Pēc gadu ilgiem iedzīvotāju cīniņiem Jaunsvirlaukas pagasts tomēr lemj – lai garāžu paplašinātu, būs nepieciešama kaimiņu piekrišana.
Jaunsvirlaukas pagastā tūlīt aiz Mežciema meža ielokā atrodas divstāvu māja «Ieviņas». Vēl līdz pagājušajam gadam tur saticīgi dzīvoja četras ģimenes, bet nu jau vairāk nekā gadu savstarpējas ķildas raisa viena kaimiņa hobijs un reizē uzņēmējdarbība – viņš savā garāžā remontē automašīnas. Bizness vairākās paaudzēsRosīgais Mārtiņš Jekociņš «Ziņām» neslēpj, ka šo nodarbi «mantojis» no tēva, tomēr iepriekš labojamo mašīnu nebija tik daudz. Savukārt Mārtiņam bizness iet no rokas – klientu pieplūdums pēdējos gados ir ievērojams, par ko liecina citkārt līdz pat 40 ap un pa pagalmu izvietotās mašīnas. Bieži vien darbi ir steidzami un jāveic tumšajā diennakts laikā, tādējādi mierīgajā lauku nostūrī naktīs ierasto meža klusumu un putnu treļļus agrās rīta stundās nomainījusi dzelžu dauzīšana un slīpmašīnas skaņas. Garāža no dzīvojamās mājas ir vien pārdesmit metru attālumā, tādēļ saprotams, ka nemitīgās izplūdes gāzes varētu vairot kaimiņu neapmierinātību. Tā arī notika, un viens no kaimiņiem pērn sāka protestēt. Visu četru dzīvokļu īpašnieki sadalījušies it kā divās nometnēs – divas ģimenes grib mieru un nespēj pieņemt, ka ik pēc mirkļa pa lauku ceļu putekļu un smilšu mākoņus saceļ kārtējais Mārtiņa klients. Pagalmā vairs brīvību nevar ļaut mazajiem bērniem, jo ne visi spēkrati pa šauro celiņu ieripo prātīgi, savukārt sievietes kautrējas dārzu ravēt, kārtīgi neapģērbušās, – svešinieku uzmācīgie skatieni neesot diezko patīkami. Savukārt Mārtiņa pusē ir virs viņa dzīvokļa mītošā kaimiņiene, jo jaunais vīrietis viņai sarūpējis kārtīgu ūdensapgādi un sola palīdzēt arī citās saimnieciskās lietās. Neapmierinātais kaimiņš sāk cīņu«Ziņu» uzrunātais Ieviņu iedzīvotājs Aleksandrs apgalvo, ka līdz šim mēģinājis ar Mārtiņu runāt kā vīrs ar vīru, taču viņa argumenti par putekļainību, trokšņiem, metināšanas laikā biežajiem elektrības piegādes traucējumiem, neskaitāmajiem spēkratiem un metāllūžņiem pagalmā «servisa» saimniekam nelikās pietiekami spēcīgi. Tika sagatavots iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai noskaidrotu, vai Mārtiņš ir tiesīgs veikt saimniecisko darbību. Pēc pārbaudes VID garāžas rosīgajam darbonim uzlika par pienākumu to reģistrēt. Tomēr savu nodarbi viņš malā nelika, tieši pretēji – sāka nopietni domāt par izaugsmi un apņēmās pārbūvēt garāžu, to paplašinot. Vienīgā ķibele – būve atrodas uz kopīpašniekiem (visu četru dzīvokļu saimniekiem) piederošās zemes.Iesniegumā Jaunsvirlaukas pagasta padomei iedzīvotāji lūdza izskaidrot, kā tas nākas, ka Mārtiņš veic uzņēmējdarbību un vēl kaut ko būvē uz kopīpašnieku zemes. Tika saņemta padomes priekšsēdētājas Intas Savickas atbilde, kurā norādīts, ka Mārtiņam būvvalde izsniegusi būvatļauju garāžas pārbūvei. Tā vietā, lai samierinātu kaimiņus, pašvaldība norādīja – ja iesniedzējam (Aleksandram) kaut kas nepatīk, lai