Kopš Satversmes aizsardzības biroja amatam Nacionālā drošības padome ieteica Jāni Kažociņu, apritējis vesels mēnesis, kas pagāja strīdos un debatēs par atvaļinātā Lielbritānijas karalisko spēku virsnieka atbilstību šim amatam.
Kopš Satversmes aizsardzības biroja (SAB) amatam Nacionālā drošības padome ieteica Jāni Kažociņu, apritējis vesels mēnesis, kas pagāja strīdos un debatēs par atvaļinātā Lielbritānijas karalisko spēku virsnieka atbilstību šim amatam. Tomēr brīnumi nenotika un Repšes kā valdības vadītāja autoritāti piektdienas balsojumā apstiprināja arī Saeima. Tas nozīmē tikai to, ka turpmāk arī Latvijai būs savs Džeimss Bonds.
Jāni Kažociņu SAB vadītāja amatā apstiprināja uz pieciem gadiem. Aizklātajā balsojumā par viņu bija 55 deputāti.
Opozīcija gan iebilda, ka Kažociņam ir dubultpilsonība (Latvijas un Lielbritānijas), kas varētu būt šķērslis objektīvi pildīt savus dienesta pienākumus, taču, kā izrādās, pie noteiktas politiskās konjunktūras šādi argumenti koalīcijas partijas nepārliecina.
Krievijas naftas cauruļvadu monopolkompānija «Transneftj» par priekšnoteikumu naftas piegāžu atsākšanai uz Ventspils ostu joprojām uzskata a/s «Ventspils nafta» akciju daļas ieguvi. «Transneftj» viceprezidents Sergejs Grigorjevs pat izteicis ultimātu, ka Latvijas pārdomām atlicis tikai gads, jo jau 2004. gadā Baltijas cauruļvadu sistēmas jaudas varētu tikt pārrorientētas uz Primorskas terminālu Ļeņingradas apgabalā. Savukārt Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete uzsvērusi, ka valdība darījusi visu iespējamo, lai atrisinātu šo problēmu, taču Krievija nav ieinteresēta sadarboties. Pozitīvākais šajā ekonomiski abpusēji neizdevīgajā situācijā ir tas, ka a/s «Ventspils nafta» akcionāri nav padevušies Krievijas spiedienam un turpina kontrolēt situāciju uzņēmumā.
Politiskās apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» («PCTVL») frakcija iesniegusi Saeimā likumprojektu «Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu», kas paredz antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem piešķirt visas tās tiesības, kas likumos noteiktas politiski represētajām personām. Šis likumprojekts ir kārtējā «PCTVL» provokācija ar mērķi izraisīt nepamatotu ažiotāžu ap vēsturiski «sāpīgiem» notikumiem. Faktiski piešķirot politiski represēto statusu antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem atsevišķos gadījumos vienādi tiks godināti kā staļiniskā terora upuri, tā politkomisāri, kas nereti tieši piedalījušies gan izsūtīšanas akcijās, gan kaujās pret Vērmahtu. Šāda rīcība būtu klaja necieņas izrādīšana izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem
Jau 17 gadu pēc kārtas Berlīnē 1. maija svinības iezīmējas ar plašām nekārtībām un vardarbību visā pilsētā. Ultralabējie ekstrēmisti (anarhisti) izmanto miermīlīgās demonstrācijas, lai izprovocētu ielu kautiņus ar policiju un demolētu veikalu skatlogus, aizbildinoties ar antiglobālisma idejām. Vardarbības un vandalisma ierobežošanai Berlīnes ielās tika izsūtīti aptuveni 7500 policistu, taču arī viņiem neizdevās novērst nekārtības.
ASV veiktā pētījumā atklājies, ka visļaunprātīgāk pret Intelektuālā īpašuma aizsardzības likumu izturas Ukraina. ASV administrācijas publiskotajā ziņojumā norādīts, ka progresa trūkums intelektuālā īpašuma aizsardzībā apdraud Ukrainas centienus iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā un mazina nacionālā tirgus pievilcību investoriem.
Austrijas atomenerģētikas eksperts Volfgangs Kromps norādījis, ka Ungārijas atomelektrostacijā «Pakzs» pirms trim nedēļām notikusī avārija draud izvērsties par nopietnu katastrofu, jo pastāv bažas par radiācijas noplūdi. Šis gadījums galvenokārt ir zīmīgs ar to, ka Ungārija vēlējās noklusēt ziņas par notikušo, kas izsaucis starptautisku neizpratni.
