«Ziņas» iepazīst Jelgavas novada Platones pagasta dzīvi un kultūrvēsturisko mantojumu.
Iedzīvotāju skaita un dažādu aktivitāšu dēļ cilvēku uzmanība nereti vairāk pievērsta Jelgavai, tajā strādājošajām pilsētas un novada domēm. Tomēr ikdienas dzīve ar saviem priekiem, bēdām, notikumiem un aktivitātēm, kas nereti ne par mata tiesu nav sliktākas par pilsētnieku izklaidēm, notiek arī pagastos. Lūk, Platones pagastā vietējie visi kā viens atzīst – pārvaldes vadītājs mums ir savējais!
Vadītājs – savējais
«Iedzīvotāju skaita ziņā mūsu pagasts ir otrais no beigām Jelgavas novadā – neesam daudz,» atzīst Platones pagasta pārvaldes vadītājs Vladislavs Pogožeļskis.
Pārvaldes vadītājs stāsta, ka vēsturiski pagastā izveidojušies divi lielāki ciemati. Tur, kur darbojās mācību un pētījumu saimniecība «Jelgava», radies Platones ciemats, un otrs – kolhoza «Sarkanā zvaigzne» un pēc tam paju sabiedrības «Lielvircava» apkārtne.
Platones pagasts lepojas ar divām mācību iestādēm – abas ir Vircavas vidusskolas filiāles. «Priecājamies, ka izdevies saglabāt abas skoliņas,» teic V.Pogožeļskis, piebilstot, ka tas ir pozitīvi ne tikai izglītojamajiem, bet arī darbavietu ziņā.
Lai arī dzīvē ienākuši dažādi e-pakalpojumi, vietējie vēl arvien mīl aktuālos maksājumus nokārtot pagasta pārvaldē. «Ir, protams, arī tādi, kas grib pakašķēties, bet tie parasti drīzāk zvana, nevis nāk uz pārvaldi,» secina vadītājs. Kopumā gan tādu pagastā neesot daudz.
No Lietuvas līdz Poķiem
Pats V.Pogožeļskis dzimis Lietuvā, savukārt viņa vecāki – Polijā. «Vieta, kur dzimuši mani vecāki, no Polijas kļuva par PSRS, tāpēc viņi pārcēlās uz Lietuvu,» stāsta V.Pogožeļskis. Viņš uzaudzis Daugavpils pusē starp vecticībniekiem un vēl arvien apbrīno viņu darbaspējas.
Pēc mācībām akadēmijā ar domu, ka varētu studēt aspirantūrā, iekārtojies darbā netālu no mācību iestādes, tomēr studijas nav turpinājis. Viņš atzīst: «Sākot šeit strādāt, man tā likās šausmīga vieta. Brīnījos, ka cilvēkiem nav ne savu māju, ne kūtiņas, ne šķūņa. Tikai vēlāk sapratu, ka īstie saimnieki izsūtīti un viņu mājās iekārtoti dzīvokļi.»
Sācis strādāt Šķirņu salīdzināšanas stacijā, kas 2001. gadā pievienota universitātei. Tad iesaistījies darbā pagasta pārvaldē un kopš tā laika arī saistīts ar to.
Pagasta pārvaldes vadītājs atceras: «Mūs, studentus, ļoti bieži veda strādāt uz laukiem. Vienreiz aizveda uz teritoriju aiz Poķiem vākt lopbarības bietes un aizmirsa atbraukt pakaļ. Vakarā sapratām, ka jāiet kājām uz šoseju, lai noķertu kādu autobusu. Ejot pa ceļu, pāri upei pa tiltu, brīnījos, cik apkārt viss netīrs – tilts dubļains, ceļmalas nepļautas. Tieši krustojumā, kur tagad dzīvoju, apstājos un nodomāju – nedod Dievs, kādreiz šādā vietā dzīvot, cik te ir neomulīgi.» ◆
Platones pagasts
Platība – 8686 ha
Iedzīvotāju skaits – 1563
Robežojas ar Jelgavas pilsētu un Jelgavas novada Svētes, Lielplatones, Elejas, Sesavas, Vircavas un Jaunsvirlaukas pagastu. Attālums no pagasta centra līdz Jelgavai – 14, līdz Rīgai – 62 kilometri. Blīvāk apdzīvotās vietas – Platone, Lielvircava, Poķi, Pēterlauki, Jaunplatone
1935. gadā Jelgavas apriņķa Platones pagasta platība bija 52,39 kvadrātkilometri un tajā dzīvoja 1090 iedzīvotāju
1945. gadā pagastā izveidoja Ābelītes un Platones ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.
