Vispārzināma ir aksioma, ka pilsoniska sabiedrība var veidoties tikai valstī ar demokrātiskām tradīcijām, savukārt pilsoniskā sabiedrība ir demokrātiskas valsts pastāvēšanas garants.
Vispārzināma ir aksioma, ka pilsoniska sabiedrība var veidoties tikai valstī ar demokrātiskām tradīcijām, savukārt pilsoniskā sabiedrība ir demokrātiskas valsts pastāvēšanas garants. Kā sacīts Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta uzdevumā tapušā sabiedrisko attiecību aģentūras “Consensus PR” un Latvijas Ārpolitikas institūta ekspertu sagatavotajā pētījumā “Pilsoniskā sabiedrība Latvijā: situācijas analīze”, pilsoniskā sabiedrība “veic savdabīgu pārstāvnieciskās demokrātijas ceļā veidoto valsts pārvaldes struktūru “uzraudzību”, nepieļaujot, ka ekonomiskā nevienlīdzība atspoguļotos demokrātijas nevienlīdzībā. Pilsoniskā sabiedrība demokrātiskā valstī nodrošina to nozaru un cilvēku grupu interešu pārstāvniecību, kas sevi nevar pārstāvēt ne ekonomiski, ne politiski (vide, bērni, cilvēki ar īpašām vajadzībām). Vēl viens citāts no šā pētījuma: “Sabiedriskajām organizācijām un pašvaldībām būtu jāuzņemas iniciatīva sadarbības tīklu veidošanā un paplašināšanā. (..) pašvaldības var saskatīt iespējamos sadarbības tīklus un aicināt indivīdus iesaistīties tajos kāda jautājuma risināšanā. Ģeogrāfisku kopienu veidošana (nama, ielu, apkaimes, pilsētu rajonu, u.c. līmeņos) ir labs veids, kā palīdzēt cilvēkiem sākt aktīvi darboties.”
Minētie citāti varētu šķist pārgari un lieki, tomēr tie labi atspoguļo nepieciešamību ikvienam būt sociāli aktīvam. Esam pieraduši šķendēties par pārāk lielo neizdarību, milzīgajiem komunālo pakalpojumu tēriņiem, nesakoptajām ielām un tā bez gala. Šodien pēcpusdienā kultūras nama Mazajā zālē visiem interesentiem paredzēta Jelgavas sabiedrības integrācijas programmas apspriešana. Nav ilūziju, ka uz to ieradīsies īpaši daudz mūsu pilsētas iedzīvotāju. Ticamākais, piedalīsies paši programmas izstrādātāji, uzaicinātie ciemiņi un atsevišķu sabiedrisko nevalstisko organizāciju pārstāvji. Un viss. Vairāk nevienu tas īpaši neinteresē. Par to liecina kaut vai “Zemgales Ziņu” un “Novaja gazeta” rīkotā telefonakcija pirms pāris nedēļām par šo sabiedrības integrācijas programmu. Uz redakciju bija aicināti gan programmas izstrādātāji, gan pašvaldības vadītāji. Lasītājiem atļauts minēt, cik zvanu stundas laikā saņēmām. Vienu. Turklāt pilnīgi “ne par tēmu”. Tas gan nenozīmē, ka saruna nebija gana saturīga un interesanta. Drīzāk tas raksturo mūsu visu attieksmi pret pašu pilsētā notiekošo. Vairumā gadījumu tā ir klaji demonstrēta patērētāja attieksme. Cik no mums var nosaukt gadījumu, kad esam izrādījuši savu pilsonisko aktivitāti, neba tikai uzrakstot “Zemgales Ziņu” interneta mājas lapā kārtējo indīgo komentāru par vienu vai otru pašvaldības un valsts iestāžu vadītāju. Tādu būs tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu. Cik no politisko partiju Jelgavas nodaļu aktivitātēm saistītas ar patiesām rūpēm par iedzīvotājiem, nevis partijas vārda un tēla spodrināšanu? Šādu piemēru būs vēl mazāk, ja vispār būs. Varam kaut vai atcerēties kādas demokrātiskas partijas aktivitātes, musinot iedzīvotājus izteikt neapmierinātību par augstajiem apkures tarifiem. Brīdī, kad vajadzēja nodrošināt ekspertu pārstāvniecību tiesā, tik vien pietika “dukas”, lai klusiņām sēdētu uz soliņa un burkšķētu.
Tā varētu turpināt un turpināt, pamācoši norādot ar pirkstu par to, ka esam gatavi nolaist savu “tvaiku” ķēķī, nevis aktīvi un sociāli atbildīgi rīkoties.
