Pašlaik visaktīvāk tiek strādāts, lai līdz 1. septembrim sakārtotu daudzos remontēt iesāktos objektus.
Pašlaik visaktīvāk tiek strādāts, lai līdz 1. septembrim sakārtotu daudzos remontēt iesāktos objektus. Liela daļa veicamā saistīta ar katedru pārvietošanu. Plaši rekonstrukcijas darbi notiek LLU bibliotēkā, kā arī mācību telpās.
Vai pils jau gatava?
Ja LLU tikpat aktīvi turpinās darbus pie Rastrelli projektētās pils restaurācijas, šādu jautājumu tiešām varēs uzdot drīz. Šogad jau pabeigti remontdarbi Strazdu ielas ēkas pirmajā stāvā, uz kurieni pārvietota Augu bioloģijas katedra. Uz atbrīvotajām telpām Lauksaimniecības fakultātē tiks pārcelta Laukkopības katedra, tāpēc pašlaik tur sākts kosmētiskais remonts. Lauksaimniecības fakultātē remonts jau pabeigts Lauksaimniecisko analīžu laboratorijā.
– Tik pieticīgās telpās izplānot labas laboratorijas – tas ir fantastisks darbs, ko paveica profesors Aldis Kārkliņš, – stāsta LLU direktora vietnieks pils ekspluatācijas jautājumos Valdis Āboliņš. Šajā laboratorijā veiksmīgi atsegtas pils cokolstāva arhitektoniskās vērtības. Agroķīmijas katedra no šā spārna tiks pārvietota uz Laukkopības katedras telpām, kā arī uz izremontēto laboratoriju.
Noslēdzies konkurss par tiesībām veikt fakultātes pirmā stāva remontu, un tur jau rit darbs.
– Lauksaimniecības fakultātē šogad būs ļoti lielas pārmaiņas. Tās saistītas ar katedru pārvietošanu un dažādiem remontdarbiem, kuru mērķis ir racionālāk izmantot telpas, – atzina LLU direktors Andrejs Garančs.
Vēl pilī uzsākti darbi Ķīmijas katedras lielajā auditorijā un vairākās telpās. Tās ir vienas no noslogotākajām un nebija remontētas kopš 60. gadiem.
Turpinās arī pils jumta remonts – virs lasītavas un Pārtikas tehnoloģijas fakultātes.
Kā pastāstīja A.Garančs, pilī vien šogad tikšot ieguldīti vairāk nekā 300 tūkstoši latu.
Jau pilnā sparā rit darbi bibliotēkā, lai jau septembrī tajā varētu uzņemt lasītājus. A.Garančs atzina, ka projekts ir ļoti sarežģīts, īpaši no pieminekļu aizsardzības dienestu viedokļa. Tomēr samezglojumi ir atrisināti. Lasītavas zālē gar ārsienu perimetru tiks ierīkots balkons, kura laukums būs aptuveni 250 kvadrātmetru.
Turpmāk grāmatu fondi neatradīsies lasītavā, turpretim žurnālu lasītāju stūrītis būs iecerētajā balkonā. Bibliotēkā pēc remontdarbu pabeigšanas varēs pieslēgt neierobežotu skaitu datoru, kā arī nodrošināt atsevišķu tīklu, lai neļautu krātuvēm piekļūt no «ārpuses».
Katalogu zālē pēc rekonstrukcijas vairs neatradīsies kartiņu skapji. To vietā būs astoņas ar datoriem aprīkotas darba vietas apmeklētājiem, bet devītā paredzēta bibliotēkas darbiniekiem.
Līdzīgi kā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, LLU nākotnē būs iespējas grāmatas transportēt ar īpaši tām domātu liftu. Rekonstrukcijas laikā tiks izbūvēta lifta šahta, kas sniegsies no cokolstāva caur pirmo stāvu līdz pat lasītavas balkonam. Kopumā būs četras pieturvietas.
Bibliotēkā tiks pārstikloti, hermetizēti un noblīvēti visi logi. Nedaudz tiks pārveidots to augšējās cilindriskās daļas rūtojums. Jau pēckara laikā saņemti pārmetumi no Pieminekļu aizsardzības inspekcijas par to, ka loga «saulīte» neatbildusi Rastrelli skicēm. Valdis Āboliņš ar gandarījumu atzīst:
– Beidzot pēc 40 gadiem izlabosim toreiz pieļautās kļūdas.
Noņemot apmetumu, virs bibliotēkas durvīm atklāta to kādreizējā forma. Durvis bijušas augstākas un ar arkveidīgu augšējo daļu.
Jūlija beigās tiks sākta pils fasādes atjaunošana, tomēr tam vēl nepieciešams izstrādāt izvērstāku projektu. Kā atzīst A.Garančs, fasādes krāsošana esot tikai neliela daļa no darāmā.
– Drenāža jau sakārtota, tātad kājas un cepure ir. Kad jumts būs pabeigts, varēs ķerties pie vidusdaļas, – tā direktors.
