Nu jau tā kā piemirsies, kā jūnijā vēlējām Latvijas deputātus Eiropas Parlamentā. No mūsu valsts tika ievēlēti deviņi deputāti. Vai tas starp 732 amata brāļiem un māsām ir daudz vai maz?
Nu jau tā kā piemirsies, kā jūnijā vēlējām Latvijas deputātus Eiropas Parlamentā. No mūsu valsts tika ievēlēti deviņi deputāti. Vai tas starp 732 amata brāļiem un māsām ir daudz vai maz? Nelielu ieskatu Latvijas deputātu (un ne tikai) darbā Eiropas Parlamenta ēkās un dzīvē Briselē varēja gūt arī “Ziņas”.
Izrādās, katram no Eiropas Parlamenta deputātiem ir tiesības uz savu darbavietu Briselē uzaicināt piecdesmit ciemiņu no savas mītnes zemes. Turklāt visi izdevumi par viņu uzturēšanos tiek segti no Eiroparlamenta līdzekļiem. Pagājušās otrdienas agrā rītā pulciņš Latvijas pārstāvju, kurus bija uzaicinājusi deputāte Inese Vaidere, gaidīja iekāpšanu lidmašīnā, kas mūs aizvizinātu līdz Eiropas neoficiālajai galvaspilsētai Briselei.
Līdztekus mūsu grupai iekāpšanu gaidīja vēl kupls skaits cilvēku, no kuru sarunām kļuva skaidrs, ka šis maršruts viņiem ir ierasts. Pārsvarā tie bija ministriju un valsts iestāžu ierēdņi, kuriem gluži kā jau labi aizmirstajos padomju laikos uz Briseli ceļš mērojams, lai saskaņotu, pierādītu taisnību un gala rezultātā mēs te Latvijā saņemtu pēc iespējas lielāku naudu no ES budžeta. Kopā ar mums iknedēļas ceļu uz jauno darbavietu mēroja arī daļa Eiroparlamenta Latvijas deputātu. Viņi bija lietišķi, tāpēc laiku, gaidot iekāpšanu lidmašīnā un divu stundu lidojumu uz Briseli, pavadīja sarunās par jautājumiem, kas tur būs jārisina.
Kad Brisele būs uzcelta…
Gluži kā pirms diviem gadiem, arī šoreiz Briseles centrs, kur atrodas vairums ES iestāžu, sagaidīja augstceltņu būvtorņu ieskauts. Toreiz jauno būvniecību vietējie eirobirokrāti skaidroja ar nepieciešamību uzbūvēt apmešanās vietas desmit jauno dalībvalstu personālam. Šoreiz viņi uz šo jautājumu neatbildēja. Kas zina, varbūt būvē jaunus birojus tiem, kas iestāsies pēc gadiem pieciem desmit? Jau notiek sarunas par Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanu ES netālā nākotnē. Pavisam nopietni tiek apspriests jautājums, ka 2014. gadā par pilntiesīgiem apvienotās Eiropas pilsoņiem kļūs Turcijas iedzīvotāji. Pēdējais priekšlikums gan vēl tiek apspriests, jo vairākas no “vecajām” dalībvalstīm jau tagad nav īpašā sajūsmā par turku viesstrādnieku miljoniem.
Turpu šurpu…
Iknedēļas ceļš no Latvijas uz Briseli un atpakaļ nav vienīgais, kas jāmēro mūsu Eiroparlamenta deputātiem. Vēsturisku apstākļu dēļ Eiroparlamenta darbs iekārtots tā, ka sekretariāts ar vairākiem tūkstošiem apkalpojošo ierēdņu atrodas Luksemburgā. Savukārt trīs nedēļas mēnesī deputāti strādā Briselē, bet vienu nedēļu dodas darbā uz Strasbūru Francijā. Protams, katrā vietā deputātam un viņa palīgiem paredzētas pilnībā aprīkotas biroja telpas, plenārsēžu zāle, preses dienesti, tulkošanas centri, restorāni un Dievs vien zina kas vēl. Kā mums atzinās I.Vaidere, ikmēneša pārcelšanās no Briseles uz Strasbūru izskatoties gana iespaidīga. Un kā lai nebūtu, jo ceļā līdz ar 732 deputātiem dodas arī viņu palīgi, četrpadsmit oficiālo ES dalībvalstu valodu tulku, ierēdņi, sekretāres. Bet vēl taču arī Strasbūrā ir darbinieki, kas parlamenta mītni uztur kārtībā pārējās trīs nedēļas mēnesī un atvaļinājumu laikā. Dienu iepriekš visi lidmašīnu un vilcienu reisi esot pārpildīti, bet Strasbūrā tajā nedēļā brīvu vietu viesnīcās neatrast.