Platones ciems ietilpis Jelgavas (1949–1962, pēc 1967. gada) un Dobeles (1962–1967) rajonā. 1962. gadā tam pievienoja Lielvircavas ciema kolhoza «Sarkanā zvaigzne» teritoriju, 1965. gadā – Lielplatones ciema kolhoza «Sarkanā zvaigzne» teritoriju. 1974. gadā klāt nāca arī daļa Lielplatones un Vircavas ciema un Elejas lauku teritorijas, bet daļu ciema iekļāva Vircavas ciemā. 1979. gadā pievienoja daļu likvidētā Vecsvirlaukas ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.
2009. gadā Platones pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jelgavas novadā
Par dzīvi citur nevar būt runa
Ruta Zariņa uz Platones pagastu pārcēlās 1970. gada augustā un nu sevi dēvē par īstenu vietējo. Dzimusi Kurzemes pusē, bet savu vietu atradusi tieši šeit, Zemgales līdzenumos. Rutas kundze, būdama pensionāre, tagad izbauda aktivitātes, ko piedāvā pagastā, – ar prieku iesaistījusies Eiropas deju kopā «Saulessvece» un dodas regulāri vietējo organizētajās ekskursijās, atzīstot: «Ko es esmu redzējusi, to neviens vairs man nevar atņemt!»
«Ja vien cilvēks grib iesaistīties, ir daudz, ko darīt,» par dzīvi Platonē spriež Ruta. Īpaši viņa novērtē iespēju iesaistīties pašdarbībā – pagastā ir ļoti daudz iespēju gan bērniem, gan pieaugušajiem un pensionāriem. Kundze ar prieku atzīst: «Ar dejotājām braucam uzstāties, piedalāmies pašu un arī citu novadu pasākumos. Vismaz ir mums, pensionārēm, kur izkustēties.»
Īpaši daudz mīnusu pagasta dzīvē Ruta nesaskata, trūkumus jau vienmēr varot sameklēt, bet vairāk jāpriecājas par to, kas ir, nevis jābēdājas par to, kas varētu būt. Kundze uzteic gan kultūras dzīves organizatori Rasmu Krauzi, gan pagasta pārvaldes vadītāju Vladislavu Pogožeļski, kas labprāt iesaistās vietējās aktivitātēs.
«Mūsu pagasta pasākumos vienmēr ir ļoti mīļa gaisotne. Kopā ar dejotājām daudz sanācis būt arī citur, bet tāda sirsnība, man šķiet, nekur nevalda,» secina Ruta. Dažkārt gan gribētos, lai pasākumos ir vairāk apmeklētāju, bet tos, kuri nekad nav uz tādiem gājuši, ir grūti izkustināt.
Ruta aktīva bijusi vienmēr, savulaik pat atbildīga tieši par vietējo kultūras pasākumu organizēšanu, tāpēc apmeklēt dažādus sarīkojumus sevi nav jāpiespiež.
Kā vienu no mīnusiem pagastā viņa min pasta nodaļas trūkumu un to, ka pie ģimenes ārstiem jādodas uz Jelgavu. Tomēr arī trūkumi nepārliecinātu Rutu doties prom no Platones – pierasts gan pie vietām, gan cilvēkiem: «Par dzīvi citur nevar būt ne runa.» ◆
«Pēterlauku» pārziņā tagad arī zirgi
Viens no Platones pagasta lielākajiem lepnumiem ir tā teritorijā izvietotā LLU mācību un pētījumu saimniecība «Pēterlauki», kura apsaimnieko 250 hektāru aramzemes lauka izmēģinājumu ierīkošanai, kopšanai un novākšanai.
«Nodarbojamies ar ražošanu, bet mūsu pamatuzdevums ir būt mācību bāzei studentiem un zinātniekiem. Viņi īsteno kādu projektu, pēta, bet to visu vajag pārbaudīt arī dzīvē, un to var izdarīt pie mums,» saimniecības pamatfunkcijas skaidro tās direktors kopš 2011. gada Merabs Katamadze.
Kopš 1968. gada
Mācību un pētījumu saimniecība «Pēterlauki» kā LLU struktūrvienība izveidota 1993. gadā. Tās pamatsastāvā ietilpa valsts kapitāla daļas, kas privatizācijas rezultātā tika nodalītas no akciju sabiedrības «Platone». Tika izveidota saimniecība ar augkopības un lopkopības nozarēm, tās sastāvā iekļāva arī jau kopš 1968. gada darbojošos Agronomijas, vēlāk Lauksaimniecības fakultātes izmēģinājumu lauku. Saimniecība ir bāze lauka izmēģinājumu ierīkošanai agronomisko pētījumu realizēšanai un mācību procesa nodrošināšanai, tās mērķis un pamatuzdevumi nav mainījušies jau kopš Agronomijas fakultātes izmēģinājumu lauka izveides.
