Centieni uzlabot demogrāfisko situāciju mūsu valstī ir slavējami. Tomēr, kā allaž, viena jautājuma šķietama risināšana rada virkni jaunu problēmu.
Centieni uzlabot demogrāfisko situāciju mūsu valstī ir slavējami. Tomēr, kā allaž, viena jautājuma šķietama risināšana rada virkni jaunu problēmu. Piemēram, Jelgavas pašvaldībai nu jādomā, kā nodrošināt ar vietām bērnudārzos visus pirmsskolas vecuma mazuļus, jo pašlaik mūsu pilsētā pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.
Pašlaik pirmsskolas izglītības programmu pilsētā realizē 19 izglītības iestāžu. No tām septiņas – pašvaldības bērnudārzi. Bērnudārza grupiņas ir arī Sākumskolā. Līdztekus pašvaldības un privātajiem bērnudārziem piecu sešu gadu vecu bērnu obligāto sagatavošanu skolai veic vispārizglītojošās mācību iestādes.
Pašvaldības pārstāvji skaidro – tas, ka bērnudārziem pieteikto skaits ir lielāks par iespējām uzņemt pirmsskolas vecuma bērnus, gan neliecinot par milzīgi lielām rindām. Mūsdienās vecāki savām atvasēm cenšas nodrošināt vietu bērnudārzā, piesakot to gandrīz uzreiz pēc dzimšanas. Tas pašvaldības izglītības speciālistus priecē, jo šāda kārtība ļauj prognozēt nepieciešamo vietu skaitu nākotnē. Pie tam rindas izveidojušās noteiktos bērnudārzos. Pieprasītākie mūsu pilsētā ir “Kamolītis”, “Rotaļa”, “Pasaciņa”, no privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm – “Zvaigznīte” un “Pūčuks”. Jāpiebilst, ka pilsētas bērnudārzus apmeklē arī daļa rajonā dzīvojošu bērnu.
Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs atzīst, ka šis ir pirmais gads, kad var runāt par vietu deficītu bērnudārzos mūsu pilsētā. 2005./2006. mācību gadā gan bērnudārzos, gan mācību iestādēs, kas realizē obligāto pirmsskolas izglītības programmu piecus un sešus gadus veciem bērniem, plānots uzņemt 670 audzēkņu. Līdz šā gada 14. aprīlim pirmsskolas izglītības iestādēs bija pieprasītas 1289 vietas. Daļa bērnu – 358 – dzimuši 2004. gadā, proti, viena līdz divu gadu vecumā.
Jāsecina, ka bez vietām bērnudārzos šogad paliks mazliet vairāk nekā 240 bērnu, no kuriem lielākā daļa ir 2003. gadā dzimušie. Tas nozīmē, ka pašreizējo situāciju varētu atrisināt vēl viens bērnudārzs pilsētā.
Cerības uz iepriekš plānoto privātā bērnudārza atvēršanu Ganību ielā 66 rudenī, pēc visa spriežot, neattaisnosies. Pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” vadītāja Tamāra Salmiņa, kuras pārziņā pagājušā gada jūnijā nodota ēka Ganību ielā, skaidro, ka bijušajā privātskolā “Mītava” joprojām turpinās remontdarbi. Ēkai salabots jumts, atjaunota apkures sistēma, kanalizācija, tomēr darba vēl esot daudz, arī līdzekļu ieguldījumi pārsniedzot plānoto. “Ēku, kuru iepriekšējie saimnieki pamanījušies novest līdz šausmīgam stāvoklim, vienā gadā sakārtot nav iespējams. Manā projektā bija norādīts, ka remontdarbus apņemos veikt līdz 2007. gadam. No tā neesmu atteikusies,” stāsta T.Salmiņa.
Jelgavas pašvaldības izpilddirektors G.Kurlovičs norāda, ka pašlaik tiek strādāts, lai varētu atvērt privāto bērnudārzu pašvaldības pārziņā esošajā ēkā Jāņa ielā 4. Jāteic gan, ka ēka, kas ir salīdzinoši labā stāvoklī, pielāgota skolas vajadzībām. Tas nozīmē, ka tās iekārtošanā bērnudārza vajadzībām būs nepieciešami zināmi ieguldījumi. Lai paātrinātu šo procesu, iespējams, pirms privatizācijas konkursa izsludināšanas minētā ēka bērnudārza vajadzībām tiks pielāgota par pašvaldības līdzekļiem. Tomēr optimistiskākās prognozes paredz jaunu dārziņu atvērt ne ātrāk kā 2006. gadā.
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza norāda, ka pastāvīgi tiek risināts arī jautājums par obligāto pirmsskolas izglītības nodrošināšanu piecus un sešus gadus veciem bērniem. Līdz šim, neskaitot bērnudārzus, šo programmu Jelgavā realizējusi Sākumskola, 3. pamatskola, 6. vidusskola, 2. pamatskola. Tā kā vecāki pieprasa bērna nodarbināšanu nepilnu darba dienu, no 1. septembra 4. pamatskola sagatavošanas klasē ir gatava uzņemt 20 sešgadnieku. Arī bērnu un jauniešu centrs “Junda” pašlaik licencē piecus sešus gadus vecu bērnu izglītības programmu.
“Vietu skaits bērnudārzos Jelgavā nav samazinājies. Esam vienīgā pašvaldība, kas laika gaitā saglabājusi iepriekšējo pirmsskolas iestāžu tīklu, slēdzot tikai dažādiem uzņēmumiem piederošos bērnudārzus. Mainījies ir pieprasījums.
90. gados ar vietām bērnudārzos bija jānodrošina apmēram 25 procenti no visiem pirmsskolas vecuma bērniem, pašlaik pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumi nepieciešami apmēram 75 procentiem no vairāk nekā 3000 pirmsskolas vecuma bērniem Jelgavā,” “Ziņām” norāda G.Kurlovičs.
