«Ziņu» lasītāja jautā, kas liecina par saslimšanu ar kāju nagu sēnīti, vai ar to var inficēties arī pirtī un kā to ārstē.
«Ziņu» lasītāja jautā, kas liecina par saslimšanu ar kāju nagu sēnīti, vai ar to var inficēties arī pirtī un kā to ārstē.
Latvijas Dermatoloģijas institūta profesors Andris Rubins «Ziņām» pastāstīja, ka vasarā aizvien lielāks skaits cilvēku uzturas dažādos koplietošanas baseinos, dušās, ūdensatrakciju parkos un pirtīs, kas uzskatāmas par augsta riska vietām, kurās var inficēties ar sēnīšu izraisītāju – micēliju un sporām. Roku un kāju nagu sēnītei Latvijā netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība, veicinot tās izplatību arī vasarā. Sabiedrība nav pietiekami informēta par roku un kāju nagu slimībām. Pirmās pazīmes, kas liecina par iespējamo inficēšanos, ir naga krāsas izmaiņas – tas kļūst biezāks un sāk drupt. Sēnīšu slimības, kas «iedzīvojas» pirkstu starpās vai papēžu ādā, pirmās pazīmes ir ādas plaisāšana un nieze.
Saslimšanu ar sēnīšinfekcijām veicina diabēts, liekais svars, asinsvadu slimības, arī profesionālais sports. Sabiedrībā valda uzskats, ka šīs infekcijas saistītas ar maznodrošinātību un netīrību, bet patiesībā tās apdraud jebkuru neatkarīgi no sociālā stāvokļa un labklājības. Lai izvairītos no saslimšanas, ieteicams publiskajās ģērbtuvēs, dušās vai peldbaseinos staigāt gumijas čībās, bieži mazgāt kājas un kārtīgi tās noslaucīt, it īpaši pirkstu starpas, neaizdot dvieļus, staigāt apavos, kas ļauj brīvi cirkulēt gaisam starp pēdas pirkstiem, ļaujot izvairīties no siltas un mitras vides, kas paātrina sēnītes vairošanos.
Latvijas Diabēta asociācijas Jelgavas nodaļas vadītāja Ludmila Borzaja informē, ka sēnīšslimību ārstēšanā lieto speciālus, ārsta ieteiktus losjonus, krēmus un ādas pūderus. Tie jālieto, kamēr izzūd visi simptomi (ja ir nagu sēnīte – kamēr izaug jauns nags). Nepieciešama arī īpaša apavu dezinfekcija. Līdzekļus var iegādāties aptiekās.
