Pagājušajā gadā Eiroparlamenta vēlēšanās negaidīti daudz vietu ieguva apvienība «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» – četras no deviņām Latvijai paredzētajām.
Pagājušajā gadā Eiroparlamenta vēlēšanās negaidīti daudz vietu ieguva apvienība “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – četras no deviņām Latvijai paredzētajām. Daudzus tolaik izbrīnīja, ka “tēvzemieši” izvēlējās piedalīties mazskaitlīgas – Eiropas Nāciju (UEN) – grupas sastāvā. Kāpēc tāda bija deputātu izvēle, “Ziņu” komentētājs Edgars Sauka vaicāja Eiroparlamenta deputātam Robertam Zīlem.
Paskaidrojiet, lūdzu, “Ziņu” lasītājiem jūsu izvēles motīvus! Ko esat ieguvuši, ko – zaudējuši?
Pirmkārt, ar šo politisko grupu mūsu sadarbība ilgst jau no 2002. gada, kad kopā ar Guntaru Krastu sākām darbu pie jaunās Eiropas Konstitūcijas sagatavošanas. Otrkārt, mums ir pieņemamas viņu politiskās nostādnes – tā ir politiskā frakcija ar konservatīviem uzskatiem. Līdzīgas nostādnes ir arī Eiropas Tautas partiju grupai, tomēr atšķirībā no tās Nāciju grupa neatbalsta iespējamo federālo Eiropas nākotnes modeli. Vienkāršāk būtu sacīt – jo vairāk man kā Eiroparlamenta deputātam būs teikšana par Latvijā notiekošo, jo lielāka būs federalizācija, kam, kā jau minēju, mēs nepiekrītam.
Protams, izvēli noteica arī pragmatiski apsvērumi. Pašlaik mūsu politiskajā grupā ir 27 deputāti no sešām valstīm. Tas nozīmē, ka mēs četri esam daudz ietekmīgāki savā politiskajā grupā nekā, piemēram, mūsu deputāti daudzskaitlīgajā Tautas partiju grupā. Protams, sadarbojamies, tomēr, kā jau minēju, savā grupā mūs ievēro. ES valda liela matemātika gan amatu sadalē, gan iespējā uzrunāt parlamentu no tribīnes. Tas arī nozīmē, ka nelielas frakcijas deputāti var tikt pie nozīmīgiem amatiem. G.Krasts ir vienas no tautsaimniecības komitejām – Ekonomikas un monetārās – viceprezidents, Ģirts Valdis Kristovskis ticis svarīgā amatā aizsardzībā. Līdzīgi ir ar mūsu iespējām paust viedokli no Eiroparlamenta tribīnes, jo katrai politiskajai grupai ir stingri reglamentēts uzstāšanās laiks. Tā kā esam četri, katram mums jau vairākas reizes bijusi iespēja runāt plenārsēdēs.
Jūs kā Eiropas Parlamenta deputāts pārstāvat Latvijas vai ES intereses?
Neapšaubāmi, lielākoties pārstāvu Latvijas intereses. Mans viedoklis vienā vai otrā jautājumā atbilst valsts interesēm. Tikai pēc tam ir manas politiskās simpātijas vai antipātijas. Šādā griezumā es lūkojos uz ikvienu ES izstrādājamo likumprojektu.
Kādā Eiroparlamenta komitejā jūs strādājat?
Man kā bijušajam satiksmes ministram piedāvāja strādāt Transporta un tūrisma komitejā. Līdzīgi kā Saeimā komitejās tiek gatavoti nozīmīgākie lēmumi. Turklāt visi četri esam bijuši ministri, tāpēc mums bija iespēja strādāt tur, kur vēlamies. Manā komitejā ir 51 deputāts, kas pārstāv visas politiskās frakcijas. Es vadu komisiju, kurai jau tuvākajā laikā jāizstrādā jauna regula par dzelzceļa kravu pārvadājumiem ES. Tas ir viens no četriem likumprojektiem, ko izstrādā Transporta komitejā, un esam jau tuvu pirmajam lasījumam parlamentā. Ja es nebūtu darba grupas vadītājs, Eirokomisijas sagatavotajā regulas projektā nebūtu iekļautas normas, kas nosaka desmit jauno dalībvalstu, īpaši Baltijas, specifiku. Mēs pa dzelzceļu pārvadājam ievērojamus daudzumus kravu. Ja šo direktīvu pieņemtu tādu, kā bija piedāvāts, Latvijas Dzelzceļa pārvadātājiem būtu jāmaksā milzīgas soda naudas, kas rodas, piemēram, Krievijas un Baltkrievijas pārvadātāju vainas dēļ. Jau pirmajā komisijas sēdē norādīju uz šādu nepieļaujamu normu, pārējie deputāti tam piekrita. Transporta komitejā februāra sākumā pirmajā lasījumā izskatījām jaunu direktīvu, kas nākotnē varētu ietekmēt autovadītāju dzīvi visā ES. Tajā tiks noteikts, kā turpmāk varēs iegūt autovadītāja tiesības, būs arī vadītāja apliecības vienota forma. Latvijas deputātu darbs komitejās līdz šim bijis ļoti veiksmīgs. Arī mani kolēģi, kas bija ievēlēti no citām partijām, iekarojuši autoritāti komitejās un darba grupās, kurās strādā. Tas ir ļoti būtiski, jo šādi varam panākt, ka tiek pieņemti mums labvēlīgi lēmumi.
