Rīgas Domes izīrēšanas komisija nolēmusi atcelt pirms pusgada pašas pieņemto lēmumu, kas Nacionālo bruņoto spēku komandiera Jura Eihmaņa dzīvoklim Ģertrūdes ielā 16 piešķīra dienesta dzīvokļa statusu.
Rīgas Domes izīrēšanas komisija nolēmusi atcelt pirms pusgada pašas pieņemto lēmumu, kas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera Jura Eihmaņa dzīvoklim Ģertrūdes ielā 16 piešķīra dienesta dzīvokļa statusu.
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Oļģerts Šabanskis teica, ka prokuratūra izmeklēšanu turpinās.
Izīrēšanas komisijas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs atzina, ka esot notikusi kļūda namu pārvalde, kas apsaimniekoja šo ēku, domi neesot informējusi, ka nams nodots privatizācijai un tā apsaimniekošanu pārņēmusi Valsts nekustamā īpašuma aģentūra (VNĪA).
Tādēļ komisija nav bijusi tiesīga savā pārvaldījumā neesošā ēkā piešķirt dienesta dzīvokli. Uz jautājumu, kādēļ domes nelikumība atklāta tikai pēc pusgada, Karpovičs teica, ka pie tā vainīgs informācijas trūkums domē tikai vēl tiekot veidota vienota datorizēta datu sistēma, kas nākotnē ļaušot izvairīties no šādām kļūdām.
2. namu pārvaldes direktors Jānis Ančevs apstiprināja, ka tiešām domei iesniegtajā izziņā, pirms izīrēšanas komisija lēmusi par Eihmaņa dzīvokli, nav sniegta informācija, ka nams vairs nav pašvaldības īpašums. Ančevs apgalvoja, ka namu vēlāk pārņēmusi VNĪA. Pēc viņa vārdiem, pārvaldes izziņa domei iesniegta marta vidū, bet namu pārvalde apsaimniekojusi to līdz pat 1. aprīlim tādēļ dome arī nav bijusi informēta, ka šis nams vairs neesot tās pārvaldībā.
Arī Karpovičs vairākkārt apgalvoja, ka nams nodots VNĪA rīcībā, kas vēl pat līdz šim brīdim namu reāli neesot sākusi apsaimniekot. VNĪA preses sekretārs Pāvils Raudonis paskaidroja, ka nu jau bēdīgi slavenais nams nekad nav bijis aģentūras rīcībā, jo tas ar valdības lēmumu tika nodots privatizācijai. Tādējādi automātiski šis nams tika atdots Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai, informēja preses sekretārs.
Savukārt Domes dzīvokļu pārvaldes vadītāja Ārija Stabiņa vakar apgalvoja, ka nams nav nodots privatizācijai, bet ir valdības pieņemts rīkojums, kas paredz nodot šo namu VNĪA rīcībā.
Lai arī dzīvokļu pārvalde ir zinājusi, ka valdība pieņēmusi rīkojumu par nama nodošanu valsts apsaimniekošanā, tās darbinieki Izīrēšanas komisiju nav informējuši par šo faktu.
Ā.Stabiņa skaidroja, ka reāli nams no pārvaldes bilances noņemts tikai 1. aprīlī, tādēļ arī sagatavotajos dokumentos Izīrēšanas komisijai nav norādīts, ka nams vairs nav pašvaldības īpašumā.
Stabiņa teica, ka šāda prakse domē pastāvējusi arī līdz šim – nams tiekot uzskatīts par nodotu valstij tikai tad, kad tas noņemts no bilances.
Karpovičs pieļāva iespēju, ka kļūdas varēja rasties, piešķirot dienesta dzīvokļus arī citiem, jo trūkstot informācijas.
Pašreiz viņa vadītā komisija izskatot 12 armijas personu dienesta dzīvokļu lietas, jo šie cilvēki no militārā dienesta ir atvaļinājušies. Par to, vai atstāt viņu rīcībā šos dzīvokļus, komisija lemšot, ņemot vērā Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju.
Ja bijušie militāristi no dienesta būšot atbrīvoti veselības vai pensijas vecuma sasniegšanas dēļ, dzīvoklis, iespējams, viņiem tiks atstāts. Ja dienesta dzīvokļa īpašnieks no militārā dienesta atstādināts disciplināru pārkāpumu dēļ, dzīvoklis viņam tikšot atsavināts.
Eihmanis informēja, ka izremontēto dzīvokli, ja tas nebūs viņa dienesta dzīvoklis, vēlētos saglabāt. Tomēr tikai tādā gadījumā, ja izdošoties atrast nepieciešamo naudas summu, lai atmaksātu valsts budžetā par dzīvokļa remontu iztērētos līdzekļus.
Eihmanis atzina, ka remontā ieguldītā summa ir liela, tādēļ nav zināms, vai viņš dzīvokli paturēs. Kā zināms, dzīvoklis tika izremontēts par Zemessardzes budžeta naudu kopumā vairāk nekā par 43 tūkstošiem latu.
