Šodien, kā ik gadu, uz Jēkabielas «Augsto namu» dosies finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, lai Saeimai iesniegtu vakar Ministru kabinetā apstiprināto nākamā gada valsts budžeta projektu.
Šodien, kā ik gadu, uz Jēkabielas “Augsto namu” dosies finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, lai Saeimai iesniegtu vakar Ministru kabinetā apstiprināto nākamā gada valsts budžeta projektu. Zināmam apmierinājumam valdībai ir pamats, jo konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad tiek prognozēti jau 3,23 miljardu latu apmērā. Savukārt izdevumi – 3,37 miljardi latu. Tas nozīmē, ka pašreizējā četru labēji orientēto partiju koalīcijas valdība budžetu izveidojusi tā, lai fiskālais deficīts iekļautos tā saucamajos Māstrihtas kritērijos. Tas nepārsniegs 1,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. (Māstrihtas kritēriji noteic, ka tas nedrīkst būt lielāks par trīs procentiem.)
Ko tad valdība piedāvā? Prioritātes būs sabiedrības sociālā stāvokļa uzlabošana (algu pielikums skolotājiem, policistiem, zinātniekiem, mediķiem), kārtējā veselības aprūpes sistēmas sakārtošana un sociālās sistēmas stiprināšana, izglītības kvalitātes veicināšana, tālākā integrācija ES un NATO, kā arī tieslietu un iekšlietu sistēmu stiprināšana. Interesanti, ka vislielākais papildu finansējums (40 miljonu latu) tiks programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”, bet pieci miljoni rezervēti iespējamai NATO valstu vadītāju sammita rīkošanai Rīgā. Salīdzinājumam – pedagogi papildus saņems 33,1 miljonu latu, 31,1 miljons tiks veselības aprūpei, bet policistu algām klāt nāks 12 miljonu latu. Tā teikt, prioritātes skaidras.
Protams, tas vēl nenozīmē, ka ministri tagad, salikuši latus pa vajadzību plauktiņiem, nākamā gada budžetu nemainītu no Saeimas saņems atpakaļ izpildei. Ticamākais, ka tā nenotiks. Iepriekšējos gados, kad netuvojās vēlēšanas, pat koalīcijas partneru starpā sākās rīvēšanās, staipot budžeta deķīti katram uz savu pusi. Kur nu vēl tagad, kad nākamā gada rudenī sagaidāmas kārtējās četrgades “milžu cīņas” par deputātu vietām Saeimā. Līdz ar to arī par iespēju nonākt izpildvarā.
Finanšu ministrs vakar atzina, ka budžeta ieņēmumu prognozes ir tuvu maksimālai robežai un vairāk tās palielināt neesot iespējams. Tas tādēļ, lai vēlāk ieņēmumos nepaliktu ar mīnusa zīmi. Turklāt visiem ieņēmumu dienestiem būšot jāstrādā tā, ka muguras kūp, citādi budžetā iztrūkums garantēts. Šajā sakarā var atcerēties nesenu pagātni, kad Saeima apstiprināja grozījumus šāgada budžetā, papildus sadalot vairāk nekā 130 miljonu latu. Kad tika lemts, kam tie miljoni tiks, koalīcijas partneri dažbrīd cits citam nervus pakutināja ne pa jokam, te draudot aiziet no valdības dziļā opozīcijā, te pamatīgi sašūpojot trauslo savienību Rīgas pašvaldībā. Nav šaubu, ka, runājot par nākamā gada budžetu, īstās cīņas vēl tikai gaidāmas. Kas var būt jaukāks, kā uz budžeta naudas rēķina “iesist” sev politisko kapitālu, parādot sevi kā īstu savas jomas patriotu, kurš cīnās par tautas laimi. Nav arī pārliecības, ka neilgi pirms vēlēšanām valdība kā faķīrs no sava cilindra neizvelk treknu trusi papildu ieņēmumu budžetā izskatā. Ja, neskatoties uz finanšu ministra sacīto, ka neko papildus prognozēt budžetā nevar, nākamgad tiešām faķīram trusis būs rokās – mēnesis pirms vēlēšanām solās būt aizraujošs.
Tikmēr labu darbiņu laikus paveikuši, daži ministri ar premjerministru Aigaru Kalvīti priekšgalā šodien dodas uz Engures pusi, lai svaigā gaisā izvēdinātu galvu, kopā ar Cūkmenu tīrot mežus no drazām. Kad premjers bradās tur atrasto tukšo PET pudeli un sacīs “Es mīlu savu zemīti”, jācer, ka tas būs no sirds.
