Pagājušās nedēļas nogalē, lai relaksētos un uzlabotu izskatu, apmeklēju pilsētā visai pazīstamu frizētavu.
Pagājušās nedēļas nogalē, lai relaksētos un uzlabotu izskatu, apmeklēju pilsētā visai pazīstamu frizētavu. Gods kam gods – izveidotā frizūra bija perfekta. Taču diemžēl nebija cerētā mūzikas fona. Tā vietā relaksēties biju spiesta, klausoties kādas frizieres stāstu kolēģēm par paziņu ģimenes sirdslietām. Vai tiešām frizierēm jābūt tik vien kā profesionālajām iemaņām, un nav jādomā par klientu labsajūtu? Domāju, nebiju vienīgā, kam nepatika noklausīties svešas ģimenes nebūšanās.
Nu jau bijusī frizētavas kliente
