Pagājis pusotrs mēnesis kopš traģiskā ugunsgrēka daudzdzīvokļu mājā Tērvetes ielā 90, kurā gāja bojā dzīvokļa īpašnieks Valdis Beļinskis. Taču vēl joprojām trūkst pilnīgas skaidrības, kāds bija ugunsgrēka cēlonis. Ekspertu gala slēdziens gaidāms tikai gada beigās.
Daudzdzīvokļu mājas Tērvetes ielā 90 dzīve rit kā parasti. Ielas pusē pirmajā stāvā darbojas pārtikas veikals, blakus arī frizētava. Pēc ēkas apsaimniekotāja «Jelgavas NĪP» veiktās ekspertīzes atzinuma bojājumu ēkas nesošajās konstrukcijās nav. Dzīve turpinās arī visos dzīvokļos, izņemot vienu, kurā 25. marta vakarā notika mīklainais ugunsgrēks. Tā logi un durvis ir aizsisti ar finieri. Kopš traģiskā vakara neviens šeit nedzīvo.
Gāzes smaku nemanīja
Dzīvokļa saimniece un cietusī Sandra Beļinska stāsta, ka toreiz kā parasti kopā ar vīru ap pulksten 22 atgriezušies mājās. Viņas 83 gadus vecā māte jau bija devusies pie miera. Ienākot dzīvoklī, nekādu gāzes smaku viņa nav manījusi. Uz viena no trijiem gāzes riņķiem vīrs sācis cept gaļu, bet S.Beļinska iegājusi blakus istabā runāt pa telefonu. Pēkšņi, apmēram pusstundu pēc brīža, kad pāris atnāca mājās, sākās ugunsgrēks. Tajā 80 procentu ķermeņa apdeguma guva V.Beļinskis, un diemžēl viņu glābt vairs nevarēja. Toreiz S.Beļinskas māti no sadūmotā balkona izcēla ugunsdzēsēji. S.Beļinska, kas atradās degošajai virtuvei tuvākajā istabā, glābjoties no uguns, izlēca pa logu, salauza kāju un traumēja muguru. Ārsti sola, ka cietusī varētu sākt staigāt septembrī. S.Beļinska piebilst, ka Jelgavas slimnīcā viņa saņēmusi ļoti iejūtīgu un augsti profesionālu palīdzību.
Īsta sprādziena nav bijis
«Mums nav šaubu, ka notikušais bija nelaimes gadījums. Taču apdrošinātāji, kuriem gan vajadzētu būt pašiem saviem ekspertiem, gaida policijas slēdzienu, kuru mums sola gada beigās,» saka S.Beļinska. Līdzīgu atbildi no Valsts policijas saņēma arī «Ziņas»: «Ugunsgrēku daudz, uz ekspertīzēm rinda.» Savukārt apdrošinātāji paskaidro: ja par ugunsgrēka cēloni tiktu atzīta ļaunprātība vai rupja neuzmanība, tad atlīdzība cietušajiem nepienāktos.
Mājas pilnvarnieks Vladislavs stāsta, ka 25. marta vakarā no sava dzīvokļa loga pamanījis, ka deg kaimiņu dzīvoklis. Sprādziena būkšķis bijis brīdi vēlāk, turklāt ne tik ievērojams, lai to varētu nosaukt par sprādzienu. Pēc tam plīsis loga stikls, degošajā virtuvē ieplūdis gaiss, un tādēļ uguns kļuvusi vēl postošāka. «Ugunsdzēsēji jau bija izsaukti, es ņēmos apzvanīt degošā dzīvokļa kaimiņus, lai viņus brīdinātu par briesmām un tie atstātu māju. Meklēju arī pagalmā stāvošo automašīnu īpašniekus, lai tie atbrīvo vietu ugunsdzēsēju piebraukšanai,» saka Vladislavs.
Ugunsgrēka likvidēšanas gaitā visiem cietušā dzīvokļa augšējiem un apakšējiem kaimiņiem tika atslēgta gāze un elektrība. Taču nākamajā dienā gāzes padeve visiem mājas cietušās sekcijas dzīvokļiem, izņemot to, kur notika ugunsgrēks, bija atjaunota. Kopīgais gāzes vads iet arī caur cietušo dzīvokli. Vladislavs spriež, ka gāzinieki ekspertīzei paņēmuši līdzi cietušā dzīvokļa gāzes plīti un gāzes skaitītāju. Cietušo ģimeni viņš raksturo kā klusu, savrupu. Nekā aizdomīga kaimiņu uzvedībā nav bijis. «Cienījami cilvēki,» «Ziņām» piebilda apakšējā dzīvokļa kaimiņi.
Nav vienkāršu secinājumu
Rīgas Tehniskās universitātes docents Ivars Platais, jautāts, vai tiešām var gadīties, ka dabas gāze uzkrājas ugunsgrēka vai sprādzienbīstamā koncentrācijā, vienkāršu atbildi nesniedz. Viņš saka, ka daudz kas šādā gadījumā atkarīgs no tā, kā telpa tiek vēdināta, kā arī citiem blakus apstākļiem. I.Platais nedomā, ka izplūdusī gāze varētu gadīties bez smakas, jo pirms nogādāšanas patērētājiem, tostarp arī Jelgavā, gāzei tiek pievienots smaku izraisošs odorants. «Šī noteikuma ievērošanu uzņēmums «Latvijas gāze» stingri kontrolē,» piebilst I.Platais. ◆
