Dzirnavnieku vienotā nostāja pret graudaugu audzētājiem šajā sezonā sagādājusi ne mazums raižu.
Dzirnavnieku vienotā nostāja pret graudaugu audzētājiem šajā sezonā sagādājusi ne mazums raižu. «Rīgas dzirnavnieks» parūpējies par vēl stingrākām prasībām: tiek pārbaudīts ne vien lipekļa daudzums, bet arī tā kvalitāte.
Jelgavas rajona lauksaimniecības departamenta galvenā agronome Gunta Garanča «Ziņām» uzsvēra, ka līdz ar to viena no izplatītākajām ziemas kviešu šķirnēm – ‘Donas puspunduris’ atzīstama par lipekļa kvalitātes prasībām neatbilstošu, jo nespēj izturēt ne pirmajai, ne otrajai kvalitātes klasei nepieciešamās prasības. Par trešajai kvalitātes klasei atbilstošu produkciju graudu piegādātājs var saņemt tikai 68 latus par tonnu. Lauksaimnieki izsaka minējumus, ka pievēršanās lipekļa kvalitātei saistīta ar to, ka ‘Donas puspundurim’ šovasar ir ļoti augsts lipekļa saturs – tas sasniedz 31 un vairāk procentus. Ievērojot lipekļa īpatsvara prasības, pārstrādātājiem nāktos maksāt maksimālo kviešu cenu – vairāk nekā 90 latu par tonnu. Pievēršoties lipekļa kvalitātei, izdevumi sanāk ievērojami mazāki. No juridiskā viedokļa «Rīgas dzirnavniekam» nevar neko pārmest, jo par visu ir padomāts – noslēgtajos līgumos ir ietverts gan punkts par lipekļa kvalitāti, gan arī punkts par līgumcenu.
Aizvakar lipekļa kvalitātes klasēm lauksaimnieki pievērsušies kopā ar Lauksaimniecības universitātes profesoru Antonu Ružu. Šajā jomā vislabāk sevi parādot kviešu šķirne ‘Kosack’. Šīs šķirnes graudiem raksturīgs visai kvalitatīvs lipeklis. Prasībām atbilstošs tas esot arī šķirnei ‘Pamjatj Fedina’, bet šķirnei ‘Širvintas1’ rādītāji esot samērā svārstīgi – reizēm pieņemami, bet reizēm varot radīt zaudējumus.
Graudu pārstrādāju pievēršanos lipekļa kvalitātes klasēm varēja izraisīt arī maizes cepēju prasības nodrošināt tos ar piemērotiem miltiem, no kuriem varētu izcept kvalitatīvu maizi. Tieši lipekļa kvalitāte ir maizes cepšanas rezultātu noteicošais faktors. Ja ne šogad, tad nākamgad šim faktoram, kas ietverts Eiropas Savienības valstu prasībās, pievērsīsies arī pārējie Latvijas labības pārstrādātāji. Tas nozīmē, ka graudaugu audzētājiem nāksies mainīt šķirņu struktūru un izvēlēties tādas, kas nodrošina pietiekami augstu kvalitātes klasi.