Bet šogad iespējams paveikt tikai nelielu daļiņu no visiem darbiem, kas saistīti ar fasādes atjaunošanu. Lielā darba apjoma un arī ierobežoto līdzekļu dēļ tā varētu būt kārtībā ne agrāk kā pēc trīs četriem gadiem.
Remontē arī citas fakultātes
Uz Tehnisko fakultāti pārvietota Mājturības katedras daļa, kas turpmāk būs vecās katlumājas telpās. Turklāt šīs pārbūvētās telpas nākotnē kalpos Studentu pašpārvaldes un Studentu teātra vajadzībām. Bet pašā fakultātē tiek remontētas telpas piena laboratorijai, kā arī izbūvēta izstāžu zāle paplašinātās Pedagoģijas katedras vajadzībām. Šādu pārmaiņu rezultātā atbrīvojas LLU izmantotās telpas Dobeles ielā 41. Ēkas pirmo stāvu jau aizņēmusi Zemgales Reģionālā lauksaimniecības pārvalde.
Veterinārmedicīnas fakultātē tiks remontēts gaitenis un risināti siltumapgādes jautājumi. Šie darbi varētu izmaksāt apmēram no 55 līdz 60 tūkstošiem latu.
Ierīkota Lauku inženieru fakultātes katlumāja, pabeigta 3. un 4. dienesta viesnīcas siltumtrašu izbūve. Līdz ar to gandrīz visas LLU telpas ir pieslēgtas kādai no universitātes autonomajām katlumājām. Izņēmums ir Kokapstrādes katedra Dobeles ielā. A.Garančs pieļauj, ja tiks atrasts finansējums, autonoma apkures sistēma tiks uzstādīta arī šim objektam.
Kopumā remontdarbiem šogad tiks izlietots vairāk nekā 700 tūkstošu latu. No tiem 399 tūkstoši ir valsts investīcijas. Kā skaidroja LLU direktors, 300 tūkstošu no šīs summas tiks ieguldīti pilī, 44 tūkstoši – Veterinārmedicīnas fakultātē, bet nepilni 70 tūkstoši iztērēti Lauku inženieru fakultātes katlumājas un siltumtrašu izbūvei. Gandrīz 300 tūkstoši latu, kas nepieciešami remontdarbiem, tiks ņemti no LLU budžeta.
Tiks izbūvēts tunelis
Cerams, ka šogad tiks veikts Driksas tilta, kā arī ielas posma no Driksas līdz Lielupes tiltam remonts. Kā atzina LLU direktors A.Garančs, paredzēts pārveidot arī pils parku.
Minētajā ceļa posmā tiks izvietotas divas autobusu pieturas. Pašlaik ir tikai viena – virzienā uz pilsētu –, bet pēc rekonstrukcijas būs arī otra – Rīgas virzienā.
– Pats galvenais – ļoti ceram, ka, ierīkojot gājēju tuneli, būs vieglāk šķērsot Lielo ielu, – sacīja A.Garančs.
Rekonstrukcijas rezultātā mainīsies arī uzbrauktuve no pils parka uz Lielo ielu. Pašreizējais uzbraucamais ceļš starp abiem tiltiem nākotnē varētu kalpot tikai kā rezerves variants, jo uzbrauktuve paredzēta pie Lielupes tilta pagriezienā pa labi. Otrs pagrieziens saglabāsies tāds, kāds tas ir pašreiz.
Lai gan vēl nav līdzekļu, tomēr nākotnē ir iecere saskaņot apgaismojumu Lielajā ielā, pils parkā un pilī. Šo jautājumu LLU vadība vairākkārt apspriedusi ar pilsētas Domes pārstāvjiem.
Jaunu deju laukumu iegūs pils saliņa. Tā būvi pasteidzinājušas SELL spēles. LLU direktors piebilda, ka pusi no šiem darbiem nepieciešamajiem līdzekļiem atvēlējusi Jelgavas Dome.
Dažādas nākotnes ieceres saistītas arī ar pils parka rekonstrukciju, bet tās nav īstenojamas, kamēr nav atrasts finansējums, jo investīcijas pils parka rekonstrukcijai netiks piešķirtas.
– Pašlaik mēģinām ievadīt sarunas par iespēju iesaistīties Zemgales reģiona projektā, – sacīja A.Garančs.
Šoziem jau aizsākta veco koku izzāģēšana, nākamziem darbs tiks turpināts. Gar kanāla malu tiek stādītas tūjas. Kad tiks izzāģēti maznozīmīgie koki un krūmi, tās būs jau krietni paaugušās.
Par parka rekonstrukciju – kādam tam pēc pārveidošanas būtu jāizskatās – viedokļi ir atšķirīgi. Daži uzskata, ka pils tuvumā nevajadzētu augt lieliem kokiem, lai, braucot no Rīgas puses, tā netiktu aizsegta. Citi domā, ka koki ir saglabājami. Tāpēc, kā uzsvēra LLU direktors, gaidāmas ilgstošas diskusijas, lai lēmums tiktu pieņemts, uzklausot arī sabiedrības viedokļus.
