Es ticu Minhauzenam, ka viņš pats sevi no ūdens aiz matiem izvilcis, saka Aiga Dzendoletto, nostādamās jundiešu priekšā un kļūdama par nometnes «Lediņi» vadītāju.
Es ticu Minhauzenam, ka viņš pats sevi no ūdens aiz matiem izvilcis, saka Aiga Dzendoletto, nostādamās jundiešu priekšā un kļūdama par nometnes «Lediņi» vadītāju.
Tā ir mūsējā, atbild bērnu un jauniešu centra «Junda» ļaudis un izplata šo domu tālāk. Jo raugi, ir tā ja cilvēks ko uzdrošinās un iesāk, tad ir divas iespējas uzvarēt vai zaudēt. Bet, ja nesaņemas, nu tad gan tikai tā vienīgā.
Neprātīgie! Dullie! (virknējiet droši arī pārējos sinonīmus!) tā atskan no visām pusēm.
Neliegsimies. Mazliet pacelties pirkstgalos un pievērt acis vajadzēja, pieņemot šo trako ideju. Bet aizbrauciet uz Mežciemu, pastaigājiet zem tām priedēm, sasveicinieties ar katru vāveri un dzeni, paskaitiet, cik tukšu ēku visapkārt, apskrieniet sporta laukumam, nošļūciet no kalna un pavērojiet Vircavas rāmo plūdumu. Un tas viss dažu minūšu attālumā no pilsētas centra un dzīvojamiem rajoniem, kur vasaras putekļos, svelmē un bezdarbībā nīkst tūkstošiem skolēnu.
Grēks to visu neizmantot un aizlaist postā, sakām mēs un sākam darboties.
Pāriniekos piesakās bērnu poliklīnikas ļaudis ar dakteri Ingrīdu Budrēvicu priekšgalā. Viņi tur veidošot bērnu atveseļošanas kompleksu. Dome sola finansēt telefona, kā arī ūdensvada un kanalizācijas pieslēgšanu nometnei. Tāpēc firmas «Lattelekom» un «Unisan» jau rosās. Bezdarbnieki cērt krūmus un durvīs liek atslēgas. Pirmo atbalstu sniedza «Latvijas keramikas» ļaudis, iedalot traukus tējas dzeršanas reizēm. Krūzītes ilgi tukšas nestāvēja, jo jau17. janvārī nometnē pulcējās pirmie ļaudis paši mežciemieši. Spēlēja «Jundas» kapela, fotopulciņa zēni fiksēja situāciju, tika iedegts pirmais ugunskurs. Sarunas risinājās par to, kā reiz bija un kā atkal varētu būt. Ekskursijā pa nometnes teritoriju staigājot, visiem vēlreiz iznāk pārliecināties, ka nesaimnieciskumam nav robežu. Nerunāsim par aizvestiem žoga metriem, norautiem vadiem, sapuvušām grīdām, iebrukušiem jumtiem, nolauztiem krāniem, prom aizdabūtiem logiem ar visiem rāmjiem, no krāsns izplēstu muti. Mūs taču tas nepārsteidz, vai ne?
Un tomēr mēs esam optimisti, jo Jaunsvirlaukas pagasta priekšniece Inta Savicka dāvanā uz nometni atveda Tautas daiļamata meistaru kokgriezēju un pinēju Jāni Berķi. Viņš solās sestdienās «Lediņos» ne tikai strādāt, bet arī dalīties savā amata prasmē ar strādāt un zināt gribošiem puišiem. Puikām tā varētu būt vienreizēja iespēja bez maksas mācīties amatu. Padarītais soli, galdi, ugunskura vieta, šūpoles gan arī nebūs uz māju līdzi aiznesamas. Tās paliks tur nometnē. Pirmā tikšanās puišiem ar meistaru būs sestdien, 24. janvārī, pulksten 12.
Šobrīd vēl «Lediņos» ir diezgan liela postaža, bet mēs esam pārliecināti, ka jau jūnijā pieņemsim pirmos interesentus. Programmā būs darbs nometnes veidošanā, dažādu pulciņu nodarbības, sports un atpūta. Bet līdz tam strādāsim, arī talciniekus pieņemsim. Gaidīsim jebkādu atbalstu, jo «Lediņos» noder viss krāsu podiņš un nagla, cirvis un papīrs, diegs un puķu stāds. Šodien to nevar dabūt gatavu. Bet ja nu rīt un kopā ar kādu?
