Pērn decembra vidū Saeima pieņēma grozījumus likumā par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, kas stājušies spēkā šā gada 1. janvārī.
Pērn decembra vidū Saeima pieņēma grozījumus likumā par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, kas stājušies spēkā šā gada 1. janvārī.
Grozījumiem, kā atzīst Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) pārstāvis Jelgavā Romualds Pučeta, piemīt savas īpatnības. Proti, līdz šim likums procesu centās it kā panākt, konkretizējot priekšstatu par mitekļu privatizāciju. Bet tagad tajā parādījušās svarīgas normas, kas iezīmē iespējamās procesa norises 2001. gadā un turpmāk. Un tie ir noteikumi par pašvaldību rīcību ar neprivatizētajiem dzīvokļiem. No vienas puses, nākotnes jautājumu reglamentēšana likumā, pēc R.Pučetas domām, varbūt ir pāragra. Taču mēģinājums ieviest zināmu skaidrību apmierinās iedzīvotāju interesi par to, «kas tad īsti būs, ja es savu īrēto dzīvokli neprivatizēšu».
1. novembris – pēdējais termiņš
Pēdējie grozījumi klasificējami atsevišķās grupās. Pirmā – privatizācijas procesa termiņu izmaiņas, kas saistītas ar pagājušā gada vasarā izdarītajiem grozījumiem likumā par privatizācijas sertifikātiem. Sertifikātu izmantošanas termiņš ir pagarināts, un tie liekami lietā līdz šā gada beigām.
Līdz ar to likumā par dzīvojamo māju privatizāciju noteikts, ka pēdējais privatizācijas pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2000. gada 1. novembris. Šis datums jāatceras visiem īrniekiem. Līdz tam pieteikumus privatizācijas komisijā var iesniegt dzīvokļus un dzīvojamās mājas privatizētgribētāji neatkarīgi no tā, kad viņi saņēmuši privatizācijas paziņojumu – ja pat 1996. gadā. Pēdējos divus šā gada mēnešus likumdevējs atvēlējis lēmumu pieņemšanas procedūrai un maksājumu kārtošanai, norēķinoties par dzīvokļa iegūšanu īpašumā par sertifikātiem.
Valstij un pašvaldībām un to privatizācijas komisijām saskaņā ar likumu visas dzīvojamās mājas privatizācijai jānodod līdz šā gada 1. jūlijam. CDzMPK uzskata, ka vairums pašvaldību šajā termiņā iekļausies.
Likumā izmainīti arī neapdzīvojamo telpu privatizācijas termiņi. Līdz šim pirmpirkuma tiesības dzīvojamo māju privatizācijā ieguva tikai tie nomnieki, kas nomas līgumus bija noslēguši līdz 1997. gada 1. jūnijam. Tagad pirmpirkuma tiesības atzīstamas visiem neapdzīvojamās telpas nomniekiem, kam līgums noslēgts līdz 2000. gada 1. janvārim.
Ierobežojumi rīcībai ar dzīvokļiem
Būtiskākā likuma norma, kas var sākt darboties ar nākamā gada 1. janvāri, ir ierobežojumi rīcībai ar neprivatizētām dzīvojamām mājām un neprivatizētiem dzīvokļiem. Kaut arī Civillikums jebkuram īpašniekam, arī pašvaldībai, paredz brīvas rīcības iespējas ar savu īpašumu, tomēr šis speciālais likums tagad tai nosaka ierobežojumus. Var teikt, ka jaunās normas īpaši aizsargās tos īrniekus, kas dzīvokļus negribēs privatizēt.
Pirmā īrniekus aizsargājošā norma – jebkurā gadījumā īrniekam un viņa ģimenes locekļiem ir pirmpirkuma tiesības, ja pašvaldība dzīvokļa īpašumu tomēr grasās pārdot. Otrkārt, pašvaldība neprivatizētus dzīvokļus varēs pārdot vienīgi ar īrnieku un viņu pilngadīgo ģimenes locekļu rakstveida piekrišanu. Šāda dubulta īrnieka tiesību aizsardzība privatizācijas procesa noslēguma fāzē liek domāt, ka arī likumdevējs ir ieinteresēts nodrošināt noteikta dzīvokļu fonda saglabāšanos pašvaldību īpašumā, lai tās arī turpmāk varētu pildīt tām ar likumu noteiktās funkcijas. Arī privatizācijas brīvprātības princips līdz ar šīm izmaiņām tiek maksimāli ievērots un saglabāts.
