“Daiļslidošanas mākslu var skatīt tikai šodien un tagad, rīt tā jau būs pavisam cita glezna,” izstāstījis par Jelgavas Ledus sporta skolas audzēkņu gaitām un panākumiem jaunās sezonas sākumā, ar smaidu teic treneris un Daiļslidošanas nodaļas vadītājs Andrejs Brovenko. Skolā šajā sporta veidā patlaban trenējas ap 70 dažāda vecuma sportistu un ik mākslas darba smalkajā tapšanas procesā līdz ar viņiem savu darbu iegulda seši treneri.
Oficiāli mācību gads ir no augusta līdz maija beigām, taču pašiem neatlaidīgākajiem, kas gatavi savu slidošanas prasmju un fiziskās izturības izkopšanā darboties augu gadu, tiek sagādāta arī šāda iespēja. “Varbūt jūnija sākumā viena divas nedēļas bija brīvas,” piebilst A.Brovenko. “No vienas puses – sports ir nežēlīgs, no otras – bērni ir aizņemti, mazāk laika blēņām. Ja godīgi, tad dzīve arī ir nežēlīga. Savukārt bērni drīzāk adaptējas jauniem izaicinājumiem un labāk, ja esi tiem gatavojies kopš jaunības,” treneris apcer motivāciju, kas acīmredzot ir kolēģu, audzēkņu vecāku un pašu sportistu kopīgo centienu pamatā.
Jūnijā Ventspilī aizvadīta fiziskās sagatavotības treniņnometne, pēc tam Jelgavā – ledus nometne, bet sezona sākusies jau intensīvā treniņnodarbību un arī sacensību režīmā.
Izaugsmi apliecina arī tiesnši
“Piedalījāmies divos “Grand Prix” junioru posmos. Kur veiksmīgāk, kur ne pārāk, taču iespēja pārstāvēt valsti bija nopelnīta, un arī tas ir labs rezultāts,” vērtē A.Brovenko. Vadošais skolas junioru trijnieks patlaban ir Arina Somova, Kims Georgs Pavlovs un lietuviete Grēta Markīte, kas ik dienu ierodas uz treniņiem no Radvilišķiem. Visi trīs startēja “Grand Prix” septembrī Rīgā, pēc tam Kims oktobra sākumā vēl vienā posmā Gdaņskā, Grēta piedalījās turnīrā Itālijā, tad vēl bijušas starptautiskas sacensības Kauņā, bet nupat aizvadītās nedēļas nogalē arī jelgavnieki pārstāvēja Latviju Starptautiskās slidošanas asociācijas (ISU) “Challenger” sērijas sacensībās Minskā.
“Minskā visi sportisti parādīja savu labāko sniegumu un punktu ziņā sasniedza jaunus personīgos rekordus,” līdzās jau minētajiem treneris nosauc arī “Advance Novice” grupas slidotājus Anastasiju Kongu un trešo vietu izcīnījušo Danielu Kočkeru. “Kims ieguva ceturto vietu, paliekot aiz diviem Krievijas sportistiem un gruzīna, taču viņa 170 punktu – tā jau ir nopietna summa, kas dod cerību atlasei uz junioru pasaules čempionātu marta sākumā Bulgārijā,” atzinīgi spriež A.Brovenko.
Nākamā svarīgā pārbaude būs Latvijas čempionāts junioriem un pieaugušo (daiļslidošanā – senioru) kategorijas sportistiem decembra sākumā Mārupes Ledus hallē. “Raudzīsim, kā būs aizritējis sagatavošanās posms, un varbūt junioriem varēs piepulcēties Nikola Mažgane. Prieks arī par Anželiku Kļujevu, kas pēc pagājušā gada vasarā autoavārijā gūtās traumas un ilga atjaunošanās posma maija beigās atgriezās uz ledus un cītīgi trenējas. Ceļš uz formas atgūšanu nav vienkāršs, bet līdz sezonas beigām, domāju, arī viņa varēs iziet sacensībās,” vērtē treneris.
9. un 10. decembrī daiļslidošanas mākslu būs iespējams vērot arī Jelgavas Ledus hallē, kur norisināsies starptautiskas sacensības “Jelgava Winter Cup” gandrīz visām kategorijām.
Spožas zvaigznītes kā piemērs
Pēdējos gados strauji augusi Latvijas atpazīstamība daiļslidošanas starptautiskajā apritē, un sava loma te ir arī Jelgavas Ledus sporta skolai. Laikposmā no 2009. līdz 2015. gadam tās vārdu spodrinājusi vairākkārtēja Latvijas čempione, Eiropas un pasaules junioru čempionātu dalībniece A.Brovenko audzēkne Alīna Fjodorova, bet kopš 2012.– 2013. gada sezonas, tolaik vēl “Advance Novice” kategorijā, kā vērā ņemama konkurente sevi apliecināja trenera Romana Panteļejeva audzēkne Diāna Ņikitina. 2014.–2015. gada sezonā, papildinādamās arī pie treneres Jūlijas Kuļibanovas Sanktpēterburgā, Diāna atzīstami debitēja junioru kārtā, izcīnot piekto vietu ISU “Grand Prix” Horvātijā un desmito pasaules čempionātā Tallinā. 2016. gads Diānai atnesa sudraba medaļu komandu sacensībās pasaules jaunatnes olimpiādē Lillehammerā, bet šogad viņa debitē jau senioru līmenī un sāncensībā ar Latvijas labāko daiļslidotāju Angelīnu Kučvaļsku pretendē uz līdzdalību ziemas olimpiādē Pjončhanā.
