Lai aukstais laiks nemazina prieku šodienas gaviļniekiem svinēt vārda svētkus! Mīļi sveicieni Valtiem, Rinaldiem un Rinaldām!
Lai aukstais laiks nemazina prieku šodienas gaviļniekiem svinēt vārda svētkus!
Mīļi sveicieni Valtiem, Rinaldiem un Rinaldām!
Rinalds Ciematnieks diemžēl par sava vārda vēsturi daudz pastāstīt nevar: «Nekad par to ar vecākiem neesmu runājis. Liekas, vārdu man izvēlējās mamma. Tomēr vienmēr esmu uzskatījis, ka mans vārds ir «baigi foršs» un rets, pats pazīstu tikai vienu Rinaldu. Saistībā ar vārdu bijis ne mazums kuriozu. Pirms vairākiem gadiem strādāju Dānijā privātā saimniecībā. Tās īpašnieks manu vārdu izrunāt mācījās gandrīz mēnesi. Savukārt kompānijās, kur ir krievu cilvēki, tieku dēvēts par Rinaļdo, un par to man reizēm jāsmejas.» Puisis piebilst, ka vārdadienu svinēs kopmītnēs kopā ar labākajiem draugiem.
Rinalds studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē, pēc tās absolvēšanas iegūs diplomu agronoma specialitātē: «Savulaik tur mācījās mans tēvs. Laikam ģimenes tradīcija. Bet, ja nopietni, vecākiem pieder liela saimniecība, kuru pēc augstākās izglītības iegūšanas plānoju pārņemt savās rokās. Lauksaimniecība ir nozare, kuru izprotu un kura man interesē.»
Gaviļnieka dzimtās mājās atrodas Līgatnē, taču jau divi gadi pavadīti Jelgavā. «Godīgi sakot, Cēsis ir skaistāka un sakoptāka pilsēta nekā Jelgava, tomēr šeit valdošā gaisotne, neatkārtojamā studentu dzīve, jautrība un aktivitātes ir neatsveramas. Man patīk studijas, turklāt laika gaitā esmu ieguvis daudz jaunu draugu,» tā jaunietis.
Puiša vaļasprieks ir snovbords: «Ar to nodarbojos jau trīs gadus. Biežāk dodos uz Baiļu atpūtas kompleksu, bet nu esmu iecienījis Siguldas trasi. Ļoti riskants un sāpīgs vaļasprieks, bet aizraujošs un man nozīmīgs.» Brīvajā laikā Rinalds strādā vecāku saimniecībā; vakaros labprāt satiek draugus un apmeklē klubus. Vēl puisim ļoti patīk braukt ar mašīnu: «Pats nopelnīju. Vispār esmu strādīgs, no darba nebīstos. Šovasar veicu upes attīrīšanas darbus Gaujas Nacionālajā parkā. Prieks, lepnums un gandarījums.»
Par sevi Rinalds saka tā: «Atgriežoties no Dānijas, kļuvu ļoti runīgs. Tur cilvēki ir daudz atraisītāki, smaidīgāki. Pret citiem cenšos būt draudzīgs, izpalīdzīgs, tomēr reizēm esmu nevīžīgs. Man patīk omulīgs haoss. Pēdējā laikā cenšos dzīvot tā, it kā katra diena būtu pēdējā. Esmu reālists.