Likums paredz, ka valsts īpašumā palikušie neprivatizētie dzīvokļi un dzīvojamo māju daļas ar 2001. gadu kļūst par pašvaldību īpašumu un nododami pašvaldībām. Valstij nākotnē paliks pavisam neliels dzīvokļu fonds – dienesta dzīvokļi un mājas, ko valsts īpašumā saglabās ar Ministru kabineta rīkojumiem.
Kas gaidāms kopīpašuma mājās
Asākās diskusijas izraisījuši likuma grozījumi par dzīvojamām mājām, kur domājamās daļās no vienas puses pieder valstij vai pašvaldībai, no otras – vienai vai vairākām privātpersonām (Jelgavā tādas mājas ir divas, valstī – ap 250). Likuma grozījumos piedāvātais kopīpašuma sadales modelis no juridiskā viedokļa, pēc speciālistu domām, ir strīdīgs. Tā būtība ir šāda: mājas valsts daļas valdītājam (Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai) līdz šā gada 1. aprīlim sagatavojami kopīpašuma sadales projekti un piedāvājami kopīpašniekiem. Ja divos mēnešos kopīpašnieks projektu noraida vai uz piedāvājumu neatbild, aģentūra izsludina mājas valsts domājamās daļas izsoli. Tajā ar pirmpirkuma tiesībām ļauts piedalīties kopīpašniekam un mājas īrnieku grupām, kas noformējušās uz savstarpēja notariāli apliecināta pilnvarojuma līguma pamata.
Īrnieku grupas noformēšanai izvirzīts viens nosacījums: īrnieku īrētā platība nevar būt mazāka par valstij piekrītošo domājamās daļas platību.
Kaut arī likums nosaka šīs pirmpirkuma tiesības, tomēr maksāšanas kārtība abām kategorijām ir atšķirīga. Kopīpašniekam visa pirkuma summa jāsedz latos, savukārt īrnieku grupai izsoles sākumcena jāmaksā sertifikātos, bet izsoles gaitā pārsolītā summa – latos.
Pašvaldībām aktuāls ir likuma panta papildinājums, kas atļauj tukšās, neizīrētās daudzdzīvokļu mājas saglabāt pašvaldības īpašumā un neprivatizēt, ja par to ir pieņemts attiecīgs pašvaldības lēmums. R.Pučeta norāda, ka acīmredzot šogad nevarēs iztikt bez likuma grozījumiem. Saeimas atbildīgā komisija akceptējusi, ka paātrinātās privatizācijas iespējas būs jāpiešķir arī viendzīvokļu namu īrniekiem. Šī ir vienīgā valsts un pašvaldību dzīvojamo māju īrnieku kategorija, kas palikusi ārpus paātrinātās privatizācijas iespējām.
Kas būtu jāielāgo īpaši
Sācies pēdējais dzīvojamo māju privatizācijas gads. Ja savu mitekli neprivatizēsiet šogad, nākamgad to acīmredzot vajadzēs darīt par naudu. Pilsētās, kur pašvaldība visas dzīvojamās mājas nepaspēs piedāvāt privatizācijai (iespējams, tikai Rīgā), maksimāli jāizmanto paātrinātās privatizācijas iespējas.
Īpaši jāielāgo 2000. gada 1. novembris – līdz tam visas privatizācijas komisijas pieņems pieteikumus dzīvokļu privatizācijai par sertifikātiem.
Netiks ierobežotas privatizācijas iespējas gan uz īrnieka, gan jebkura ģimenes locekļa, gan jebkuras citas personas vārda. Vienīgi, izmantojot trešo personu, esiet uzmanīgi un, izvēloties darījumam starpnieku, uzticieties tikai licencētām nekustamā īpašuma firmām!
Ja negribat privatizēt savu dzīvokli, palieciet tajā dzīvot kā īrnieks. Neviens, arī pašvaldība, to nepārdos kādai citai personai bez jūsu ziņas.
