Kamēr vēl gaidām, kad šā mēneša otrajā pusē pēc remonta atkal durvis vērs muzejs un tajā atsāksies regulāras izstādes, sezonu atklājusi Jelgavas Mākslas skola – kopš 5. oktobra te skatāmi jelgavnieces Ivandas Spulles darbi.
Kamēr vēl gaidām, kad šā mēneša otrajā pusē pēc remonta atkal durvis vērs muzejs un tajā atsāksies regulāras izstādes, sezonu atklājusi Jelgavas Mākslas skola – kopš 5. oktobra te skatāmi jelgavnieces Ivandas Spulles darbi. Māksliniece pēc izglītības ir keramiķe, taču mūsu izstādēs viņa galvenokārt rādījusi tušas zīmējumus un darbus stiklā. Tā tas ir arī šoreiz.
Šķiet, savā būtībā viņa ir romantiķe un mīl dzeju. I.Spulle cieši seko savām izjūtām, noskaņojumiem, iekšējiem impulsiem. Mākslinieces darbi ir siltas sievišķības pārpilni. Var pat būt, ka savos zīmējumos viņa izteic kādus skaistuma, iekšējas harmonijas un intelektuāla bada inspirētus sapņus, ilgas, kas, iespējams, dzīvē negūst piepildījumu.
Viņas darbi ir dekoratīvi krāšņi, kaut arī parasti tos veido melna vai tumša līnija un balts fons. Svītras tiecas te augšup tālēs, te atkal darina greznus rakstus. Nereti zīmējumu papildina liriski iekrāsoti teksti, kas atklāj autores emociju savdabīgu konkrētību, vismaz dod virzienu, kurp skatītāja domām traukties līdz ar mākslinieces neizsmeļamās fantāzijas līkločiem. Tas nav nekas konkrēts, tik jāļaujas viņas emociju impulsiem, tad arī sāpes, vilšanās, skumjas, sērīgs noskaņojums vai – gluži pretēji – laimes un prieka sajūta sniegs veldzi miera izslāpušam skatītājam.
Izstādē I.Spulle rāda darbus stiklā – gan apgleznotus, gan savienotus ar zīmējumu, eksperimentējot ar stikla virsmu, dažādām tās apdarēm. Šādos darbos, kur stikls papildināts ar tušas vai skrotzīmuļa zīmējumiem, piepalīdz arī gaisma.
Jaunie mākslinieki te var pamācīties – ko visu spēj paveikt līnija, ritms, apdarinātie un “tukšie” laukumi, arī pacietību veidot tik filigrāni izstrādātus zīmējumus.
Šī izstāde domāta tiem, kas mūsu racionālajā un merkantilajā laikā meklē “zilo ilgu puķi”.
