23. augustā labdarības akcija «Mēs – tornim» pulcēja daudzus jauniešus nakts koncertā, bet pasākumi notika visu dienu.
23. augustā labdarības akcija «Mēs – tornim» pulcēja daudzus jauniešus nakts koncertā, bet pasākumi notika visu dienu. Diemžēl lielais gaisa balons «Vinnijs» lidojumam nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ netika palaists. Bija gan izpletņlēcēji, gan netradicionālo ieroču demonstrētāji, gan smaiļotāju un laivotāju svētki upē ar dažādām ūdens izpriecām, un daudz kas cits.
Koncertā savāktie latiņi nav liels ieguldījums, taču pats pasākums kārtējo reizi aktualizēja atjaunojamā Trīsvienības torņa problēmu (arī narkomāniju vai AIDS nevar izārstēt ar mūziku, bet brīdināt un atgādināt tādā veidā var skaļi – kā tiešā, tā pārnestā nozīmē). Augusta nogalē bija daudz pasākumu, tāpēc šķita, ka diezin vai daudz klausītāju sapulcēs kārtējais koncerts, taču lielais jauniešu pulks pat pārsteidza. Līdztekus mūzikai bija arī tāds sportisks papildšovs – «Koshiki» karatē cīņas demonstrējumi, neaizmirstot arī dēļu pārsišanu. Labi, ka skatītāji to vēlāk neizmēģināja praksē.
Grupu parāde koncertakcijā «Mēs – tornim» šogad bija raibāka nekā pērn, lai gan pārsvarā dominēja jaunās grupas, turklāt vairāk jelgavnieku, mazāk – viesu. Dažas no tām akcijā bija pirmoreiz, dažas parādīja sevi no jauna, vienīgi rīdzinieku grupas SKUMJU AKMEŅI, vairākkārtējas torņa atbalstītājas, šoreiz nebija, jo, cik zināms, pārtraukta tās darbība. Koncerts bija īsta brīvā atpūta, vieni lēkāja gar skatuvi, citi riņķoja pastaigās, vēl citi visdažādākajās pozās «apsēda» sēdvietas.
Pirmā no grupām – HAOSS – šķita visai interesanta. Tās mūzikā jaušama intensitāte post-grunge angļu gaumē. Interesantas bija grupas kompozīcijas un mūzikas svaigums, taču samērā primitīva un pārāk vienkārša ģitārspēle, ko varētu uzlabot ar cītīgāku mēģināšanu un savu «knifiņu» meklējumiem.
DULL DOLL tomēr ir slinkāki savos meklējumos, izpildīdami visai pavārgu grunge roku, kurš, šķiet, apstājies attīstībā. Tagad modernās ģitārmūzikas laukā jau ir daudz vairāk atklājumu, kamēr grupas sniegums šķiet patukšs. Interesanto un daudzsološo ģitārspēli «izgāza» visai vārgs vokāls.
WEED laikam ir jaunākā no akcijā dzirdētajām grupām, taču tā varētu pretendēt uz svaiga un vērtīga atklājuma statusu. Mūzika stilistiski daudzveidīga, roka standarti bagātināti ar īpatnēju WEED «mērcīti» – lieliska saskaņa. Muzikālā daudzveidība sevī ietver īstu roka vēsturi, kaut kas no latviešu AURORA vai ĢENERĀĻA BURTA nepatiesi aizmirstajiem atklājumiem, kaut kas no skotiski angliskā ģitārroka, kaut kas – pat no patīkama rokenrola. Šķiet, WEED vēl ir sava personiskā stila meklējumos. Lai veicas!
Pasaulē nav daudz grupu, kuras nevar ievietot nekādā no žanriem vai stiliem, bet kuras ir vienmēr svaigas, aktuālas un asprātīgas. Domājot par to, liekas, ka nosacīti par pagaidām labāko Jelgavas grupu varētu uzskatīt BLINK. To papildus apliecināja arī aktīvā, sajūsminātā un dzīvīgā klausītāju atsaucība. BLINK mūsu provincē piespieda atsaukt atmiņā vētrainos amerikāņu PIXIES eksperimentus un jaunu roka paņēmienu atklājumus.
LOLITAS BRĪNUMPUTNS bija pēkšņs koncertakcijas pārsteigums, kas sniedza interesantu un asprātīgu šovu, izpildot nenosakāma tipa mūziku, bet tik jauku, ka grūti bija mierīgi nostāvēt. Jaunā grupiņa bija neparasta ar perfektu vecu lietu lietojumu. Savā draiskulīgajā «muzikālajā izrādē» viņi bija daudz pasmēlušies no 70. gadu diskomūzikas, to vareni precizējot pat ar to laiku instrumentālajām manierēm. Taču tā nebija atražošana, bet gan neparasts un svaigs kokteilis.
MARY JANE nav nekā kopīga ar angļu grupu JESUS
