No neitralitāti piesaucošas minstināšanās līdz aplausu pavadītam aicinājumam Jelgavas novada Domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem atkāpties no amata. No atzinības vārdiem par novadā izremontētajiem tautas namiem un izbūvētajiem veloceliņiem līdz pārmetumiem, ka nekas netiek darīts, lai novadā veicinātu biznesu, radītu jaunas darbavietas. Plaša diapazona viedokļi otrdien tika pausti trīs stundas ilgušajā sanāksmē Vilces tautas namā, kur bija sabraukuši ap piecdesmit vilcenieku, valgundnieku, glūdenieku, sesavnieku.
Sapulces norises vieta pēc pašvaldības piedāvājuma bija izraudzīta pašā tālākajā Jelgavas novada tautas namā. Arī noteiktais tikšanās laiks – pusčetri pēcpusdienā –, kas bija saskaņots ar īpaši uzaicināto Saeimas Valsts pārvaldes komisijas vadītāju Z.Caunes partijas biedru zaļzemnieku Vitautu Staņu, nebija parocīgs strādājošajiem. Tomēr tautas nama zālē aptuveni puse no krēslu rindām bija piepildīta. Aktīvie novada iedzīvotāji bija atbraukuši automašīnās pa trim, pa pieciem. Deputāti lielākoties atstūrēja vieni paši. Bija atnākušas arī vairākas vilcenieku ģimenes, tostarp pensionētā skolotāja Vija Tore ar diviem spieķīšiem rokās. Pirms vēlēšanām uzrodas Saeimas deputātiSapulces galvenā ideja, ko virzīja tās rīkotājs valgundnieks Kārlis Rimša, bija izdarīt izmaiņas likumos, kas dotu vēlētājiem tiesības rosināt savas pašvaldības atlaišanu. «Esam savākuši vairāk nekā 1600 parakstu, lai novada Dome atkāptos. Taču pie tagadējiem likumiem tam nav nozīmes. Vēlētāji var rosināt atlaist Saeimu, taču ir bezspēcīgi, ja uzticību zaudējusi vietējā pašvaldība. Mūsu novada Domi un tās priekšsēdētāju patlaban var nomainīt tikai paši deputāti,» sacīja K.Rimša. Klātesošo vairākuma simpātijas neguva skaidrojumi, ko izteica īpašais viesis V.Staņa, kurš 1. jūlija Saeimas ārkārtas sēdē bija atturējies balsojumā par grozījumiem likumā «Par pašvaldībām», kas ļautu rīkot referendumus vietējo deputātu atlaišanai. Zāles simpātijas varēja just pret Saeimas deputātu no «Visu Latvijai!/TB – LNNK» Imantu Parādnieku un viņa kolēģi Madaru Lasmani no «Vienotības», kuri teica, ka ar stingrāku politisko gribu šo likumu būtu varējusi pienācīgi izstrādāt un pieņemt vēl 10. Saeima. «Būtu foršs vecis, ja atkāptos» Lielākā daļa runu tika veltīta Z.Caunes morālei – meliem pēc pieķeršanas ar pielādētu bisi uz sniega motocikla februārī Platones pagastā vietā, kur vispār nav atļauts medīt. Iedzīvotāji pauda sašutumu par pašvaldības darbinieku plītēšanu Vilces gravā 14. jūnijā, kā arī par medībām darba laikā 2009. gada decembrī. «Ziedoni, tu būtu foršs vecis, ja uz izmeklēšanas laiku atkāptos no sava amata,» teica agrākā Glūdas pagasta vadītāja Lauma Kalvāne. Arī novada deputāti nosodīja Z.Caunes melus, par kauna traipu nosauca uzdzīvošanu Zaķu pļavā, lai gan iepriekš par to publiski nebija minējuši ne vārda. Vairāki runātāji ieteica Z.Caunem uzlabot savu komandu, kurā esot slikti padomnieki. Deputāts Juris Lavenieks atgādināja, ka deputāti nedrīkstētu vienlaikus būt arī pašvaldības darbinieki. Prasīja par zāli īres maksu K.Rimša informēja, ka par sapulces telpu īri saņēmis rēķinu turpat trīsdesmit latu apmērā, tādēļ lūdza ziedot naudu. Vairāki klātesošie, ieskaitot Z.Cauni, aicinājumam atsaucās. Taču tika aktualizēts jautājums, kāpēc gan vēlētājiem tādā forumā, kur turklāt notiek tikšanās ar deputātiem, vispār būtu jāmaksā. Z.Caune teica, ka centīšoties telpu izmantošanas jautājumu atrisināt. Novada šefs K.Rimšu un citus sabiedriski aktīvus cilvēkus aicināja līdzdarboties konsultatīvajā padomē, ko viņš drīzumā iecerējis nodibināt. Taču ierosinājums neguva atsaucību. Citējot Māra Čaklā dzeju, valgundniece Ilze Rimša teica, ka runa jau nav par krekliem, bet gan par sirdsapziņām – par to, vai var uzticēties pašu ievēlētajiem tautas priekšstāvjiem. Tikmēr novada zāle patukšaJelgavas novada pašvaldības nama zālē otrdienas pēcpusdienā uz pašvaldības darbinieku sapulci bija ieradušies ap 40 administrācijā nodarbināto, aizņemot vien daļu lielās telpas. Šī sanāksme, kas kopš novada izveides tika sasaukta pirmo reizi, bija iegansts, kāpēc Jelgavas novada iedzīvotājiem tika liegta iespēja rīkot kopīgu tikšanos Jelgavā. Pirms darbinieku sanāksmes asi pret «Ziņu» klātbūtni iebilda novada jurists Dzintars Lagzdiņš, kurš gan nespēja parādīt nevienu normatīvo aktu, kādēļ publiskā iestādē nedrīkstētu atrasties sabiedrības pārstāvji.
