesta suņu audzētavas speciālisti nenodarbojas ar privātpersonu mīluļu dresēšanu, ja vien šī persona nestrādā kādā no Iekšlietu ministrijas struktūrām un suns netiek gatavots tieši šīs struktūras vajadzībām.
Jāpilnveidojas visu mūžu
Dienesta suņu audzētavas apmācības kursu apguvušie dzīvnieki pēc pieprasījuma tiek sūtīti gan uz valsts policijas pārvaldēm, gan arī uz muitas un robežkontroles punktiem visā Latvijā.
Valsts policijas pārvaldes dienesta suņu audzētavā dzīvniekus aktīvi sāk dresēt ne agrāk kā no 11 mēnešu vecuma, kad sunim ir stabilizējies raksturs un psihe. Taču smags un neatlaidīgs darbs ir jāiegulda arī pirms tam.
Līdz 11 mēnešiem papildus parastajām procedūrām, kas saistītas ar kucēnu pareizu barošanu un vakcinēšanu, saimniekam savā nākamajā palīgā jāieaudzina disciplīna un jāizveido nopietns un stingrs raksturs, bez kā dienesta suns nespēj pilnvērtīgi veikt savus pienākumus.
Pirmais apmācības kurss, kad sunim pilnībā iemāca dažādas pavēles gan vārdos, gan žestos, ilgst trīs četrus mēnešus. Pēc šā kursa suns ar savu saimnieku tiek sūtīts uz jauno darbavietu. Taču arī šeit saimniekam ar savu palīgu ir neatlaidīgi jāstrādā, lai gūtās zināšanas pamatīgi iestrādātos un tās ar panākumiem varētu izmantot darbā. Dienesta suņu audzētavas priekšnieks Eduards Doļenko ir pārliecināts, ka mācīšanās un pilnveidošanās kā sunim, tā arī saimniekam ir jāturpina visa mūža garumā, tiesa gan, sunim mūžs ir krietni īsāks.
Kad darba vietā inspektors kinologs ar savu palīgu ir kādu laiku strādājuši, tie tiek atsaukti atpakaļ uz suņu audzētavu, lai pārbaudītu četrkāja zināšanas un darbaspējas. Ja pārbaudes liecina par kādām nepilnībām vai kvalitātes trūkumu, inspektoram kinologam ar savu suni ir jāiziet papildu mācības mēneša garumā. Arī pēc tam regulāri notiek suņu darba kvalitātes pārbaudes.
Par maz profesionāļu
Pašlaik dienesta suņu audzētavā atrodas 44 suņi, bet visās Latvijas policijas pārvaldēs kopā 38 apmācīti suņi, kas, ņemot vērā kriminogēno situāciju valstī, ir krietni par maz.
Dienesta suņu audzētavas priekšnieks «Ziņām» pastāstīja, ka vidēji viens apmācīts suns gadā palīdz atklāt 15 noziegumu. Taču paņemt suni tikai tāpēc, ka tas var palīdzēt darbā, ir bezjēdzīgi, jo kinologam savs četrkājainais partneris ir jāuztver ne tikai kā kolēģis, bet arī kā draugs un komandas biedrs, kas vajadzības gadījumā var palīdzēt. Taču tajā pašā laikā jārēķinās, ka suns prasa rūpes un pacietību.
Suņa dzimumam nav nozļmes
Lielākoties dienesta suņu audzētavai «audzēkņus» piegādā iedzīvotāji, kas dažādu apsvērumu dēļ grib no sava mīluļa atteikties. Taču ir arī suņi speciālisti, kas dzimuši suņu audzētavā.
Parasti suņu audzētavā nākamajiem inspektoriem kinologiem tiek rekomendēts nākamais partneris, taču tajā pašā laikā dienesta vajadzībām var dresēt arī paša audzinātu vai izraudzītu dzīvnieku. Taču jārēķinās, ka, tāpat kā iedzīvotāju dāvātajiem suņiem, arī šim būs jāiziet dažādu testu sērija, un tikai pēc to veiksmīgas izturēšanas varēs sākties apmācība.
Pašlaik suņu audzētavā līdzsvarā ir vīriešu un sieviešu kārtas suņu pārstāvju, taču, kā apgalvo kinoloģijas speciālisti, dresējot suņa dzimumam nav nekādas nozīmes.
Balstās uz refleksiem
Suņu dresēšana balstās uz dzīvnieka pastāvīgajiem, iedzimtajiem un nosacījuma refleksiem. Pārsvarā mācībās izmanto nosacījuma refleksus iezīmes un īpašības, kas rodas dzīvnieka dzīves laikā līdz ar pieredzi. Tādēļ ir svarīgi, lai nākamajam dienesta sunim jau no agras bērnības būtu iemācīta disciplīna.
Latvijas dienesta suņi tiek dresēti pēc Francijas un Vācijas parauga. Daudzās starptautiskās sacensībās un konkursos Latvijas kinologi tiek augstu un atzinīgi novērtēti. Arī aizvadītā gada Baltijas čempionātā, kurā piedalījās kinologi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, par čempionu kļuva Latvijas kinologs, kriminālpolicijas darbinieks Edgars Missa ar savu uzticamo un gudro suni Tarzānu.
