«Man patīk gan pludmales, gan klasiskais volejbols, un nezinu, kā būtu izvēlēties no abiem tikai vienu. Kad bīča sezona iet uz beigām, sāk jau gribēties uz zāli, bet pavasarī – otrādi,» atzīst valgundnieks Armands Āboliņš. Kārtējā rokāde nupat atkal notikusi, un viņš ar Baltijas līgas komandu «Poliurs/Ozolnieki» jau paspējis piedalīties pārbaudes spēlēs izbraukumā Lietuvā, bet sarunā mēs vēl atgriežamies pie veiksmīgā vasaras noslēguma un kopā ar Haraldu Regžu izcīnītās uzvaras Austrumeiropas volejbola zonālās asociācijas (EEVZA) pludmales volejbola tūres pēdējā posmā lietainajā Batumi, Gruzijā.
– Latvijā pirmās ziņas no turnīra parādījās līdz ar iespaidīgiem videokadriem no dubļu jūrā pārvērstiem smilšu laukumiem. Vai arī jums tādos nācās spēlēt?
Spēcīgais lietus uznāca pēkšņi. Pirmajā dienā komandas paspēja aizvadīt pa vienai spēlei. Arī mūsu pirmā mača beigas jau norisinājās slapjumā. Pusdienās ejot, ūdens dažviet pilsētā sniedzās līdz ceļiem, un spēles pārcēla uz nākamo dienu. Laukumi tiešām bija pārvērtušies dubļu jūrā, taču organizētāji rīkojās operatīvi – tikko lietusgāze beidzās, sasauca ugunsdzēsējus ar sūkņiem, raka tranšejas, ūdens pa ātrā tempā izveidotajiem grāvīšiem tika aizvadīts, un ap 30 grādu karstumā nākamajā dienā jau bija smiltis kā smiltis.
– Toties sanāca vienā dienā četras spēles.
Jā, grafiks mainījās. No rīta pirmajā kārtā ar 2:0 pārspējām armēņus, pēc tam ceturtdaļfinālā trīs setos mūsu pašu pāri Tomu Šmēdiņu un Aleksandru Soloveju, pusfinālā tāpat trijos setos Dzjadkovu un Kavaļenku no Baltkrievijas, bet finālspēle pret ukraiņiem Gordejevu un Babiču noslēdzās jau tumsā, kas arī bija neierasti, – tikai dažas spuldzītes kaut kur laukuma malā.
– Pēc zaudētā otrā seta sasparojāties, vai uzvarētāju kauss bija jūsu plānos?
Pēc pusfināla sapratām, ka tas nav neiespējami.
– Haralds šosezon ar Mārtiņu Pļaviņu krāja pieredzi augstāka līmeņa turnīros, kamēr tu tepat pa Latviju.
Jā, «Ergo Open» turnīra posmos spēlēju ar Tomu Benjavu, bet pēdējos, no kuriem viens bija arī Latvijas čempionāts, – ar Edgaru Toču. Čempionātā uzvarēja Aleksandrs Samoilovs ar Jāni Šmēdiņu, otrie – Pļaviņš ar Regžu, bet trešie – mēs ar Toču.
– Savulaik ar Haraldu izcīnījāt Eiropas junioru čempionāta sudrabu. Vai pārtraukums nebija ietekmējis saprašanos laukumā?
Saprašanās ir sarežģīta lieta. Sanākot kopā diviem volejbolistiem, vienu turnīru varbūt var uzspēlēt uz «urrā», bet pēc tam jau parādās niansītes, ar kurām grūti sadzīvot gan ikdienā, gan uz laukuma. Ar Haraldu esam pazīstami kopš Murjāņiem. Faktiski jau pirms tam, jo, tieši viņa pierunāts, 12. klasē no Kalnciema vidusskolas pārgāju uz Murjāņu Sporta ģimnāziju. Viņš arī man piedāvāja aizbraukt uz turnīru Batumi. Divas nedēļas kopā patrenējāmies, atcerējāmies, kas un kā vienam ar otru. Beigās viss izdevās.
– Tava «Poliurs/Ozolnieki» komanda, šķiet, nav vēl pilnībā nokomplektējusi sastāvu?
Tā varētu būt, bet tas, ka abi ar brāli Aivi tajā spēlēsim, ir skaidrs.
