Vides eksperta uzdevums ir konstatēt aizsargājamus biotopus.
Dace Kroģere ikdienā nostaigātos soļus neskaita, jo to būtu tik daudz. Viņa ir vides eksperte akciju sabiedrībā «Latvijas valsts meži» (LVM), kuras pārziņā ir teritorijas gan Zemgales, gan Ziemeļkurzemes mežsaimniecībās. Galvenais vides ekspertes uzdevums ir šajos mežos savlaicīgi konstatēt Latvijas un Eiropas aizsargājamos biotopus, pirms tie tiek nocirsti.
Vides eksperta amats LVM ieviests aptuveni pirms trīs gadiem, un šajā laika periodā speciālisti Latvijas mežos izvērtējuši biotopus 10 000 hektāru platībā. Iegūtā informācija tiek iekļauta LVM izveidotajā datu bāzē, kas, pēc D.Kroģeres stāstītā, nu jau uzskatāma par lielāko un precīzāko mūsu valstī. Līdzīga un konkurētspējīga biotopu datu bāze vēl ir Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā, bet tajā galvenokārt iekļauta informācija par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, savukārt LVM izvērtēšanas darbu veic saimnieciskajos mežos, par kuriem neviena cita institūcija šādu informāciju nefiksē.
Neietekmētu faktiski nav
Aizsargājamie meža biotopi ir teritorijas, kurās saglabājušās lietas, kas izzūd, mežus intensīvi apsaimniekojot. «Tās ir dažādas augu sugas, sausokņi, kritalas, veci koki. Latvijā gan pilnīgi neietekmētu biotopu faktiski nav. Pat Moricsalas dabas rezervātā, kas ir vecākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, ir manāma ietekme – tur bijušas lauksaimniecībā izmantotas zemes vai ganības, tātad varam runāt tikai par teritorijām, kuras ir mazāk ietekmētas,» skaidro vides eksperte.
Lai parādītu vides ekspertu darba specifiku, Dace «Ziņas» aizved uz biotopu netālu no Baložu kapiem, kur meža kvartālā aug ļoti vecas un vērtīgas priedes. «Šeit mēs mēģinām aizsargājamā biotopā izlabot cilvēku vai kādu citu darbību dēļ notikušās izmaiņas,» skaidro eksperte. Viņa atzīst, ka par šiem procesiem pagaidām pašiem speciālistiem ir salīdzinoši maz zināšanu, tāpēc tas vairāk ir eksperiments. Sākotnēji bijusi doma arī par dedzināšanu, kas, iespējams, palīdzētu biotopā atgūt tipisko zemsedzi, tomēr nav garantijas, ka tas izdotos. «Neņemos apgalvot, ka dedzināšana zemsedzi uzlabotu. Varbūt tomēr pelni vēl vairāk palielinātu auglību, kas šeit galīgi nav nepieciešams,» spriež Dace.
Vērtība – vecās priedes
Šajā biotopā lielākā vērtība ir bioloģiski vecās priedes, kuru vecums ir aptuveni 170–180 gadu, kas ir līdzīgi Tērvetē augošajām izcilajām priedēm. Aizsargājamais biotops, kurā aug vecie koki, aizņem aptuveni 3,3 hektārus. Pēc ekspertes stāstītā, izmaiņu iespaidā, kas varētu būt mazdārziņu, meliorācijas vai vispārējas eitrofikācijas (ķīmisku uzturvielu, parasti slāpekļa un fosfora savienojumu, palielināšanās ekosistēmā) ietekme, starp priedēm saaugušas apmēram sešdesmitgadīgas apses, kas neiederas šādā biotopā. Tāpat tam pilnīgi neraksturīgs ir biezi saaudzis ievu pamežs. Lai šo situāciju mainītu, LVM nolemts mēģināt atgūt dabisko tāda tipa biotopa veidolu, izzāģējot daļu no teritorijā saaugušajām apsēm un ievu pamežu.
«Iespējams, šajā vietā kādreiz koki izzāģēti, tā radot vietu, kur ieaugt apsēm,» izmaiņu variantus vērtē Dace. «Ja uzreiz likvidētu visas apses un ievas, saaugtu mežonīgs atvašu biezoknis, tāpēc izlēmām tās izzāģēt pa grupām. Rudenī vēlreiz tika izpļauts pamežs, un to plānojam atkārtot arī šogad. Ceram, ka mūsu plāns izdosies un apakšā vairāk savairosies mellenāji, nevis ziemzaļā kosa, kas tur aug pašlaik.»
Viens no šā biotopa apsaimniekošanas mērķiem ir arī, izcērtot apses un izpļaujot ievu pamežu, padarīt to gaišāku, saules apspīdētu, lai vecie koki kļūtu vairāk piemēroti retām vaboļu sugām. Dace vērš uzmanību arī uz dižkoka – Siliņu priedes – izaugušu piepes «Phellinus pini» augļķermeni, kas ir meža biotopu indikatorsuga, sastopama samērā reti uz vecām priedēm. Bioloģiski vecas no jaunākas priedes varot atšķirt pēc tā, ka vecākajām ir noapaļota galotne, jo koks vairs tikpat kā neaug garumā, izmainās arī miza, ar gadiem kļūstot gludāka. ◆