Kopš jūnija Diāna dzīvo Šveicē un profesionālas sportistes režīmā trenējas Šamperī skolā pie divkārtējā pasaules čempiona un Turīnas olimpiādes sudraba medaļnieka Stefana Lambjēla.
“Liels prieks par Diānu, kas atradusi komandu, kurā jūtas labi, var trenēties, domāt tikai par darbu un mērķtiecīgi virzīties uz savu sapni,” teic A.Brovenko. “Diāna ir atjaunojusies pēc traumām, guvusi jau pirmos rezultātus, un ceru, ka viņai izdosies sagatavoties galvenajiem startiem. Gribas cerēt, ka arī Angelinai izdosies un meitenes sportiskā cīņā noskaidros, kura pārstāvēs valsti olimpiādē. Katrā ziņā tas, cik abas daiļslidotājas un viņu vecāki ir veltījuši šim sportam, jau vien ir fantastisks ieguldījums.”
– Nupat starptautiskās sacensībās “Golden Bear” Horvātijā izcīnīji pirmo vietu. Vai uz Zagrebu brauci pēc uzvaras? – jautāju Diānai Ņikitinai, ko izdevies sazvanīt treniņu starplaikā Šveicē.
Braucu pēc tīra slidojuma, pēc laba rezultāta. Iepriekš Ondreja Nepelas piemiņas sacensībās Bratislavā, kur biju desmitā, negāja tik labi. Tās bija pirmās sacensības pēc traumas un arī pirmās senioru konkurencē.
– Tavs treneris Stefans Lambjēls pirms dažām dienām kādā intervijā teicis, ka jūs smagi strādājat, lai tiktu uz Pjončhanu.
Tā ir – strādājam smagi. Latvijai Pjončhanā ir viena vieta vīriešiem, uz kuru neapstrīdams pretendents ir mans treniņbiedrs šeit Šveicē Deniss Vasiļjevs, un viena sievietēm, uz kuru līdz ar Angelīnu Kučvaļsku arī es varu pretendēt. Mēģināšu. Pēc Bratislavas Zagrebā jau viss padevās labāk – lēcieni, horeogrāfija –, bet pagaidām ne ideāli.
– Kāds ir smagā darba režīms?
Kopš jūnija beigām, kad atbraucu, režīms ir “ciets”. Katru dienu divas stundas ledus, tad stundu sausais treniņš un bieži vien vēl arī kardiotreniņš uz velosipēda. Katru dienu slidoju savas programmas, slīpējam tehnisko pusi, horeogrāfisko, pie slīdamības strādājam, pie griezieniem, kur neesmu pietiekami perfekta. Labai atzīmei sacensībās tas viss vajadzīgs.
– Ko nozīmē Šamperī skola – vai tikai treniņus? Un kā ar mācībām?
Jā, tā ir tikai slidošanas skola, kur kā viena komanda strādā trīs treneri. Bet vispārējo izglītību turpinu Latvijā – tagad Eiropas tālmācības vidusskolā Rīgā.
– Kas veidoja tavu jauno programmu? Vai kaut kādā mērā arī pati šajā procesā vari iesaistīties?
Kad atbraucu jūnija beigās, bija jau vēls, un programmai jātop ātri. Garo veidoja horeogrāfe Salome Brunnere kopā ar Stefanu, bet īso viņš pats. No manām izvēlēm šajā procesā ir mūzika garās programmas vidusdaļai – Ennio Marikones “The Lady Calliph”. Pirmajā daļā ir Bēthovena “Elīzei” spāņu ģitāras versijā, bet noslēgumā “Trooping With Crows” no “Romeo un Džuljetas”.
– Tava dzīvesvieta, šķiet, ir Šveices franču daļā, kādā valodā sazinies ar treneriem un sadzīvē?
Sadzīvei nepieciešamo nedaudz jau esmu apguvusi franču valodā, bet treniņvaloda ir angļu, kas, ikdienā lietojot, man kļūst arvien labāka.
– Vai paseko arī notikumiem Latvijā?
Neteikšu, ka īpaši. Svarīgākais ir uzzināt, kā klājas mammai, kuras man šeit pietrūkst. Zinu par daiļslidotāju rezultātiem. Bet pārsvarā visas domas ir par darbu uz ledus.
