Piektdien Latvijas Kara muzejs rīko Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru, kuru mirstīgās atliekas atrastas Ziemassvētku kauju vietās, pārapbedīšanu un piemiņas brīdi Tīreļpurvā pirmajiem kritušajiem 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona strēlniekiem. Pārapbedīšanas ceremonijas sākums – 23. oktobrī pulksten 14 Jelgavas novada Valgundes pagasta Peitiņu kapos, «Ziņas» informēja muzeja pārstāvis Mārtiņš Mitenbergs.
Tīreļpurvā vēl arvien pēc 100 gadiem atrod latviešu strēlnieku un krievu karavīru mirstīgās atliekas, ko Latvijas Kara muzejs sadarbībā ar Brāļu kapu komiteju cenšas apbedīt strēlnieku brāļu kapos. 23. oktobrī mūža mājas tiks sarūpētas 30 karavīriem. Svinīgajā ceremonijā Jelgavas novada Valgundes pagasta Peitiņu kapos piedalīsies NBS, Jaunsardzes un pašvaldību pārstāvji. 2013. gadā šajā kapsētā ar Latvijas Kara muzeja gādību tika apglabātas 58 Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru mirstīgās atliekas.
Pirms 100 gadiem, 1915. gada 12. oktobrī (25. oktobrī pēc jaunā stila), 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons iesaistījās pirmajā kaujā ar vāciešiem. Sadursme notika Tīreļpurva apkaimē pie Kraslovsku mājām. Kaujā krita Jēkabs Voldemārs Timma, Andrejs Stūris un Jānis Gavens.
Piemiņas brīdis pirmajiem kritušajiem 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona strēlniekiem – 23. oktobrī pulksten 15.30 pie bijušajām Kraslovsku mājām Babītes novadā.
Savukārt apmēram pirms gada netālu no Latvijas Kara muzeja filiāles Ziemassvētku kauju muzeja «Mangaļi» Jelgavas novada Valgundes pagastā tika atrastas Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju laikā krituša karavīra mirstīgās atliekas, kas pie viņa atrastā apbalvojuma «Krievijas impērijas Sv.Jura krusta» 4. šķiras numura tika identificēts kā 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka jefreitors Andrejs Kurpnieks. 28. oktobrī pulksten 10 viņu ar militāru godu apbedīs Rīgas Brāļu kapos.
Izmantojot informāciju Latvijas un Krievijas Federācijas arhīvos, noskaidrots, ka A.Kurpnieks dzimis 1890. gada 9. oktobrī Grobiņas apriņķa Vērgales pagastā, pabeidzis pagasta skolu un pirms Pirmā pasaules kara dzīvojis Liepājā, kur strādājis par ratnieku.
1915. gadā A.Kurpnieks iestājās Krievijas impērijas armijā kā brīvprātīgais, bet 1916. gadā pēc personīgā lūguma bija pārcelts uz latviešu strēlnieku bataljoniem. Dienēja 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā) izlūkkomandā. Par kaujām Nāves salā (1916. gada vasarā) apbalvots ar Sv.Krusta 4.šķiru. Piešķirta jefreitora dienesta pakāpe. Piedalījies Ziemassvētku kaujās 1916. un 1917. gada mijā, kritis 1917. gada janvārī.
A.Kurpnieka mirstīgās atliekas atrastas vietā, kur 1917. gada 5. janvārī notika 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka 1. bataljona uzbrukums Vācijas armijas pozīcijām, tāpēc var pieņemt, ka viņš kritis tieši šajā dienā. Par varonību A.Kurpnieks pēc nāves apbalvots ar Sv.Jura krusta 3. šķiru. Varonīgais latviešu karavīrs neapbedīts kaujas laukā nogulējis gandrīz gadsimtu.
Pārapbedīšanas organizatori ir Rīgas Pieminekļu aģentūra, Latvijas Kara muzejs un Nacionālie bruņotie spēki. ◆ zz.lv