Vai pastāv sadarbība komitejās arī ar Lietuvu un Igauniju?
Viss atkarīgs no tā, vai viņu pārstāvji ir kādā no komitejām. Ļoti laba sadarbība mums izveidojusies ar Polijas deputātiem, kas daudzējādi mani ir atbalstījuši.
Vai “vecās” ES dalībvalstis saprot “jauno” problēmas?
Ja labi skaidro, tad saprot. Piemēram, Transporta komitejā daudz jāskaidro, kāpēc ir tik lieli kravu pārvadājumi pa dzelzceļu. Rietumeiropā kravas pārsvarā pārvadā ar autotransportu. Ja nebūtu to skaidrojuši un savu viedokli aizstāvējuši, lēmumi nebūtu mums izdevīgi.
Eiroparlamentā no Latvijas ir ievēlēti deviņi deputāti. Taču viena no deputātēm Tatjana Ždanoka strādā pret mūsu interesēm.
Viņa darbojas Ārlietu komisijas cilvēktiesību apakškomitejā. Jā, šī kundze nekad nav pārstāvējusi Latvijas intereses. Viņa darbojas Eiropas apvienotajā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālajā grupā. Ja būtu ievēlēts kāds no Zaļās partijas, viņam nāktos sēdēt pie viena galda ar T.Ždanoku. Domāju, tā būtu paradoksāla situācija, ja vienā frakcijā strādātu, piemēram, jelgavniece Baiba Rivža un T.Ždanoka.
Vai piedalījāties eirokomisāra Andra Piebalga iztaujāšanā?
Frakcijas kolēģe no Itālijas uz iztaujāšanu atvēlēja man savu vietu komisijā, lai es varētu piedalīties A.Piebalgam labvēlīga lēmuma pieņemšanā. Daži kreiso frakciju pārstāvji gan mēģināja to padarīt daudz negatīvāku, jo viņiem šķita, ka mūsu kandidāts varētu būt pārāk koleģiāls lēmumu pieņemšanā. Bet, kā jau sacīju, kopīgiem spēkiem lemtais bija viņam labvēlīgs.
Ko nozīmē darbs delegācijā sadarbībai ar Jaunzēlandi un Austrāliju?
Katram deputātam jāizvēlas, kurā sadarbības delegācijā viņš darbosies. Tur es pārstāvu nevis mūsu valsti, bet gan ES. Mēs uzturam starpparlamentāras attiecības. Darbs ir līdzīgs kā mūsu Saeimā dažādās sadarbības delegācijās. Šajā delegācijā kontrolējam, kā tiek tērēta kopējā ES nauda dažādu pasaules reģionu attīstībai.
Saeimā jau tuvākajā laikā gatavojas ratificēt jauno Eiropas Konstitūciju. Vai tā nebūtu vispirms plašāk jāizskaidro Latvijas sabiedrībai?
Mani kā cilvēku, kas piedalījies tās izstrādē, ļoti neapmierina premjerministra Aigara Kalvīša valdības pasīvā darbība Konstitūcijas nozīmes un satura plašākā skaidrošanā. Esmu kategoriski pret tās paātrinātu ratifikāciju. Ārlietu ministrijai ir pēdējais laiks sākt tās aktīvu skaidrošanu. Izmantojot vienkāršus piemērus, jāstāsta, kas Latvijā mainīsies salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Pat vairākās lielajās ES dalībvalstīs paredzēti referendumi pirms konstitūcijas ratifikācijas.
