Jaunā ES drošības stratēģija atzīmē pašreizējos apdraudējumus.
Nelegālā migrācija un terorisms – divas galvenās tēmas, kas tika skatītas reģionālo mediju dienā, uz kuru Eiropas Parlamenta informācijas birojs Latvijā bija aicinājis Eiropas Parlamenta deputātus Sandru Kalnieti un Krišjāni Kariņu (Eiropas Tautas partijas grupa), Andreju Mamikinu (Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa) un Ivetu Griguli (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa).
Vecā kārtība vairs nepastāv
«Nekad ārpolitika nav bijusi tik svarīga,» teic S.Kalniete, kura ir jaunās ES ārējās politikas un drošības politikas stratēģijas autore. Jaunā stratēģija neatceļ 2003. gadā pieņemto dokumentu, taču tajā ir iezīmēti daudzi jauni ES drošības apdraudējumi, tai skaitā ņemot vērā Krievijas agresiju gan pret Gruziju 2008. gadā, gan pret Ukrainu un Krimas aneksiju pirms diviem gadiem.
Jaunajā stratēģijā izvirzīti trīs galvenie uzdevumi. Pirmais no tiem ir aizsargāt ES valstis un sabiedrības vērtības. Otrs – nodrošināt stabilitāti kaimiņu un arī to kaimiņu teritorijās, lai pasaule būtu pārliecināta, ka ES spēj būt arī globāls spēlētājs. «Ja netiekam galā ar saviem kaimiņiem un nespējam izveidot stabilas attiecības ar kaimiņu kaimiņiem, tad diezgan grūti iztēloties, ka mums varētu būt ietekme uz procesiem Latīņamerikā vai Dienvidaustrumāzijā,» tā S.Kalniete. Kā trešais izvirzīts uzdevums ES dot ieguldījumu spēcīgas pasaules kārtības izveidošanā. «Kopš Krimas aneksijas var uzskatīt, ka starptautiskos likumos balstīta pasaules kārtība, kas valdīja vismaz mūsu kontinentā, kā tāda vairs nepastāv.»
Deputāte arī norādīja, ka pašlaik ES savai aizsardzībai tērē aptuveni 50 procentu no tā, ko tērē ASV, tajā pašā laikā, salīdzinot ar ASV, aizsardzības efektivitāte ir desmit procentu. «Tas nozīmē, ka mums ir jārada pilnīgi jaunas struktūras un jaunas industrijas,» spriež S.Kalniete. Tāpat viņa vērsa uzmanību, ka par savu aizsardzību katra ES valsts domā pati, un norādīja, ka nepieciešams veidot kopējas militāras grupas.
Grūtākā – cīņa ar ideoloģiju
Runājot par migrāciju un terorisma draudiem, S.Kalniete norādīja – jānošķir, kas ir terorisma īstenotāji. Pēdējie traģiskie notikumi Eiropā, kad teroraktos gājuši bojā cilvēki, apliecinājuši, lai gan terorisma centrs atrodas ārpus ES, uzbrukumu īstenotāji ir valstī dzīvojošie. S.Kalniete gan norādīja, ka migrantu vidū ir iefiltrējušies arī «Daesh» kaujinieki – tiek lēsts, ka to ES teritorijā varētu būt pat astoņi tūkstoši.
Lai nodrošinātos pret terorismu, pēc deputātes domām, jāveido kopējas Eiropas robežas apsardzes spēki, jāveido kopīgas datubāzes ar migrantu pirkstu nospiedumiem, ES jāveido vienots izlūkošanas dienests. Visgrūtākais uzdevums ir cīnīties ar ideoloģiju, kuras vārdā noziegumi tiek veikti. S.Kalniete norāda, ka tas prasa arī pašas islāmticīgo kopienas iesaistīšanos teroristu apzināšanā kopienas iekšienē.
Par FIB analoga izveidi
Savukārt I.Grigule terorisma novēršanu saista ar valstu iekšējo robežu slēgšanu. «Ja ES nevar nodrošināt savas ārējās robežas, tad dalībvalstīm ir visas tiesības slēgt savas robežas. Cilvēka fiziskā drošība ir pamatu pamats,» tā I.Grigule. Viņa gan norāda, ka Latvijā ir zema terora iespējamība, ko nodrošina gan ne pārāk pievilcīgais klimats, gan mūsu ekonomiskā situācija.
Robežu slēgšanu kā nevēlamu un valsts ekonomiku bremzējošu atzīst K.Kariņš. Viņaprāt, slēdzot iekšējās robežas, «mēs ne tikai būtu daudz nabadzīgāki, mūsu izaugsme būtu palēnināta, bet tas mums negarantētu lielāku drošību». Viņš uzskata – robežas jāpatur atvērtas, un ir divas iespējas, kā to panākt. Pirmkārt, jākontrolē ES ārējā robeža, otrkārt, jāpanāk, ka sadarbotos ES valstu drošības dienesti. «Ja varētu, es balsotu par FIB analoga izveidi,» tā K.Kariņš. Viņš arī jau vairākus gadus ir par lidmašīnu pasažieru datu reģistru, kas paredzētu reģistrēt trešo pasaules valstu reisu pasažierus un ko līdz šim traucējis ieviest parlamentāriešu aizstāvēts privātuma jautājums. Deputāts uzskata, ka šobrīd Latvijā, tostarp reģionos, terora draudu līmenis nav augsts.
Uz tikšanos gan nevarēja ierasties A.Mamikins, taču viņš savu viedokli par migrāciju un pretterorisma drošību atsūtīja videomateriālā. Viņaprāt, lai samazinātos nekontrolējamā migrantu plūsma uz ES, jādara viss, lai potenciālie bēgļi nepamestu savas valstis, jāsargā ES ārējā robeža un jāapkaro cilvēku kontrabanda – nelegāla cilvēku vešana pāri robežām.