Jaukie televļzijas mļti
Dienesta suņu audzētavas priekšnieks «Ziņām» pastāstīja, ka filmas, ko Latvijas iedzīvotāji vēro savos televīzijas ekrānos, patiesībā ir skaisti mīti un pasakas, kur ticamību izdodas panākt, saliekot kopā apmēram trīsdesmit dažādu suņu. Eduards Doļenko piezīmēja, ka, lai arī suns ir gudrs un bieži arī apdāvināts dzīvnieks, tas nevarētu saprast, ka pirms promiešanas ir jāizslēdz elektriskā spuldzīte, kā to meistarīgi demonstrē komisārs Reksis.
Taču nenoliedzami šādas filmas ir interesantas, aizraujošas un skatītāju uzmanību saistošas.
Jelgavā trūkst kinologu
Jelgavas policijas pārvaldē nav neviena kinologa. Kārtības policijas priekšnieks Zigmunds Jēgers «Ziņām» bilda, ka policijas štata darbinieku sarakstā tas ir paredzēts, taču pagaidām neviens pretendents uz šo vietu nav pieteicies. Kārtības policijas priekšnieks apgalvoja, ka, tiklīdz radīsies kāds aizrautīgs suņu mīļotājs, kas vēlēsies strādāt par kinologu, tas nekavējoties tiks pieņemts, jo suns policista darbā ir vērtīgs, reizēm pat neaizstājamāks par cilvēku.
Pēc dienesta grūti ņķirties
Iekšlietu ministrijas sardzes pulka 2. atsevišķais strēlnieku bataljons jau kopš savas atjaunošanas dienas 1991. gada 28. novembrī, pārņemot no padomju armijas apsardzi, rūpējas par to, lai iedzīvotājus apsargātu ne tikai ar strēlnieku tehnisko aprīkojumu, bet arī modri sargsuņi.
Sardzes pulka 2. atsevišķais strēlnieku bataljons ir nodrošinājis, lai jaunkareivjiem, kas vēlas kļūt par kinologiem, būtu visas iespējas strādāt ar suni. Parasti pēc dažādiem testiem un pārbaudēm jaunkareivim tiek piedāvāts konkrēts dzīvnieks, taču tajā pašā laikā viņam ir tiesības pašam izvēlēties savu dienesta partneri tuvākā gada garumā.
Bataljonā «Ziņas» uzzināja, ka bieži vien pēc dienesta smags periods ir gan sunim, gan arī jaunajam kinologam, jo šķirties nav viegli nedz vienam, nedz otram. Nereti pēc dienesta armijā kareivji, kas strādājuši ar suņiem, turpina iesākto kādā no Iekšlietu ministrijas struktūrām. Smagāk esot suņiem, jo viņiem ar šķiršanās sāpēm un pierašanu pie jauna saimnieka jātiek galā katru gadu. Strēlnieku bataljonā viens suns aktīvi strādā apmēram sešus, astoņus gadus. Tuvojoties desmit gadu vecumam, dzīvnieks kļūst aizvien kūtrāks, līdz beidzot pēc šā vecuma sasniegšanas to vairs nedrīkst izmantot.
Sardzes pulka 2. atsevišķā strēlnieku bataljona teritorijā ir speciāls iecirknis, kurā jaunie strēlnieki kvalificētu speciālistu vadībā var strādāt ar saviem četrkājainajiem palīgiem. Viens no labākajiem kinoloģijas speciālistiem pulkā ir Raimonds Zīverts.
Suni respektē vairāk
Strēlnieku bataljons nodarbojas ar apsardzi, tādēļ arī viņu suņi tiek apmācīti «karsto» pēdu dzīšanā. Viens no gadījumiem, kas gan cietuma vadībai, gan iedzīvotājiem lika saprast, cik nozīmīgi ir sargsuņi, risinājās 1994. gada vasarā, kad no Pārlielupes cietuma izbēga ieslodzītie. Laikā, kad cietumnieki pa izraktajām ejām centās tikt laukā, apsardzes darbinieki veica kārtējo apgaitu. Apsardzes puiši melnajā nakts tumsā nebija spējīgi pamanīt ieslodzīto izlīšanu no alas, toties to juta Andreja Kolkova dienesta suns Pilots. Pateicoties šim apsardzes sunim, rūpīgi plānotā bēgšana tika atklāta un varēja sākt operatīvu darbību.
Sardzes pulka 2. atsevišķā strēlnieku bataljonā «Ziņām» stāstīja, ka apsardzei noteikti ir vajadzīgi dienesta suņi, jo parasti tie izraisa cieņu un bailes, kas neļauj rīkoties agresīvi. Nereti novērots, ka ieslodzītie no suņa baidās vairāk nekā no pistoles vai automāta.
Sardzes pulka 2. atsevišķajā strēlnieku bataljonā maksimāli tiek skoloti Austrumeiropas aitu suņi, kas pēc rakstura ir visvairāk atbilstoši objektu apsargāšanai.
