Kā Jelgavas katoļu bīskaps gribu novēlēt skolēniem Dieva svētību un labi mācīties jaunajā skolas gadā.
Kā Jelgavas katoļu bīskaps gribu novēlēt skolēniem Dieva svētību un labi mācīties jaunajā skolas gadā.
Latvijas tautai izglītības pieredze ir tikai pāri simts gadiem. Muižu laikos līdz deviņpadsmitā gadsimta vidum latvieši bija dzimtļaudis. Nebija arī sagatavotu skolotāju, kas mācītu. Latvieši augstāko izglītību varēja apgūt citu tautu universitātēs un valodā. Atgriežoties Latvijā, viņi kļuva par gaismas, kultūras un brīvības nesējiem savai tautai. Veidojās latviešu rakstība ar vācu gotu burtiem, kas pastāvēja līdz valsts dibināšanai 1918. gadā, kad radās latviešu pareizrakstība ar latīņu burtiem. Latviešiem vajadzēja atgūt nokavēto. Tolaik Rēzeknē dekāns Nikodems Rancāns mudināja studentus: «Raujiet, raujiet!» Zemnieku dēli un meitas brauca studēt uz Rīgu ar savas maizes kukuli un sviesta cibiņu.
Jūs, šīsdienas skolēni un studenti, esat otrā gadsimta izglītotā latviešu paaudze. Arī šodien nav viegli iegūt augstāko izglītību. Nevar būt, ka tikai jaunbagāto dēli un meitas var atļauties izglītoties. Augstākā izglītība, datoru zināšanas, austrumu un rietumu valodu prasme šodien atver ceļu uz labāku darbu un dzīves iespējām. Vēlu skolēniem un studentiem būt apzinīgiem un centīgiem.
Mūsu laikos izglītība iet roku rokā ar audzināšanu, kurā liela loma ir cilvēka garīgajai izaugsmei, ticības mācībai. Pirmajā latviskās izglītības gadsimtā uzsvars tika likts uz zinībām, jo cilvēkiem bija ticība un iekšējs spēks. Mūsdienās izglītības uzdevums ir veidot cilvēkus ar iekšēju spēku un dziļu apziņu, kas nepadodas lētiem dzīves vilinājumiem. Mūsu laiku audzinātājiem ir jāsaprot, ka Dieva Radītāja autoritāte stiprina vecāku un skolotāju autoritāti. Lai Dieva svētība arī jums visiem – skolu direktoriem, skolotājiem, pedagogiem un audzinātājiem!
