Tradicionālas ģimenes atbalsta iniciatīvas virzītāju vidū nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans
Sociālajos tīklos izplatīti aicinājumi parakstīt biedrības «Sargāsim mūsu bērnus!» iniciatīvu, kas rosina grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai stiprinātu tradicionālo ģimeni, novērstu viendzimuma personu seksuālo un laulības attiecību popularizēšanu izglītības iestādēs, kā arī aizliegtu iesaistīt bērnus skaistuma konkursos vai citos pasākumos, kuru mērķis ir ārējā izskata vērtēšana.
«Par grozījumiem jau parakstījos, notāram samaksājot divus eiro un 80 centus. Kad būs parakstījies arī vīrs, nosūtīsim parakstus biedrībai «Sargāsim mūsu bērnus!»,» stāsta kāda sabiedriski aktīva jelgavniece. Viņu uztrauc no Rietumiem popularizētās nostādnes, ka par viendzimuma attiecībām bērni būtu jāizglīto skolās. Savukārt no tā, ka biedrībā «Sargāsim mūsu bērnus!» līdzās dziesminiekam Kasparam Dimiteram darbojas nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans, kurš aktīvi iestājās par krievu valodas kā otrās valsts valodas ieviešanu Latvijā, viņa norobežojas, paskaidrojot, ka galvenais ir šīs konkrētās iniciatīvas saturs.
Mērķis – 30 tūkstoši parakstu
Biedrības «Sargāsim mūsu bērnus!» valdes loceklis Vadims Gilis klāsta, ka iestāšanās par tradicionālās ģimenes vērtībām varētu apvienot dažādu politisku uzskatu cilvēkus. «Iniciatīvu atbalstītu arī tad, ja to rosinātu «Visu Latvijai!». Taču šoreiz viens no rosinātājiem ir Lindermans. Starp citu, viņam paša politiskā organizācija atbalstu šajā jautājumā nav paudusi,» saka V.Gilis. Viņš noliedz, ka iniciatīvai būtu mērķis vairot kāda politiska spēka vēlētāju simpātijas, lai rudenī iekļūtu Saeimā. «Mēs plānojam savākt 30 tūkstošus parakstu, lai par šiem grozījumiem varētu rosināt referendumu,» saka V.Gilis.
Atbalstu «Sargāsim mūsu bērnus!» iniciatīvai pauž asociācijas «Ģimene» valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze. «Manuprāt, šajā gadījumā nav tik būtiski, ka viens no grozījumu iniciatoriem ir Lindermans, ar kuru man ir pilnīgi atšķirīgi politiski uzskati. Rietumu pasaulē atkāpes no tradicionālās ģimenes ir aizgājušas pārāk tālu, mēs nedrīkstam pieļaut dažādu ģimenes modeļu akceptēšanu, jo tikai dabīga ģimene ar tēvu un māti ir katras sabiedrības ilgtspējas pamatā. Jau no bērnības jāstiprina viņu dzimumidentitātes apziņa. Grozot likumu, vairs nebūs pieļaujama bērnu agrīna seksualizācija,» uzskata I.Bremze.
Mācītāju audzināja divas sievietes
Savukārt biedrības «Zvannieku mājas» vadītāja Sandra Cālīte-Dzenīte, kas ir plaši pazīstama audžuģimeņu atbalstītāja, norobežojas no «Sargāsim mūsu bērnus!» iniciatīvas. «Mūsu mājās nerunā par «mīkstajiem», «zilajiem», ievēro toleranci pret cilvēkiem, kuru seksualitāte atšķiras. Vai mums ar saviem likumiem viņi būtu jāiedzen vēl dziļāk stūrī, jāpadara nelaimīgāki? Pieļauju, ka viendzimuma pārim, ja viņi ir kārtīgi, atbildīgi cilvēki, varētu uzticēt audzināt bērnus. Manu vīru mācītāju Juri Cālīti uzaudzināja divas sievietes – māte un mātes māsa. Tēvs bija nošauts,» saka S.Cālīte-Dzenīte. Jāpiebilst, ka J.Cālītis, paužot liberālus uzskatus par dzimumu jautājumiem, izslēgts no Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas. S.Cālīte- Dzenīte sliecas pieņemt, ka cilvēka seksualitāte ir iedzimta un, mainot izglītības nostādnes, to izmainīt nav iespējams. «Kādā vecumā ar bērniem runāt par seksualitāti, ir diskutējams jautājums. Bērni ļoti agri sāk «pašizglītoties» internetā,» spriež S.Cālīte-Dzenīte.
Rietumu vērtību imports nederot
Romas katoļu baznīcas Jelgavas diecēzes bīskaps Eduards Pavlovskis uzskata, ka pēc satura «Sargāsim mūsu bērnus!» iniciatīva būtu atbalstāma, taču baznīca nevar atbalstīt nacionālboļševiku V.Lindermanu. E.Pavlovskis stāsta, ka sabiedrību saviļņojošais jautājums par bērnu izglītošanu dzimumlīdztiesības aspektā apspriests katoļu bīskapu konferencē un tuvākajā laikā, iespējams, visu tradicionālo kristīgo konfesiju pārstāvji vērsīsies pie sabiedrības ar savu iniciatīvu. «Parakstu vākšana būtu pēc iespējas jāvienkāršo, lai cilvēkiem nav jātērē laiks, sēžot rindā notāra kantorī. Tikai tad var cerēt, ka vajadzīgie 30 tūkstoši parakstu tiks savākti,» saka E.Pavlovskis.
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs «Ziņām» skaidro, ka, nākot pretī pilsoņu vēlmei, notāram iespējams sniegt savus pakalpojumus dažādās sabiedriskās vietās ārpus biroja, tostarp arī dievnamos.
LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesors Voldemārs Bariss atzīst, ka vērtību ziņā Latvijas sabiedrība kopumā ir stipri konservatīva un ka Rietumu liberālo revolucionāro ideju imports nedos rezultātu, bet gan uzkurinās konfliktu. ◆