«Pēterlauku» darbības joma ievērojami paplašinājās ar 2001. gadu, kad tās sastāvā iekļauta Jelgavas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas stacija, pārņemot tās funkcijas un materiāli tehnisko bāzi.Saimniecība nodrošina lauka izmēģinājumu ierīkošanu Lauksaimniecības fakultātes pētnieku, studentu, maģistrantu un doktorantu pētniecības darbu izstrādei; šķirnes identitātes pārbaudei kontrollauciņos; pesticīdu efektivitātes pārbaudei, kas nepieciešams reģistrācijai.
«Galvenais mūsu darbs ir šie zinātniskie lauciņi. Sākot ar to, ka nodarbojamies ar jauno šķirņu salīdzināšanu mūsu apstākļos – vai tie izsalst, vai dod labu ražu un cik kvalitatīvu,» klāsta M.Katamadze.
Ļoti nozīmīgs ir arī darbs ar Latvijā sertificētu sēklu – lai nebūtu tā, ka pēc iesēšanas pircējiem un pārdevējiem ir savstarpējas pretenzijas, «Pēterlaukos» tiek iesēti to paraugi, pēc kā var secināt, vai sēklai ir kādi iespējamie piejaukumi, neatbilstība kvalitātei.
Saimniecībā veic arī augu aizsardzības līdzekļu pārbaudes, kuriem, lai tos reģistrētu, nepieciešama divus gadus ilga testēšana.
«Mums ir ļoti laba sadarbība ar Platones pagasta pārvaldi, no kuras vēl papildus savai apsaimniekotajai teritorijai nomājam zemi aptuveni 30 hektāru platībā,» stāsta saimniecības direktors. Savukārt «Pēterlauku» darbinieki mēģina palīdzēt pagastam atrisināt šajās teritorijās augošo latvāņu problēmu.
No graudiem pie zirgiem
Saimniecības partneri ir arī ārvalstu firmas, kas nodarbojas ar selekciju un kurām vajag pārbaudīt šķirnes – to var izdarīt «Pēterlaukos». Šķirnes testus saimniecībā veic uzņēmumi no Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Šveices. «Mūsu kvalitātes zīmi atzīst un novērtē,» gandarīts ir M.Katamadze. Lai īstenotu visus pētījumus, saimniecības vajadzībām lauksaimniecības zeme vēl arvien ir nepietiekamā daudzumā, jo divus gadus pēc kārtas izmēģinājumus vienā lauciņā nedrīkst veikt. Vislabāk, ka starpā ir divi gadi. Ar mēslošanu, kopšanu un apstrādi var panākt, ka šo periodu iespējams samazināt uz gadu, bet tāpat saimniecībai zemes trūkst.
«Mēs līdz šim vārījāmies savā sulā – cik paši nopelnījām, tik arī tērējām. Ar to pašu mēģinājām iztikt, kā arī iegādāties jaunu tehniku. Ļoti priecājamies, ka jaunā rektore nu atradusi iespēju palīdzēt «Pēterlaukiem», piesaistot subsīdiju naudu materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai,» stāsta M.Katamadze, atzīstot, ka tas krietni atvieglo ikdienas darbu, jo tehnikas iegādei paredzētos līdzekļus tagad var izmantot citiem mērķiem.
No janvāra «Pēterlaukiem» pievienots LLU zirgkopības mācību centrs «Mušķi», un būs jāatrod veidi, kā parūpēties arī par to. «Kad jau janvāra sākumā zināju, ka mums pievienos zirgu saimniecību, fakultātē teicu – pagājušais Zirga gads atnesa mums ne tikai smagu darbu, bet arī pašus zirgus, tagad Kazas gadā jāinteresējas, kur tuvākajā apkārtnē ir kāda kazu ferma. Atliek pateikties Dievam, ka Pūķa gads jau ir pagājis,» par jauniegūto papildinājumu «Pēterlaukiem» joko M.Katamadze un optimistiski piebilst, ka saimniecība noteikti tiks galā arī ar šo izaicinājumu. ◆
Ievērojamākās vietas apkārtnē
Lielvircavas evaņģēliski luteriskā baznīca – viens no vecākajiem dievnamiem Jelgavas novadā (celta 1596. gadā)
Lielvircavas muiža (18.–19. gs.) – iekārtota skola
Zīģeļu mājas – aizsargājams kultūras piemineklis, divstāvu ēka agrāk izmantota kā kāda Jelgavas muižnieka vasaras mītne ar lielu saimniecību, bet tagad ir tuvu sabrukšanai
Zīlēni – dzimis gleznotājs Ģederts Eliass (1887–1975) un mākslas zinātnieks Kristaps Eliass (1886 –1963)
Zīlēnu dižosis («Fraxinus excelsior») – dēvēts arī par Ģederta Eliasa osi, lielākais un varenākais Latvijā, stumbra apkārtmērs – 6,20 metru
