Valsts mākslas muzejā apskatāmā izstāde «Robežpārkāpēji. Laikmetīgā māksla, astoņdesmitie gadi» ir mēģinājums apzināt un atspoguļot astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijas novatorismu, kas iezīmē jaunas valodas ienākšanu Latvijas mākslas telpā.
Valsts mākslas muzejā apskatāmā izstāde “Robežpārkāpēji. Laikmetīgā māksla, astoņdesmitie gadi” ir mēģinājums apzināt un atspoguļot astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijas novatorismu, kas iezīmē jaunas valodas ienākšanu Latvijas mākslas telpā. Jaunā paaudze, ko laikabiedri vērtēja kā “robežpārkāpējus”, “aktīvo, jauno mākslu”, “avangardu”, noliedza hierarhiju un žanru robežas, ironizējot par ideoloģijas nostādnēm, izsmejot un ignorējot ikdienas priekšnoteikumus. Šī ekspansīvā māksla rod izpausmi lielformāta grafikās, akcijās, instalācijās, telpiskā glezniecībā, vides objektos, mūzikā, video un performancēs. Izstādē pārstāvēto autoru vidū ir Juris Boiko, Andris Breže, Sergejs Davidovs, Indulis Gailāns, Kristaps Ģelzis, Andrejs Kalnačs, Leonards Laganovskis, Hardijs Lediņš, Ivars Mailītis, Inese Mailīte, Sarmīte Māliņa, Ojārs Pētersons, Juris Poga, Miervaldis Polis, Juris Putrāms, Oļegs Tillbergs, Aija Zariņa. Ekspozīciju papildina tā laika dokumentālas liecības no Laikmetīgās mākslas centra datu bāzes un mākslinieku un fotogrāfu arhīviem, žurnāla “Avots” izdevumi.
– Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē 25. februārī pulksten 18.30 dziedās, ģitāru un krievu kokles spēlēs Jeļena Frolova. Viņa dzimusi 1971. gadā Rīgā, dziesmas sacer no 12 gadu vecuma, uz skatuves uzstājoties kopš 15 gadu vecuma. J.Frolova ir Maskavas Mūzikas un poēzijas teātra aktrise un Krievijas Literātu savienības biedre. Viņa sacer dziesmas ar Marinas Cvetajevas, Annas Ahmatovas, Sergeja Jeseņina un citu krievu “sudraba laikmeta” dzejnieku, kā arī to tradīciju turpinātāju Josifa Brodska un Leonīda Gubanova dzeju. Vēl viena J.Frolovas radošās darbības joma ir pievēršanās krievu ierašu dziesmām.
– Sestdien pulksten 18 Lielajā Ģildē notiks koncerts ciklā “Ekspresijas mūzikā”. Skanēs Arnolda Šēnberga “Apskaidrotā nakts”, septiņi fragmenti no Riharda Vāgnera operas “Parsifāls” un Pētera Ružičkas “Nakts skaņdarbs”. Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults būs P.Ružička, kas pazīstams gan kā laikmetīgās mūzikas interprets un komponists, gan arī kā Zalcburgas festivāla mākslinieciskais vadītājs. P.Ružička strādājis ar orķestriem Austrijā, Čehijā, Vācijā un Japānā. Mūziķis, kura diskogrāfijā ietilpst galvenokārt mūsdienu klasiskās mūzikas opusi, ir zināms gan kā komponists, gan kā aktīvi koncertējošs diriģents.
