Viena no neatkarīgas valsts galvenajām iezīmēm ir tās spēja kontrolēt savas valsts robežas.
Viena no neatkarīgas valsts galvenajām iezīmēm ir tās spēja kontrolēt savas valsts robežas. Vairumā Eiropas valstu robežsardze ir iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Arī Latvijā kopš 1997. gada 7. janvāra robežsardze ir pārgājusi no Aizsardzības ministrijas pakļautību uz Iekšlietu ministrijas pārraudzību. Šobrīd Robežsardze jau kā atsevišķs valsts dienests ir Iekšlietu ministrijas struktūrvienība.
Robežsardzes Jelgavas pārvalde ir atbildīga par 167 km garu robežu. Tajā strādā tikai profesionāli darbinieki, kas uzlabo gan robežu apsargāšanu, gan arī ceļ robežsardzes prestižu. Šogad Elejā tika atklāts jaunais Meitenes robežkontroles punkts (RKP), kas jau ir krietni augstākā līmenī nekā Grenctāles RKP. Arī paši robežsargi atzīst, ka kādreiz ar skaudību skatījušies uz Grenctāli, bet tagad grenctālieši ir spiesti atzīt, ka Meitenes RKP ir augstākā, Eiropas standartiem atbilstošā, līmenī. Taču neskatoties uz neatlaidīgo attīstību, arī pašlaik uz robežas ir ļoti daudz nepilnību un problēmu.
Joprojām robežsargiem problēmas rada pierobežas zonu iedzīvotāji, kas bieži vien nelabprāt sadarbojas ar robežsargiem un nereti patvaļīgi pāriet robežu.
Pierobežas iedzīvotāja Aļģa Cesnauska māja atrodas apmēram 50 metru attālumā no robežpārejas punkta. Pēc tautības Aļģis Cesnausks ir lietuvietis. Lūk, ko viņš pastāstīja «Ziņām»: «Uz Latviju atnācu dzīvot, kad vēl pastāvēja PSRS. Agrāk bez problēmām gāju pāri robežai, un arī tagad to daru, jo Lietuvā dzīvo gan mani, gan arī sievas radinieki un draugi. Arī bērni iet ar kājām uz Lietuvas skolu, jo Latvijā līdz skolai ir jāiet ļoti liels gabals, bez tam šeit viņi varētu mācīties tikai latviešu valodā. Ar robežsargiem man nav nekādu problēmu – viņi jau mani pazīst. Pāris reižu gan 13 gadu vecajam dēlam radās problēmas ar Lietuvas robežpoliciju, kas domāja, ka mans puika pāri robežai stiepj kaut kādas narkotikas. Bet tagad gan viss ir kārtībā. Nedomāju, ka, ejot pāri tam izraktajam grāvim kaut kā īpaši pārkāpju likumu. Arī robežsargi ir cilvēki, un viņiem savs darbiņš jādara, labi ka viņi mani labi zina.»
Robežsargi sacīja, ka viņi nedrīkstētu laist pāri robežai nevienu, taču pašlaik pierobežas zonā valda milzīga nabadzība un pagrimums. Pēc likuma, protams, tā nedrīkstētu darīt, taču, pat ja tiem cilvēkiem uzliktu sodu, viņi reāli nebūtu spējīgi to samaksāt.
Pašlaik robežsardzei jau teju četru gadu garumā ir izveidojusies laba sadarbība ar citām pašvaldības un Iekšlietu ministrijas struktūrām. Neskatoties uz laika apstākļiem, robežsargi turpina stāvēt savos posteņos un darīt visu, lai valsts būtu pasargāta no negaidītiem un nepatīkamiem pārsteigumiem. Tāpat arī, piezvanot Robežsardzes Jelgavas pārvaldes operatīvajam dežurantam pa tālruni 3026329, jūs jebkurā diennakts laikā varat uzzināt, kādi dokumenti nepieciešami robežas šķērsošanai.