Kāpēc nepieciešama šāda “tautu staigāšana”? Izskaidrojums meklējams piecdesmitajos gados, kad tika dibināta ES. Laika gaitā Beļģijas galvaspilsēta Brisele ieņēma arī neoficiālo vadošās pilsētas vietu, kur koncentrējās vairums ES iestāžu. Lai pieņemtu lēmumu par Eiroparlamenta apvienošanu vienā pilsētā, jābūt visu pašreizējo ES dalībvalstu piekrišanai. Skaidrs, ka nedz Luksemburga, nedz Francija tam nepiekritīs, jo tām tas nebūtu izdevīgi. Galu galā ir runa par milzīgām naudas summām no kopējā ES budžeta, kas tiek šīm valstīm, kā arī par daudzajām darbavietām, ko parlamenta ēku apsaimniekošana nodrošina vietējiem iedzīvotājiem. Atgriežoties pie eiroparlamentāriešiem, vēl jāpiebilst, ka katram deputātam no ES budžeta tiek atvēlēti līdzekļi neliela biroja un palīga uzturēšanai arī viņa mītnes zemē.
Jau minētie deputātu iknedēļas braucieni no mājām uz darbavietu Briselē nav vienīgie. Eiroparlamenta deputātu darbs galvenokārt noris komitejās un darba grupās, tāpēc bieži vien, lai iepazītos ar apskatāmo jautājumu “uz vietas”, tiek rīkotas izbraukuma sēdes, kas ilgst vairākas dienas. Protams, izdevumi tiek segti no kopējā Eiropas budžeta.
Darbs Briselē
Interesanta tikšanās Briselē bija ar Latvijas Republikas pārstāvniecības ES vadītāju Andri Ķesteri. Izrādās, joprojām nav aizpildītas tās vietas, kas ES birokrātiskajās struktūrās paredzētas Latvijas pārstāvjiem. Kā viņš atzina, īpaši trūkst tulku, kuriem ikdienā būtu jātulko latviešu valodā simtiem un tūkstošiem Briselē tapušo dokumentu. Turklāt tā dēvētā “starta alga” tulkam, sākot darbu Eiroparlamentā, ir aptuveni 3500 eiro. Tās pietiek, lai īrētu nelielu dzīvokli, iegādātos lietotu auto un arī ikdienas izdevumiem. Par visu pārējo – dzīvības un veselības apdrošināšanu, medicīnas izdevumiem rūpējas labi noregulētā “eirobirokrātu” sociālā aizsardzība. Turklāt kā jau ikkatrā labi ieeļļotā birokrātiskā mehānismā, stājoties darbā (eksāmeni gan ir visai nopietni, bet, īpaši piestrādājot, noliekami) ikviens skaidri zina, ka būs normāli nodrošināts līdz pat pensijai. Draudzīgā sarunā ar vienu no mūsu nedaudzajiem pārstāvjiem, noskaidrojās, ka ikvienam ierēdnim, kas strādā ES struktūrās, neesot problēmu saņemt vietējo banku kredītus mājokļa vai automašīnas iegādei. Darbs eirostruktūrās skaitās labi atalgots un nodrošināts, kā jau minēts, līdz pensijas gadiem.
Mūsu grupas uzturēšanās laikā bija iespēja vērot Eiroparlamenta plenārsēdi, kas notiek trešdienās. Parasti televīzijas ekrānos rāda pustukšo sēžu zāli ar nedaudziem šķietami garlaikotajiem deputātiem. Izrādās, situācija nemaz nav tik vienkārša un, no mūsu viedokļa raugoties, tik bezcerīga. Parlamenta ēkā katram deputātam ir birojs, kurā uz monitora tiek translēts sēdē notiekošais. Tāpēc liela daļa deputātu šai laikā atrodas savos birojos un nodarbojas ar tiem darba jautājumiem, kas viņiem šķiet svarīgāki, vienlaicīgi sekojot zālē notiekošajam. Parlamenta politiskajās grupās, kurās strādā ikviens deputāts, parasti jau panākta vienošanās, kādu pozīciju viņi ieņem izskatāmajā jautājumā. Ja grupai šķiet svarīgi izteikt savu viedokli par jautājumu, viņi izvēlas vienu vai vairākus deputātus, kuri to paudīs no tribīnes. Brīdī, kad pāris stundu vērojām plenārsēžu zālē notiekošo, deputāti sprieda, kā samierināt Izraēlas un Palestīnas konfliktā iesaistītās puses. Šajā laikā gan neradās pārliecība, ka plenārsēžu zālē tiks izteikts gadu desmitiem ilgušā konflikta risinājums.
Tāds, lūk, neliels ieskats, kas notiek ES neoficiālajā galvaspilsētā. Šoreiz lai izpaliek jautājums, cik un kas tur maksā. Vienīgi var teikt, ka lēta dzīve Briselē nav. Vai virsrakstā minētie eiro nonāks līdz mūsu maciņiem? Daudz kas atkarīgs no tiem, kas katru nedēļu mēro ceļu uz Briseli, lai tur debatētu Eiroparlamenta komisijās un darba grupās, vai arī dodas pa daudzajiem gaiteņiem neskaitāmo kabinetu džungļos pierādīt, ka esam spējīgi un vienlīdzīgi kopīgās naudas tērētāji.
