Čigānu iekļaušanos sabiedrībā traucē zemais izglītības līmenis, taču novērots, ka romu attieksme pret skološanos mainās.
«Jums svētki. Vai kā svinēsiet?» Starptautiskās romu dienas priekšvakarā jautāju Jelgavas čigānu kultūras biedrības «Romani čačipen» priekšsēdētājam Haraldam Didžus, kurš bija ieradies uz Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldes rīkoto diskusiju par izaicinājumiem un risinājumiem romu integrācijā sabiedrībā. «Mums tie nav nekādi svētki. Kāds tos kaut kur no malas izdomājis. Mūsu svētki ir, kad apmeklējam baznīcu,» viņš pasmaida, iemetot mazu akmentiņu lielajā integrācijas ratā. Klausos to un domāju, ka jāpiekrīt vien būs maģistra darba pētījuma «Vērtības čigānu kultūrā» autorei Lindai Dambītei. Viņa klātesošajiem izglītības, nodarbinātības, sociālās jomas un integrācijas speciālistiem un atbildīgās ministrijas pārstāvjiem retoriski jautāja, vai tiešām vēlamies paiet šai tautai solīti pretim, iedziļināties romu domāšanā un tradīcijās vai tikai paģērēt, lai viņi beidzot sāk dzīvot saskaņā ar mūsu valsts un sabiedrības likumiem. Nevēlas sev kaimiņos čigānu«Šis ir līdz šim zemākais punkts, kādā mūsu tauta Latvijā nonākusi. Cilvēki dzīvo bez darba, pārtiek no pabalstiem, pensijām. Laimīgi tie, kuri aizbraukuši. Ar deviņām klasēm arī nevar nekur tālu tikt. Nav virsotnes, uz ko tiekties,» par saviem tautiešiem teic romu kultūras biedrības priekšsēdētājs. Pētījumi liecina, ka situācija visā Eiropā ir līdzīga. Romi ir vislielākā mazākumtautība, kas pakļauta sociālās nevienlīdzības, diskriminācijas un atstumtības riskam. Lielākoties to izraisījis pašu šīs tautības pārstāvju zemais izglītības līmenis, kas liedz atrast labi atalgotu darbu. Taču integrāciju kavē arī stereotipi sabiedrībā, kas vēl joprojām visbiežāk ir negatīvi, piemēram, apgalvojums, ka čigāns vienmēr nozīmē nepatikšanas. Vairāk nekā puse cilvēku nevēlētos kaimiņos šīs tautības pārstāvjus, bet ceturtā daļa darba devēju negribētu viņus ņemt darbā, liecina Cilvēktiesību centra pētījuma dati. Tas nozīmē – lai mazinātu sociāli etnisko spriedzi kopējā dzīves telpā, būtu jāmainās visām iesaistītajām pusēm.Gatavs mācīties vakarskolā«Mēs nesūdzamies. Visiem tagad ir grūti,» tie ir pirmie vārdi, ar ko «Ziņas» savā miteklī sagaida romu Palču ģimene. Vārds pa vārdam, un atklājas arī sāpe. Lielākoties par to, ka septiņiem bērniem, no kuriem četrus vecāki Anita un Fēlikss ir pieņēmuši, un diviem pieaugušajiem jāmitinās 27 kvadrātmetru mazā istabiņā bez ūdens un kanalizācijas mājā, kas atrodas pilsētas nomalē. «Zini, cik man grūti mazgāt visiem drēbes. Ziemā beržu pa aukstiem ūdeņiem. Citreiz visas rokas vienās asinīs. Bērniem arī grūti uz skolu tikt. Piekusuši no tās braukāšanas. Tagad Artūrs (būs seši gadi) skolā jāpieraksta, bet bail tādu mazu vienu uz ceļa laist,» sūrojas Anita. Pašvaldība līdz šim bez pretenzijām piešķīrusi gan garantētā iztikas minimuma pabalstus, gan palīdzējusi ar kurināmo un apģērbu, taču ierādīt labāku dzīvesvietu nav spējusi. Ģimenei piedāvāta vēl mazāka istabiņa, tāpēc Palči nolēmuši palikt vecajā vietā un dzīvot, kā viņi teic, no Dieva palīdzības. Arī mazo bērnu nokļūšanu skolā pašvaldība atstājusi vecāku ziņā, jo tad speciāli transports būtu jānodrošina visiem trūkumā nonākušajiem neatkarīgi no tautības, min