vēršas tiesā. Roka roku mazgā? Aleksandrs nosūtīja iesniegumu Valsts būvinspekcijai un Jaunsvirlaukas pagasta padomei, uzsverot, ka zeme pieder kopīpašniekiem, tāpēc nekādas būvatļaujas bez visu kopīpašnieku piekrišanas būvvalde nebija tiesīga izsniegt. Līdz ar Valsts būvinspekcijas interesi Jaunsvirlaukas pagasts sākotnēji tomēr uz laiku apturēja Mārtiņam izsniegto būvatļauju, pamatojot, ka «projekta dokumentācijai netika pievienoti pārējo dzīvojamās mājas zemes domājamās daļas kopīpašnieku dokumenti par piekrišanu būvniecībai». Bet vēlāk saņemta būvinspekcijas atbilde, ka tā neko prettiesisku nesaskata, institūcija pat norādīja – nav pamata uzskatīt, ka Jaunsvirlaukas pagasta būvvalde, saskaņojot un akceptējot būvprojektu, būtu pārkāpusi īpašuma tiesības.Kaimiņi domā, ka uzņēmīgajam Mārtiņam ir labi paziņas gan pašvaldībā, gan citās instancēs. To «Ziņām» nenoliedz arī pats «servisa» saimnieks – uz jautājumu par klientu loku viņš ir atklāts, paužot, ka labojis gan policistu, gan dažādu amatpersonu automobiļus. Interesants varētu šķist fakts, ka par zemes privatizācijas apsaimniekošanas lietām Jaunsvirlaukas pagastā atbildīga Aira Treigūte. Zīmīgi, ka viņa ir arī Jelgavas rajona padomes Attīstības departamenta galvenā speciāliste. Nevar gan apgalvot, ka šis ir iemesls, kādēļ Aleksandrs nav guvis atbalstu nedz pagastā, nedz augstākās instancēs. Piebilstams, ka Valsts būvinspekcijā vecākais būvinspektors Jelgavas reģionā ir Aigars Treigūts, kas nesaskatīja nekādus šķēršļus, lai garāžu paplašinātu bez pārējo kaimiņu piekrišanas. Tomēr jāpanāk atbalstsSākotnēji, kad «Ziņas» sazinājās ar Jaunsvirlaukas pagasta padomi un A.Treigūti, tika saņemta viennozīmīga atbilde – kaut dzīvokļi privatizēti, zeme ap ēku piederot pašvaldībai. Tādēļ vienīgi tās kompetencē esot ļaut vai liegt Mārtiņam izvērst garāžas būvniecību. Arī pagasta būvinspektors Andris Ziemelis skaidro, ka zeme esot pagasta īpašumā un pašvaldība neiebilst pret garāžas celtniecību. Tomēr, izrādās, Zemesgrāmatas izziņās gan teikts kas cits – līdz ar dzīvokļu privatizāciju iedzīvotāji ieguvuši arī piemājas zemes kopīpašuma daļas. Tikai pēc tam, kad «Ziņas» klātienē Jaunsvirlaukas pagasta pašvaldībā vēlējās noskaidrot, kā pagalms var piederēt pagastam, ja Zemesgrāmatā minēts kas cits, pašvaldības zemes ierīkotāja Dace Jurgina atklāja – Jaunsvirlaukas pagasts arvien nav atteicies no savām īpašuma tiesībām uz šo zemi. Pēc būtības tā pieder dzīvokļu īpašniekiem, bet juridiski pašvaldība vēl nav nokārtojusi visu dokumentāciju. Tādēļ D.Jurgina solīja, ka būvatļauja tomēr netiks atjaunota tik ilgi, kamēr Mārtiņš nebūs saņēmis pārējo kaimiņu piekrišanu, ka viņi neiebilst garāžas būvei uz kopīpašuma zemes. Tas gan neatrisina problēmas būtību – kaimiņi nav mierā, ka viņu sētā atvērts mašīnu serviss. Risinājums varētu būt, ka spēkratu labošanu pārceļ uz citu vietu, bet Mārtiņš to negrib darīt. Kā strīdu atrisināt, jādomā visu četru dzīvokļu īpašniekiem kopīgi.
