Lielās ielas rekonstrukcijas laikā cer noskaidrot, kur tieši kādreiz atradusies pilsētas centrālā iela
Jelgavnieki ikdienas steigā aizmirsuši vai pat nezina, ka senā Jelgava, kas nopostīta karā, stiepjas no Driksas tilta uz tirgus pusi līdz simboliskajiem Dobeles vārtiem, bērnu poliklīnikai Raiņa ielā un Jāņa baznīcai, uzskata vēsturnieks Andris Tomašūns, kurš veic Lielās ielas rekonstrukcijas arheoloģisko uzraudzību.Taps ielas karteVēsturnieku «Ziņas» satiek viņa šīs vasaras darba vietā – pie Lielās ielas. «Taču nevajadzētu brīnīties, ja manis te kādā mirklī nav, jo arheoloģiskā uzraudzība paredz arī ļoti daudz «rakstāmgalda darba». Atraktie māju pamati jāiezīmē kartē, jāstrādā ar fotogrāfijām un shēmām,» skaidro A.Tomašūns. Rezultātā viņš cer tikt pie kartes ar ielā atzīmētiem objektiem, pie kuriem būs arī to fotoattēli.Tāpēc viens no svarīgākajiem mērķiem ir noskaidrot, kur īsti atradusies pilsētas centrālā iela, kas pēc Otrā pasaules kara nolīdzināta un uzbūvēta no jauna. «Pašlaik ir atrakti vairāku māju pamati, tas nozīmē, ka iela neatradās tur, kur mūsdienās. Taču vēl nav iespējams noteikt, vai tā bija vairāk novirzīta uz Domes vai otru pusi,» stāsta A.Tomašūns.Noglabātie naudas podiņi un koka kurpesStāvot pie kādas 16. – 17. gadsimta mājas pamatiem, pētnieks atzīst, ka, visticamāk, ko vēsturiski vērtīgu zem mūsdienu asfalta diez vai varēs atrast. «Taču to nekad nevar paredzēt. Strādniekus, kas rok, interesē paveikt darbu, kuram viņi ir noalgoti. Domāju, viņi pirms darba sākšanas met krustu, lai neatraktu neko vērtīgu, jo tad viss process apstātos. Ja tiek uzieti kapi, sākas arheoloģiskie izrakumi. Tā pagājušajā gadā bija Jēkabpilī, taču Jelgavā draudu, ka darbus vajadzētu apturēt, nav,» būvniekus mierina A.Tomašūns. Viņš gan piebilst, ka pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, būvējot ielas, krustojumā ar mūsdienu Mātera ielu atrasts depozīts: «Kāds bija noglabājis naudas podiņu. Izraka, un tagad visi muzejā var priecāties.»Vērtīgs atradums, ko, viņaprāt, vajadzēja papētīt nedaudz vairāk, bija, iespējams, 17. gadsimta kurpnieka vai kalēja darbnīca Raiņa ielā. «Pretī veikalam «Beta», vairāk uz Spīdolas ģimnāzijas pusi, atrastas koka konstrukcijas un dažādas sagataves no metāla, arī koka kurpes un zoles. Iespējamā darbnīca stiepās 15 metru garumā.»Stāsta par upes izskalotiem kauliemLielajā ielā pirms kara atradušās vienkāršo iedzīvotāju mājas. «Cilvēkus no mitekļiem izdzina uguns un karavīri, tāpēc savu iedzīvi viņi atstāja mājās – atrasti gan trauki, gan citu sadzīves priekšmetu paliekas. Protams, arī patronu čaulas, kas vairs nav bīstamas. Pilsētā, kurai pāri gāja karš, citādi nemaz nevar būt,» spriež vēsturnieks.Kara pēdas, iespējams, var atrast arī Pasta salas galā pie dzelzceļa, jo esot nostāsts, ka tur atradusies karagūstekņu nometne. «Pasta sala nav bijusi apbūvēta. Peldētavā trīsdesmitajos gados bija ģērbšanās kabīnes, taču tajās nekā interesanta nav. Makšķernieki stāsta, ka tālākajā salas galā «kauli nāk ārā», bet tie ir tikai nostāsti. Iespējams, mirušie karagūstekņi turpat arī tika aprakti,» lēš A.Tomašūns, piebilstot – ja Pasta salā arī ir cilvēku paliekas, tās paliks zem zemes, jo notiek krastu stiprināšanas darbi.No arheoloģiskā viedokļa interesants varētu būt Driksas krasts, gar kuru varam tikt uz tirgu. «Tur gan pašvaldībai būtu jāorganizē arheoloģiskā izpēte, lai noskaidrotu, kad radies katrs kultūrslānis, tikai tad jālaiž strādnieki ar ekskavatoru,» viņš saka, skaidrojot, ka arheologi zemi pēta pa kārtām, atsedzot to slāni pa slānim. Kultūrslāņa rašanos vēsturnieki nosaka, izmantojot monētas, kuras atrod rakšanas vietā.Iesaista sabiedrībuA.Tomašūns aicina jelgavniekus, kuru arhīvā ir fotogrāfijas ar seno Jelgavu, arī pilsētu drupās, «padalīties» ar viņu: «Ir ļoti daudz skatu kartīšu, taču, tās gatavojot, fotogrāfi izvēlējās veiksmīgāko rakursu, lai pēc tam to pārdotu, tāpēc ne par visiem ielas posmiem ir ilustratīvs materiāls. Bet varbūt kāds ir sēdējis kafejnīcā un pretējās mājas stūri nofotografējis.»Viņš atzinīgi vērtē sociālos tīklus, kuros ievieto gan senās, gan mūsdienu fotogrāfijas, lai cilvēkiem skaidrotu, kāda pilsēta izskatījās pirms nopostīšanas.
