Pēc Kultūras darbinieku tehnikuma beigšanas 1982. gadā tagadējā Vircavas pagasta pārvaldes vadītāja Rita Borščevska tika norīkota strādāt uz Oglaines bibliotēku. No tā laika viņa kļuvusi par īstu pagasta patrioti, bet savu ciemu mīļi dēvē par Oglainīti.
Pārvaldes vadītāja atzīst – viņai netīk, ka par Oglaini gan iedzīvotāji, gan mediji izsakās noniecinoši, uzsverot, ka ciemā mīt arvien mazāk cilvēku, un ne reizi vien norādot uz tā nepievilcīgo veidolu. Pārvaldes vadītāja piekrīt, ka Oglainē ir gana daudz tukšu dzīvokļu, jo ne mazums iedzīvotāju devušies prom – tagad to esot aptuveni 200. Tomēr ar gandarījumu viņa stāsta: «Prieks, ka ciemā un pagastā uz dzīvi apmetas jaunas ģimenes. Vircavas pagasts galu galā atrodas ļoti labā vietā – tuvu Jelgavai.»
R.Borščevska atceras, ka par ciema izmiršanu spriests arī, kad Mazlaukos likvidēta skola: «Toreiz teica, ka ciemā dzīve apstāsies. Kur ir skola – tur ir dzīvība, jaunība, pasākumi, notiek aktīva sabiedriskā dzīve. Tolaik bija bail par Mazlaukiem. Cilvēku skaits, protams, kritās, bet nebija arī tā, ka pēc skolas likvidēšanas iedzīvotāji būtu masveidā pārcēlušies uz dzīvi citur.» Arī tagad Mazlaukos ļaudis ir sabiedriski ļoti aktīvi. To pašu pārvaldes vadītāja saka par visa pagasta iedzīvotājiem, secinot, ka trūkumus var sameklēt vienmēr. «Šķiet, tas ir raksturīgi mums – varam jebkurā mirklī nosaukt slikto savā vai kāda cita raksturā, notikumos, bet, ja padomā, – apkārt taču ir tik daudz laba. Viss atkarīgs, kā sevi pozicionē,» uzskata R.Borščevska.
Tāpat kā citos pagastos, arī Vircavā iedzīvotāju skaits samazinās. Lai šo situāciju uzlabotu, pēc pārvaldes vadītājas domām, galvenais būtu sakārtot infrastruktūru – tad iedzīvotāji būs ar mieru strādāt citur, bet dzīvot laukos. «Cilvēki vēlas dzīvot sociāli pievilcīgā vidē,» secina R.Borščevska.
Lai arī mūsdienās daudzas lietas var atrisināt elektroniski, uz pagasta pārvaldi Vircavā iedzīvotāji vēl arvien nāk, turklāt ar visdažādākajiem jautājumiem un problēmām, arī tādām, kas nemaz nav saistītas ar pašvaldību. R.Borščevska skaidro, ka pārvaldes darbinieki, ja jautājums nav viņu kompetencē, palīdz apmeklētājam saprast, kur būtu jādodas, lai to risinātu. Taču vadītāja ir priecīga, ja vietējie atnāk uz pārvaldi izteikt savu viedokli vai ierosinājumus. ◆
Uzņēmumu paplašinās Oglainē
Uzņēmēja Sarmīte Tipuka, kuras vadībā darbojas SIA «LPV», tikai kopš pagājušā gada novembra saistīta ar Vircavas pagastu, jo tieši šajā pusē radusi iespēju paplašināt sava uzņēmuma darbību.
SIA «LPV» dibināts 2008. gada 11. februārī. Tā galvenā nodarbošanās ir minerālmēslojumu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Kā skaidro S.Tipuka, visi mēslošanas līdzekļi, ko piedāvā uzņēmums, iegādāti tieši pie ražotājiem dažādās valstīs, piemēram, Krievijā, Lietuvā, Francijā, Spānijā un citur, tie ir testēti sertificētā laboratorijā un reģistrēti Valsts augu aizsardzības dienestā.
Līdz šim uzņēmums bāzējies Jelgavā, bet, meklējot telpas, lai to paplašinātu, izdevies tās atrast tieši Vircavas pagastā. «Ideāli būtu bijis ar dzelzceļa pievadu, bet sapratu, ka tas nebūs iespējams. Sākām meklēt telpas apkārtnē, un, tā kā mums bija svarīgi, lai varētu labi piebraukt, vieta Oglainē izrādījās ļoti piemērota,» skaidro S.Tipuka.
«Kādreiz kaut kur aizbraucot, pārņem sajūta, ka esi mājās, un tas nozīmē, ka tur būs viegli arī strādāt. Turklāt mani šeit arī uzņēma ļoti atsaucīgi,» uzņēmēja slavē pagastu un tā iedzīvotājus. Savukārt pārvaldes vadītāja R.Borščevska uzteic, ka uzņēmēja, taujājot par darbības iespējām Vircavā, uzreiz izrādījusi interesi par vietējo dzīvi, par aktivitātēm un pašu pagastu.
Uzņēmējas plānos ir pagastā rīkot dažādus seminārus un iepazīstināt zemniekus un mazdārziņu īpašniekus ar inovācijām lauksaimniecībā, atklāt veidus, kā iegūt visaugstāko efektivitāti un ražu, samazinot izdevumus. ◆
Uz aptieku kā uz baznīcu
Uz vietējo aptieku Vircavā vietējie nākot kā uz baznīcu – izkratīt sirdi. Aptieka darbojas trešo gadu, un farmaceite Anita Ziemele, kas pati ir jelgavniece, atzīst: «Laukos cilvēki mūs uzņem ar prieku. Vietējie ir laimīgi, ka nav jābrauc pēc zālēm uz pilsētu. Turklāt viņu ģimenes ārsts darbojas tepat – blakus telpā.» Pēc A.Ziemeles stāstītā, lauku aptiekā vieglāk atrast laiku, lai aprunātos ar katru apmeklētāju, pastāstītu par zāļu iedarbību, blaknēm. Foto: raitis Puriņš
Ar lepnumu par paveikto
Vircavas pagasta pārvaldes Saimniecības daļas vadītāja Gunta Zajankovska lepojas ar pagasta labiekārtošanā paveikto un labprāt izrāda gan puķu dobes, gan jaunizveidoto strūklaku.
Guntas kundzei ir ko pastāstīt teju par visiem augiem pagasta centrā – par akācijām, kas tur kuplo kopš piecdesmitajiem gadiem, sarkanajām ievām, kuru dēstus viņa pati iegādājusies Baltezera kokaudzētavā, un kannu dobēm, kas ierīkotas upmalā.
Vircavas centru savās svinībās iecienījuši apmeklēt jaunlaulātie, tieši tāpēc baltajiem soliem skvēriņā pieskaņota balta strūklaka ar diviem baložiem. Kāzinieki tur mēdzot fotografēties, bet pēc tam dodoties pāri Vircavas tiltam, pieliekot uz tā kādu atslēgu.
Gunta pati dzimusi un augusi Vircavā, šeit arī apmeklējusi skolu: «Varbūt tāpēc man ir tik svarīgi, lai te būtu skaisti. Tas ir mans pagasts. Tāpēc gribējās arī saglabāt vecās akācijas, jo tiem, kas šeit auguši, tās rosina skaistas atmiņas.» ◆
Vircavas pagasts
Platība – 101,1 km2Iedzīvotāju skaits – 1572
Atrodas trīs ciemi – Mazlauki, Oglaine, Vircava
Vircavas vārda pirmsākumi meklējami jau pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera laikā. 1935. gadā Vircavas pagasta (līdz 1925. gadam Kroņa Vircavas) platība bija 99,7 kvadrātkilometri. 1949. gadā izveidoja Vircavas un Sprīdīšu ciema padomes, bet pagastu likvidēja. 1954. gadā Vircavas ciemam pievienoja Sprīdīšu ciemu,
1966. gadā – Lielvircavas, bet daļa Vircavas ciema tika Jaunsvirlaukas ciemam. 1974. gadā ciemam pievienoja daļu Platones un Jaunsvirlaukas ciemu, bet daļu Vircavas – Platones ciemam. 1977. un 1979. gadā tajā iekļāva daļu no Vecsvirlaukas ciema.
1987. gadā daļu Vircavas ciema pievienoja Jaunsvirlaukas ciemam. 1990. gadā tas tika pārdēvēts par pagastu, bet 2009. gadā kā administratīvā teritorija iekļauts Jelgavas novadā.