pilsētas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste bērnu tiesību aizsardzībā Līvija Vilcāne. Tomēr viņa aicina vecākus uz individuālu sarunu pārvaldē, lai rastu risinājumu Artūra skolas gaitām.Par meitām Santu (10), Kristīni (12), Katrīnu (13) un Fatimu (16) vecākiem gan ir prieks, jo viņas mācās skolā. «Šajos laikos izglītība bērniem, protams, ir vajadzīga. Agrāk, lai dabūtu darbu, to tik ļoti nevajadzēja. Tagad pats nožēloju, ka man ir tikai septiņas klases,» atzīst 42 gadus vecais Fēlikss, pauzdams apņēmību mācīties vakarskolā. Iespējams, tas ļaus viņam stabilāk iespraukties darba tirgū. Patlaban Fēlikss kā daudzi citi viņa tautieši strādā gadījuma darbus. No dažiem nacionalitātes dēļ viņš arī atlaists. Vislabāk pārliecina paši romiJelgavas Izglītības pārvaldes redzeslokā ir 93 romu ģimenes ar bērniem. Tās apzinot, apciemojot un pārliecinot, speciālisti novērojuši, ka lēnām, bet attieksme pret izglītību mainās. Iespējams, čigānu skolēnu skaits būtu lielāks, ja iniciatīva nāktu no pašas tautas, kā to apliecinājis bērnudārza «Pasaciņa» piemērs. No 2005. līdz 2008. gadam pirmsskolas izglītības iestāde bija iesaistījusies projektā, kas paredzēja čigānu bērnu iekļaušanu izglītības sistēmā. Bērnudārzā darbu sāka skolotāja palīdze Ligita Sunīte, kura pildīja mediatora (tulka) lomu romu bērnu un pedagogu saziņā, kā arī uzrunāja čigānu tautības vecākus. Viņu pārliecināšanā Ligitai, kas ir «savējā», veicies daudz labāk nekā iestādes sociālajam darbiniekam, atklāj «Pasaciņas» vadītāja Zinta Strika, piebilstot, ka šis bijis viens no iemesliem, kāpēc izglītības iestāde pēc projekta beigām lūgusi pašvaldībai saglabāt skolotāja palīga vietu. Tā piešķirta, un tagad, atteikusies no darba tirgū, šo darbu veic Astrīda Pelce, kas ieguvusi vidējo izglītību. Savukārt L.Sunīte gājusi soli tālāk, kļūstot par pirmsskolas izglītības skolotāju, ko šogad apliecinās arī Daugavpils Pedagoģiskās universitātes diploms.Čigānu bērnus iekļaus arī 4. pamatskolā «Patlaban daudzi pirmsskolas vecuma bērni izbraukuši no Latvijas. Pie mums mācījušies pat desmit čigānu bērni, kas bija iekļauti parastajās grupās. Patlaban viņi ir divi. Taču, ja nebūtu šo skolotāju palīgu, nebūtu arī šo bērnu, jo lielākoties viņi nerunā ne latviešu, ne krievu valodā,» pārliecināta Z.Strika. Viņa stāsta, ka kolektīvs romu tautības darbinieces uzņēmis labi. Vienīgi dažam vecākam sākumā radušies jautājumi, kā tad tā, ka viņu bērniem nāksies mācīties kopā ar čigāniem. Taču nu vairs šo attieksmi nevar manīt, atzīst vadītāja.Līdzīgs projekts «Skola un sabiedrība čigānu bērnu iekļaušanai» patlaban tiek ieviests arī vispārējās izglītības pakāpē Jelgavā, Jūrmalā, Talsos, Jēkabpilī un Valmierā. Tas paredz pieaugušo izglītības seminārus, radošās darbnīcas, skolotāju palīgu sagatavošanu un citas aktivitātes, piemēram, multikulturālas klases iekārtošanu, tāda nākamajā mācību gadā plānota arī Jelgavas 4. pamatskolā. Uzziņai 60 procenti iedzīvotāju nevēlas sev kaimiņos romu tautības pārstāvjus 27 procenti darba devēju neņemtu čigānus darbā Romi (113 cilvēku) ir 1,6 procenti no kopējā bezdarbnieku skaita Jelgavā Trešdaļa čigānu bezdarbnieku iesaistījušies simts latu stipendijas programmāDati no Latvijas Cilvēktiesību centra un Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāles
