«Nevis vienkārši koncerts, bet festivāls – jo daudzveidīgāk, jo labāk».
«Nevis vienkārši koncerts, bet festivāls – jo daudzveidīgāk, jo labāk.» «Mēs – tornim 2002» iecerē uzsvērtā jauno mākslinieku spēlēto stilu dažādība pārsniedz 23. augustā organizējamā sarīkojuma nule pieņemtā pilnā nosaukuma «jaunās rokmūzikas festivāls» ietvarus.
Festivāls vārda tiešā nozīmē
Grūstošais Trīsvienības tornis gada sākumā nodots privātīpašnieku apsaimniekošanai, bet torņa glābšanai radītais festivāls vairuma ierindas jelgavnieku vienaldzīgās attieksmes ēnā turpina veģetēt. Iespējams, lielā mērā tāpēc, ka pilsētā, kuras devums Latvijas rokmūzikai nav mazais, ir vienīgais gadskārtējais roka sarīkojums.
Mēģinot uzveikt «Mēs – tornim» nosaukuma (kas, pēc organizatoru teiktā, atstāts tradīcijas saglabāšanas vārdā) modinātās atmiņas par deviņdesmito gadu nogalē apsīkušo labdarības akciju un pagātnē slīgušajiem ienesīguma sapņiem, pēdējos no deviņiem gadiem festivāls cenšas izdzīvot mainoties – koncerta muzikālo saturu no naudas vākšanas līdzekļa paaugstinot par notikuma galveno vērtību un uzdevumu: pēc grupas «Huskvarn» solista («Mēs – tornim 2002» vadītāja) Urbix atzinuma, no labdarības akcijas pārtopot festivālā šā jēdziena pamatnozīmē.
Īpaši gaida jaunos un dažādos
«Jaunās rokmūzikas festivāls, par ko «Mēs – tornim» pārtapis šogad, ir iespēja jaunajām grupām sevi parādīt plašākai publikai,» vienu no divām šajā un turpmākajos gados īstenojamās ieceres galvenajām iezīmēm raksturo Urbix. Nojaukt vienmēr ir vieglāk nekā saglabāt. Nosaukums simbolizē deviņos gados piedzīvoto nolūku un satura pārmaiņu pakāpeniskumu, apmeklētāju piesaistīšanas motivācijas un stilistiskās gaisotnes svārstības. «Pamazām populārās grupas nomainīja jaunie. Ar festivāliem, kuros spēlē tie, kas ir populāri, mūzikas tirgus ir pietiekami piesātināts (cik nu, protams, Latvijā jebko par tādu vispār var saukt), bet līdzīgas iespējas uzstāties jaunajiem ir retas. Mūsu galvenā uzmanība pievērsta jaunajiem rokmūziķiem, nevis vienam stilam, bet visam, kas ir aktuāls.» Līdz piektdienas rītam demonstrācijas ierakstus bija atsūtījuši četri ansambļi. Divi no tiem – Rīgas «post grunge» grupa «S.I.L.S.» un mālpilieši «Apēdājs» (kuru dzīvē turpinās viegli atpazīstamās, bet grūti aprakstāmās novadnieku «Dzelzs vilka» industriālā sintētikā tonētās gotikas receptes pieticīgāka ģitārvarianta «ņūmetāliskas» atveidošanas posms) – ja tiks izraudzīti «Tornī» šogad nespēlēs pirmoreiz. Vairākkārt Jelgavā (koncertā, ko gada sākumā kultūras namā organizēja bērnu un jauniešu centrs «Junda», arī «Mobilē») uzstājusies jaunā rīdzinieku formācija «Sīriuss», kuru skanējuma pamatā jūtams astoņdesmito gadu krievu roka «galvenās straumes» neoromantisms. Ne tik salda ir šīs parādības ēnas puse – ar iepriekšminēto kolēģu spēli nedaudz disonējoša skaņa, ko no instrumentiem izvilina jelgavnieki «Domashny Winchester». Vēlēšanos piedalīties izteikuši arī «Sky Forger», «Brute Chant» un «Z – Scars». Līdz nākamās nedēļas sākumam būs precizēta «punk» un «gothic» pārstāvju piedalīšanās.
No iepriekšminētajiem atšķirīgu stilu (piemēram, džezroka) pārstāvjus gatavs piedāvāt «Radio SWH» raidījums «Priekšnams», bet LNT, pēc Urbix teiktā, par festivālu veidos «vismaz reportāžu».
Kaušļus – boksa ringā!
Iespējas piedalīties mūzikas stilu un priekšnesumu vizuālās dažādības kuplināšanā trešdien solīja apsvērt arī uz «Torņa» rīkotāju (pašvaldības aģentūras «Kultūra» direktora Mintauta Buškevica, Urbix un aģentūras kultūras darba speciālistes Santas Sīles) pirmo apspriedi uzaicinātais Piena svētkos paredzētā hip – hop festivāla organizatoru pārstāvis Jurijs. «Kopā ar draugiem gan ir gadījies pieredzēt, ka rokeri pēc koncerta gaida reperus, reperi – rokerus, pēc tam kaujas… Vai šoreiz būs normāli?» Jurija skepsi par hiphopa un roka vienošanās iespējām, šķiet, mazina M.Buškevica uzmundrinoši attrauktais: «Nē, nebūs normāli! Situācijas, kad «matainos» gaida «īsspalvainie» un otrādi, protams, ir bijušas arī pie mums.» «Ja atbrauc trīs četras populāras metāla grupas un tikpat daudz hiphopa kultūras pārstāvju, teiksim, Ozols, «Fact», Gustavo, un visi dzer – iespējams, bet mēs runājam par to, lai katru kustību pārstāvētu kāds. Vienu hiphoperi neviens nesitīs – Mareku pagājušogad visi sagaidīja ar ovācijām. Tas ir interesanti. Man tiešām šķiet, tādā gadījumā konfliktu nebūs,» Urbix iedrošinājumu smeļ pagājušogad aizsāktajā «kultūru miksēšanas» eksperimentā. «Ļoti daudz atkarīgs no tā, kā principu «bērni, dzīvosim draudzīgi» spēsim propagandēt jau no paša sākuma. Galu galā koncertā būs arī dīdžejs – vai viņu kāds sit par to, ka nespēlē tādu mūziku, kāda skan pirms un pēc tam?»
Urbix, kas bija uzņēmies arī pagājušā «Torņa» norises vadību, bet šogad festivāla organizēšanā iesaistījies jau no paša sākuma, ir pilns cīņasspara un apņēmības gādāt, lai tie, kas līdzīgus sarīkojumus raduši uzskatīt par apdzeršanās un izkaušanās vietu, 23. augusta vakarā Jelgavas estrādei netiktu ne tuvumā: «Pie ieejas darbosies «face control»; par kautiņa izraisīšanu nožogojuma iekšpusē – naudas sods, sākot ar trīsdesmit latiem. Tiem, kas jutīs nepārvaramu vēlēšanos agresivitāti izlādēt, to varēs darīt blakus skatuvei ierīkotā boksa ringā.»
Lai kļūtu par festivāla dalībniekiem, mūziķi nākamnedēļ parakstīs līgumtipa vēstuli, kura garantēs viņu piedalīšanos un kurā, pēc Urbix teiktā, būs iekļauti arī apliecinājumi nekurināt rasu naidu un neaicināt uz vardarbību.
Nākamnedēļ «Zemgales Ziņas» sāks rubriku «Viņi spēlēs «Tornī»», kurā iepazīstinās ar festivāla dalībniekiem.
