Cilvēka tieksmei pēc relaksācijas ir sena vēsture, un gandrīz katra tauta ir atklājusi savus veidus, kā sasniegt šo vēlamo relaksāciju un eiforijas mirkli vai arī mundruma uzplūdu, – tostarp izmantojot arī dažādas dabas veltes.
Cilvēka tieksmei pēc relaksācijas ir sena vēsture, un gandrīz katra tauta ir atklājusi savus veidus, kā sasniegt šo vēlamo relaksāciju un eiforijas mirkli vai arī mundruma uzplūdu, – tostarp izmantojot arī dažādas dabas veltes. Vienā pasaules malā tika atklāta kafijas pupiņu tonizējošā iedarbība, otrā – agaves sarūgušās sulas reibinošā ietekme. Mūsu platuma grādos par vienu no vēsturiski iecienītākajiem un tradicionālākajiem «relaksācijas produktiem» var nosaukt alu.
Strauji tuvojas pavasaris, kad cilvēki alu dzer biežāk, tāpēc nebūs lieki vēlreiz noskaidrot, kas tad īsti ir alus un kā no dietologu un mediķu viedokļa to būtu ieteicams lietot.
Alum ir pavisam īpaša vieta, jo, no vienas puses, tas satur alkoholu un pieskaitāms alkoholisko dzērienu klāstam, tādēļ nedrīkstētu aizrauties ar tā pārmērīgu lietošanu. Pats par sevi saprotams, ka minētā iemesla dēļ tas nav dzēriens bērniem vai pusaudžiem. No otras puses, alus zināmā mērā ir arī pārtikas produkts, jo satur dažādas uzturvielas – olbaltumvielas, ogļhidrātus, vitamīnus. Mērenai alus iedzeršanai nav ne vainas, tikai jāatceras par šo mērenību, lai garšas izbaudīšana un patīkamais relaksācijas moments nekļūtu par traucēkli veselībai. Ārkārtīgi svarīga ir arī izvēlēto dzērienu kvalitāte, jo dažādi surogāti var izraisīt traģiskas sekas, graujoši ietekmējot sirds, aknu un smadzeņu darbību.
Jo dzēriens ir «vieglāks», jo mazāka ir tā kaitīgā iedarbība, tāpēc no medicīniskā viedokļa pieļaujamās devas viennozīmīgi ir saistītas ar alkohola daudzumu dzērienā. Stiprajiem dzērieniem pieļaujamā norma ir 50 – 60 gramu dienā, vīnam tā varētu būt jau 200 – 250 gramu, savukārt alum pieļaujamais daudzums, kad saglabājas pozitīva iedarbība un nerodas nekāds kaitīgs efekts, ir divreiz lielāks.
Alkohola lietošanu pamatīgas apreibināšanas nolūkā, protams, neieteiks neviens ārsts, taču nelielās devās alkoholam un arī alum ir pozitīva ietekme, – to rāda daudzu valstu mediķu pētījumi. Nelielās devās alus var kalpot kā sirds un asinsrites kaišu profilakses līdzeklis, jo kā visi alkoholiskie dzērieni tas paplašina asinsvadus. Turklāt alū atšķirībā no citiem apreibinošiem dzērieniem vēl ir B grupas vitamīni, kas regulē dažādus vielmaiņas procesus organismā, kā arī antioksidanti, kas vēl atrodami vīnā.
Alus ātri veldzē slāpes – tas skaidrojams ar dzērienā esošajām minerālvielām un ogļskābo gāzi, kas paplašina gremošanas orgānu virsmas kapilāros asinsvadus, līdz ar to sekmē ātrāku šķidruma iesūkšanos asinīs.
Alus ir viens no retajiem dzērieniem, kura ražošanas procesā izmanto apiņus, savukārt tie ir slaveni ar rūgtvielām, kas palīdz iegūt alum tā specifisko rūgteno garšu. Šīs rūgtvielas aktivizē kuņģa sulas izdalīšanos, tāpēc tradīcija iedzert glāzi alus pirms pusdienām ir pat loģiski pamatota – sevišķi cilvēkiem, kuriem ir ēstgribas traucējumi. Tiesa gan, daudziem vajadzētu pārdomāt ieradumu alus dzeršanas laikā uzkost tradicionālos sāļos ēdienus – grauzdiņus, sālītos riekstus, čipsus, kas rada slāpes.
Par rūgtvielu spēju veicināt apetīti vajadzētu atcerēties cilvēkiem ar liekā svara problēmām – šādos gadījumos īpaši rūpīgi jāizvēlas uzkodas. Tajā pašā laikā glāze alus neveicina tik lielu ēstgribu, lai cilvēki ar svara problēmām no tās atteiktos pavisam, it īpaši, ja šī glāze tiek iemalkota pusdienu laikā, kad netiek lietotas papildu uzkodas. No kalorijām, kas ir kvalitatīvā alū (tāpat kā stiprajā alkoholā), uzbaroties nevar: svara pieaugumu var veicināt neatbilstošas uzkodas. Alus enerģētiskā uzturvērtība ir aptuveni 40 kcal 100 gramos. Salīdzinājumam – 100 gramos degvīna ir aptuveni 240 kcal.
Lai alus baudīšana nepārvērstos par banālu apreibināšanās pasākumu, būtu jāpadomā par tā lietošanas tradīcijām. Viena lieta ir kāzas un citi grandiozie pasākumi, kad, tautas valodā runājot, «alus mucai gals ir vaļā» – šāds piegājiens nevar pārvērsties par ikdienu. Katram alus mīļotājam jāveido savs iecienītā dzēriena lietošanas rituāls – tāpat kā arī ēšanu var pārvērst par rituālu gan labsajūtas, gan enerģijas un spēka gūšanai. Arī alus baudīšana var būt rituāls, kas saistās ar skaistu glāzi, atmosfēru, iecienīto krodziņu un sarunu labā kompānijā. Tad apreibināšanās vietā var izbaudīt visas garšas nianses, specifisko alus rūgtumiņu un veldzējumu.
Nobeigumā jāatkārto veca patiesība: viss ir labs, kamēr nav pārmērības. Ja, attaisnojot sevi ar pozitīvām alkohola īpašībām, aizmirsīsim par mēra izjūtu, tad tikai kaitēsim sev un savam organismam.
