Mēs, politiski represētie, daudzcietušās latviešu tautas aizejošā paaudze, domājot par Latvijas un latviešu nākotni, vērojot tautsaimnieciskās un sabiedriskās norises, sevišķi demogrāfijas un emigrācijas jautājumos, esam satraukti par Latvijas kā valsts tālāko pastāvēšanu un latviešu tautas izdzīvošanas iespējām. Tāpēc aicinām mūsu jauniešus apzināties savu atbildību pret valsti un tautu, būt aktīviem dalībniekiem visās valsts, sabiedrības jomās un sadzīves norisēs, būt īstiem tautas tradīciju kopējiem un tēvzemes aizstāvjiem, jo jūs esat valsts nākotnes garants.Tikai zinot latviešu tautas pagātni – mūsu priekšteču brīvības alkas –, Latvijas valsts nodibināšanu, brīvības cīņas, pirmskara izaugsmi, komunistu un nacistu okupāciju, jauniešu nacionālās pretestības kustību, Otro pasaules karu, pēckara politiskās represijas, neatkarības atgūšanu un valsts atjaunošanu, iespējams izaugt par pilnvērtīgiem savas valsts pilsoņiem, Latvijas patriotiem. Tādēļ uzskatām par obligātu Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanu skolās. Aicinām valdību atbalstīt jaunatnes patriotisko organizāciju – skautu, gaidu, mazpulku, jaunsargu darbību. Aicinām jaunatni labāk iepazīt savu tēvzemi, apmeklēt tās svarīgākās vēsturiskās vietas – Ložmetējkalnu, Tīreļpurvu, Nāvessalu, latviešu karavīru traģēdijas vietu Liteni un kapulauku pie Lestenes pieminekļa. Pirmskara skolu jaunatne sacentās dzimtās zemes apceļošanā. Vai visi bijuši Gaiziņkalnā, Moricsalā, Bārtā, Nīcā, Pāvilostā, Dagdā, Neretā un citās vietās? Šodienas jaunatni vairāk saista ārzemju ceļojumi, kas mums nebrīves gados bija liegti. Toreiz dziedājām «Bet kas svešas zemes, salas/Man ar savu greznumu/,Kad es še pie Gaujas malas/Dzirdu latvju valodu» un augām latviešu patriotisko dziesmu garā. Šodien daudzi pat Ziemassvētku un Līgo dziesmas dzied no lapiņām un nezina arī tautas dziesmas, jo ilgus gadu desmitus tās nebija cieņā. Tāpēc aicinām atjaunot latviešu tradīcijas caur latviešu dziesmām un mūziku.Šodien nedrīkstam ignorēt latviešiem draudīgo realitāti un kaunēties no savas valodas, tikumiem, dziesmām. Vairākums jūsmo par estrādes dziedātājiem, kuri pieņēmuši svešus vārdus un dzied svešās valodās. Mēs aicinām jauno paaudzi cienīt latviskos tikumus, lepoties ar mūsu valodu un piederību latviešu tautai. Mēs nedrīkstam vairīties no vārdiem «patriotisms» un «nacionālisms».Aicinām jauno paaudzi nākt politrepresēto pulkā atceres pasākumos 25. martā, 14. jūnijā un citās kopā sanākšanas reizēs. Aicinām strādāt valsts un savas tautas labā ar domu par to, ko varat dot Latvijai un latviešu tautai. Mums jābūt lepniem, ka varat dzīvot brīvā, neatkarīgā valstī. Mīlēsim mūsu senču izcīnīto, aizstāvēto un atgūto tēvu zemi, mūsu dārgo dzimteni, mūsu Latviju! Tev mūžam dzīvot, Latvija!
