Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» īpašnieki Vija un Juris Cīruļi apsaimnieko 500 hektāru zemes un fermu ar 95 slaucamām govīm un simts jaunlopiem.
Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» īpašnieki Vija un Juris Cīruļi apsaimnieko 500 hektāru zemes un fermu ar 95 slaucamām govīm un simts jaunlopiem. JURIS CĪRULIS, kā vienmēr, ir optimistisks un jaunu ideju pārpilns. Lai stāsta viņš pats.
Turpmāk galveno vērību pievērsīsim zemes iekopšanai, lai varētu iegūt maksimālas ražas. Saimniecība ir rentabla un stabila. Pamatnozare – piensaimniecība. Pašlaik ganāmpulku veido 95 slaucamās govis: puse ir melnraibās, puse – mūsu pašu brūnās. Vidējais izslaukums – 5700 kilogramu no govs laktācijā. Ir mums trīs raibaļas, kas dod 8000 kilogramu piena, labākās no brūnajām dod 6500 kilogramu gadā.
Kopš 1997. gada «Mežacīruļiem» ir piešķirts labas prakses saimniecības statuss, tādēļ praktiskās iemaņas tajā iegūst Zaļenieku arodskolas audzēkņi. Fermā ir iekārtota mācību klase.
Slaukšanas zālē ar desmit vietām ir moderna slaukšanas iekārta. Zāle iekārtota un modernizēta pusotra gada laikā. Pagājušā gada decembrī firma «Westfalia» mehāniskos pulsatorus nomainīja pret magnētiskajiem. Tika uzstādīts arī «Metanon – 12» uzskaites bloks. Katrā slaukšanas vietā ir procesors, ko var pievienot centrālajam datoram datu uzkrāšanai. Ar procesora palīdzību var noteikt katras govs piena atdeves ātrumu, kopējā izslauktā piena daudzumu, govs veselības stāvokli, tesmeņa stāvokli. Ja slaukšanas reizē procesors konstatē izslaukuma samazināšanos par pāris litriem, iedegas signāllampiņa, kas norāda uz izmaiņām dzīvnieka pašsajūtā. Tesmeņa stāvokli nosaka, ja, sākot slaukšanu, piena vadā nokļūst palielināts somatisko šūnu vai baktēriju daudzums, tad slaukšanas process tiek apturēts – procesorā iedegas attiecīgā signāllampiņa. Slaukšanu var turpināt tikai speciālā kannā, no kuras piens netiek vests pārstrādātājam.
Kad būsim pieslēguši centrālo datoru, ar procesoru palīdzību varēs noteikt gan govs meklēšanos, gan cietlaišanas vajadzību, kopā 74 pozīcijas.
Savukārt ar «Metatron – 12» bloka palīdzību var ātri un kvalitatīvi noņemt piena paraugu katrai govij. Piena vada daļā atrodas plastikāta bloks ar sensoriem, un tajā ievietoju speciālu stikla glāzīti, ko fiksēju ar fiksatoru. Pa nelielu caurumiņu daļiņa no kopējā piena katrā pulsācijā nonāk glāzītē atkarībā no izslaukuma – no 100 līdz 200 mililitru, kas ir ļoti kvalitatīvs un precīzs piena paraugs.
Fermā strādā viena slaucēja un divi lopkopji. Grāmatvedību kārtojam paši. Šim nolūkam un govju ēdināšanai izmantoju datorprogrammu – ar datora palīdzību katrai govij plānojam savu barības devu. Konsultējos ar datorprogrammu speciālistu Kristapu Melnbārdi no «Dobeles dzirnavnieka». Pienu pārdodam «Rīgas piensaimniekam».
Katru gadu «Mežacīruļos» ierodas Dānijas konsultāciju centra pārstāvji. Kopā ar mūsu konsultācijas biroja speciālistiem rīkojam lauka dienas. Saimniecībā bieži viesojas zemnieku grupas no citiem rajoniem, visbiežāk – no Vidzemes. Jebkurš interesents var atbraukt pie mums un apskatīties slaukšanas zāli un mācību klasi. Fermā gan ir jāievēro sanitārās prasības, tāpēc pie govīm parasti nevienu nelaižam. Tā kā slaukšanas zāle katru dienu tiek dezinficēta, tajā var ieiet, taču mēs apmeklētājiem izsniedzam virsvalku, zābakus un cepurīti.
Šis ir ļoti īss izklāsts par fermā paveikto. Daudzus noteikti interesē, kā arī viņi varētu pārveidot savas fermas. Bet tas jau būs cits stāsts: kā pēc sistēmas «soli pa solim» var modernizēt fermu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, kā, ieviešot jaunas slaukšanas tehnoloģijas, mainās ganāmpulka ražība – palielinās izslaukums, uzlabojas piena kvalitāte utt).
Jura Cīruļa stāstīto pierakstīja Jānis Lauva
