Arī turpmāk visi polderi Latvijā jāuztur par valsts līdzekļiem – tāds bija galvenais secinājums pēc Jelgavas novada pašvaldības organizētās diskusijas par polderu teritoriju attīstību novadā. Gada beigās steigā Meliorācijas likumā veikti apjomīgi grozījumi, kuru dēļ tagad to dēvē pat par jaunu likumu, un izmaiņas paredz – no gada vidus par polderu apsaimniekošanu jāmaksā zemes īpašniekiem, uz kura teritorijas atrodas šīs meliorācijas sistēmas.
Jautājums par polderu teritorijām un to turpmāko apsaimniekošanas kārtību Latvijā kopumā un Jelgavas novadā ir īpaši aktuāls, jo līdz aprīlim jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi minēto teritoriju apsaimniekošanai. Polderu teritorijas patlaban ir 15 Latvijas novados, Jelgavas un Nīcas pusē to ir visvairāk – pa septiņiem –, turklāt mūsu novadā polderu sistēmu tīkls ir visblīvākais. Jelgavas novada polderu teritorijās ir ap 4200 kadastra vienību, arī īpašnieku – vairāki tūkstoši, tāpēc administrēšanas izmaksas būtu vismaz 45 tūkstoši latu jeb desmitā daļa no pašlaik polderu kopšanai tērētā. Lielākās izmaksas par elektrību«Lielupes sateces baseins aizņem trešdaļu Latvijas teritorijas. Un visi šie ūdeņi gāžas cauri Jelgavas novadam,» sacīja Lauku atbalsta dienesta pārstāvis Jāzeps Ošs, ieskicējot, kādēļ mūsu novadā savulaik bijis nepieciešams ierīkot polderus. Lielākais no septiņiem ir Vecbērzes polderis, kura teritorijā esošie seši sūkņi spēj ūdeni pārcelt uz upēm un tādējādi pasargāt ievērojamas teritorijas no applūšanas. Līdz šim valsts visu polderu uzturēšanai tērējusi ap pusmiljonu latu gadā. Lielākās izmaksas – ap 360 tūkstošu – veido tēriņi par sūkņu staciju darbināšanai izlietoto elektroenerģiju. Lai tikai izdzīvotu, Jelgavas novada sešiem polderiem gadā vajadzētu 106 tūkstošus latu jeb vidēji 6,2 latus uz katru poldera hektāru, skaidroja valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba. Polderu sistēmas mūsu novadā lielākoties ir kritiskā stāvoklī. Vairākās polderu teritorijās kā ļoti slikti novērtēti dambji, citviet steigšus būtu jārekonstruē sūkņi un ēkas. Taču naudas tam nav. Zemnieks nav gatavs maksāt Noraidošs pret valsts ieceri polderu apsaimniekošanas izmaksas uzlikt uz zemes īpašnieku pleciem bija Valgundes zemnieku saimniecības «Strautnieki» saimnieks Māris Strautnieks, kam poldera teritorijā pieder vairāki simti hektāru. Viņš salīdzināja, ka tad jau arī skolu direktoriem par bērnu mācīšanu jāiekasē nauda no vecākiem, bet ielu apgaismojumam iztērētie līdzekļi jāpiedzen no konkrēto ieliņu iedzīvotājiem, jo ne visiem nodokļu maksātājiem ir bērni, kas apmeklē skolas, un ne visi var izbaudīt apgaismotas ielas. 2008. gadā par katru apsaimniekoto hektāru valsts budžetā nodokļos viņš iemaksājis 31 latu. «Vai neesmu pelnījis, lai kaut daļiņa no tā atnāktu man atpakaļ? Kāpēc tad mums vajag valsti, kam maksājam nodokļus, ja katram jāmaksā par visu, ko no valsts saņem?» retoriski vaicāja zemnieks.Valsts, izveidojot polderu sistēmas, neesot tur saimniekojošajiem zemniekiem radījusi ekskluzīvus apstākļus, bet gan tikai normālu vidi.Varbūt paliks par valsts rūpi Saeimas deputāts vilcenieks Madars Lasmanis atzina, ka līdz pavasarim ir laiks debatēm, lai noskaidrotu, ko tālāk darīt ar polderiem. «Ja līdz 1. jūlijam nebūs skaidras vīzijas, šī funkcija atgriezīsies valstij,» sacīja deputāts, piebilstot, ka pa vecam polderus vairs uzturēt nevar, «bet receptes mums nav, tāpēc diskutējam». Savukārt Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, beidzot diskusiju, uzsvēra, ka polderu teritorijās esošās pašvaldības paliek pie domas, ka par meliorācijas sistēmām arī turpmāk jārūpējas valstij. Drīzākajā laikā vēstulē par šo secinājumu informēšot arī valdības vadītāju Valdi Dombrovski.
Viedokļi:Sniedze Sproģe, Pašvaldību savienības padomniece Jelgavas novadā ierīkotās sūkņu stacijas gada laikā elektrībā «noēd» 77,5 tūkstošus latu. Ja vienam īpašniekam pieder 200 – 300 hektāru polderu zemes un meliorācijas sistēmu izmaksas veido vismaz septiņus latus uz hektāru, tie ir neplānoti izdevumi, ko zemniekiem atņem no attīstības! Nekur nav teikts, ka lauksaimniekam savi atbalsta maksājumi būtu jāatdod par pretplūdu sistēmu uzturēšanu. Iedzīvotāji jau pašlaik maksā pietiekami lielus nodokļus, lai valsts savas funkcijas nenoveltu uz tautas pleciem. Jāzeps Ošs, Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes speciālists No 1966. līdz 1992. gadam būvēto polderu sistēmu galvenā misija ir no applūšanas pasargāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tādu polderu teritorijās ir 5822 hektāri. ES atbalsta maksājumiem pieteikti gan tikai 4144 hektāri, kas ļauj secināt – pārējās zemes aizaugušas krūmiem un sāk pārvērsties par mežiem. Tas nozīmē, ka valsts par polderu teritoriju uzturēšanu līdz šim rūpējusies nepietiekami, tādējādi pieļaujot applūšanas riskus. Uldis Ameriks, SIA «Laflora» vadītājs, lielākais darba devējs novadā Ik gadu budžetā nodokļos iemaksājam miljonu latu, tāpēc nav saprotams, ka valsts nespēj atrast pusmiljonu visu polderu uzturēšanai. Diez vai valstij izdosies naudu iekasēt no visiem zemes īpašniekiem. Ticamākais, maksātāji izrādīsies tikai lielie uzņēmēji un pašvaldības, tādējādi finanšu slogu uzliekot jau tā grūtībās nonākušajiem ražotājiem. No spekulantiem, kas savulaik sapirkušies polderu zemes, lai pēcāk pārdotu par lielāku cenu, diez vai ko izdosies piedzīt, tāpat daudzi mazie īpašnieki dzīvo ārzemēs.
