«Ja valsts sevi pasludinājusi par demokrātisku, tad akcents uz pašvaldību piespiedu apvienošanu vēršas pret Satversmi, pret valsti un tās būtiskāko – demokrātiskas varas – pamatprincipu,» teikts rezolūcijā..
“Ja valsts sevi pasludinājusi par demokrātisku, tad akcents uz pašvaldību piespiedu apvienošanu vēršas pret Satversmi, pret valsti un tās būtiskāko – demokrātiskas varas – pamatprincipu,” teikts rezolūcijā, kuru kopā ar vairāk nekā 300 saviem kolēģiem Latvijas pagastu pašvaldību vadītāju sapulcē parakstīja arī Jelgavas rajona pašvaldību vadītāji.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) 6. februārī bija aicinājusi Latvijas pagastu vadītājus uz gadskārtējo sapulci Jaunpiebalgā. Sapulces darba kārtībā bija novadu veidošanas problēmas, taču, kā “Ziņām” sacīja LPS Pagastu apvienības valdes locekle Glūdas pašvaldības vadītāja Lauma Kalvāne, valdības atkāpšanās nenoliedzami ietekmējusi diskusijas gaitu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters pagastu vadītājiem pārmetis konstruktīvu priekšlikumu trūkumu reģionālās reformas turpinājumam, savukārt pagastu vadītāji kārtējo reizi uzsvēra, ka nepiekrīt piespiedu apvienošanas pasākumiem, pirms budžetā nav iekļauts procesam un teritoriju attīstībai nepieciešamais finansējums.
“Reformas gaitā ir skaidri redzams, ka vēl ilgu laiku pagasta mērogs būs vistiešāk saistīts ar lauku iedzīvotāju vairākuma interesēm,” teikts pagastu vadītāju sapulces rezolūcijā. Aicinot atcelt Administratīvi teritoriālās reformas likuma normas par pašvaldību piespiedu apvienošanos un veidot jaunas administratīvās teritorijas tikai saskaņā ar pašvaldību lēmumiem, pagastu vadītāji prasa nostiprināt likumā valsts atbalsta programmas garantijas un pamatprincipus: kompensēt zaudējumus to pagastu teritorijām, kas nekļūs par jauno administratīvo teritoriju centriem un, turpinot valsts atbalsta programmas darbību līdz 2012. gadam, noteikt tai ikgadējo finansējuma apjomu ne mazāku kā divus procentus no valsts kopbudžeta.
Pagastu vadītāji arī atgādinājuši ministram un vairākiem klātesošajiem deputātiem kopš 1995. gada par 50 miljoniem samazināto valsts dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā un kopš 1997. gada tikai pašvaldību ziņā atstāto bērnudārzu audzinātāju atalgojumu.
“Ar savu rezolūciju vēlamies pievērst uzmanību pašvaldību problēmām un sagaidām, ka to risinājums atspoguļosies jaunās valdības deklarācijā,” “Ziņām” sacīja L.Kalvāne.
